Grūti laiki? Deputāti nebīstas un krīt parādos
Krīze? Deputāti asarām netic un pērk īpašumus, aizdod milzīgas summas, ņem kredītus
Vislielākie krājēji
Raimonds Pauls (Tautas partija) bankās noguldījis 620 068 latus — pietiekami liela summa, lai tikai procentos saņemtu 28 493 latus. Skaidrā naudā Maestro iekrājumus netur. Viņa ietaupījumi pieauguši par 183 069 latiem.
Ainārs Šlesers, Pirmās partijas/Latvijas ceļa līdzpriekšsēdētājs, ieņem otro vietu ar 543 124 latiem. Bijušais satiksmes ministrs „zeķē” iekrājis 20 000 latu un 20 000 ASV dolāru, pārējais uzticēts bankām. Pierēķinot četrus zemesgabalus Jūrmalā (pēc viena īpašuma sadalīšanas), zemi Anneniekos un kapitāldaļas vairāk nekā divu miljonu latu vērtībā trīs firmās, deputāts droši ierindojas miljonāru sarakstā. Viņš arī aizdevis 200 000 latu.
Valda Ģīļa (Tautas partija) iekrājumi bijuši 196 311 latu apmērā. Citi viņam parādā 150 930 latu. Pērn Ģīlis aizdevis arī 65 000 eiro pats savai plastiskās ķirurģijas klīnikai aparatūras pirkšanai un piegādei.
Biezākais vērtspapīru portfelis
Joprojām nepārspēts ir Guntis Bērziņš (Jaunais laiks). Viņa ieguldījumi akcijās un obligācijās, ieskaitot arī 23,5 sertifikātus, pārsniedz 550 000 latu. Šo to Bērziņš ieguldījis Latvijas uzņēmumos (18 688 latu Latvijas Kuģniecības akcijās, 137 lati Liepājas metalurgā, 2500 latu Valmieras stikla šķiedras fabrikā), tomēr pārsvarā viņš dod priekšroku ārzemju firmām un fondiem. Bankās un Austrālijas latviešu kredītkooperatīvā Bērziņš noguldījis 174 020 latu vērtu summu. Viņš ir aizdevis 20 160 latu. Finanses, dzīvoklis Rīgā, Daugavmalā, bagātu ļaužu apdzīvotajā Centra namā, vēl divi dzīvokļi kopīpašumā ar sievu un zeme Ādažos droši ierindo Bērziņu miljonāra godā. Atšķirībā no partijas biedra Einara Repšes, kurš arī aktīvi ieguldīja vērtspapīros, Bērziņš nav iestidzis parādos ne par santīmu. Tiešām nav saprotams, kāpēc ne viņu Jaunais laiks neizvirzīja finanšu ministra amatam, toties nesen deputāts ievēlēts par Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāju.
Lielākais darījums
Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs par 318 000 latu pārdevis nekustamo īpašumu — sešus zemesgabalus un ēkas Vērēmu pagastā un divus zemesgabalus Griškānos. Pircējs ir kāds Ainārs Ločmelis. Saeimas alga (19 268 lati) un kompensācijas (2537 lati) uz šā fona ir tikai nieka „piešprice”. Līdz ar to Urbanovičs ticis vaļā no prāvajiem parādiem — atmaksājis 289 213 latu lielo aizdevuma pamatsummu un 5258 latus procentos. No nekustamajiem īpašumiem Urbanovičam palicis dzīvoklis Rīgā, „zeķē” nolikti 1927 lati un 52 970 eiro (37 227 lati), bankās iekrāts, rēķinot mūsu naudā, 15 451 lats.
Biezākā zeķe
Aleksandrs Mirskis (Saskaņas centrs) bankām pērn nav uzticējis ne nieka, toties skaidrā naudā pietaupījis 106 000 latu.
Lielākie parādnieki
Aleksandrs Mirskis šo titulu nezaudē un pērn vēl paņēmis papildus kredītu — 387 051 eiro viesu mājas būvei. Viņa saistības mērojamas par 1 893 784 latiem un gada laikā pieaugušas par vairāk nekā 250 000 latu. Savukārt Mirskis aizdevis 14 000 eiro. Deputātam pieder dzīvoklis Rīgā, zeme Daugavpils rajona Naujenē, jaunbūve ar zemi Jūrmalā, viņa lietošanā ir mātei Esfirai piederoša telpa galvaspilsētā un ēka Rīgas rajonā. Lai arī Mirskim pieder 10 000 latu vērtas Ditton pievadķēžu rūpnīcas akcijas, Novoje Radio daļas par 15 680 latu, Radio Daugava daļas par 20 650 latu, SIA T.E.A.M. daļas par 2400 latu, aizlienēts miljons nav tas pats, kas savs miljons, un līdz miljonāra statusam deputātam ir tālu.
Gunta Blumberga (ZZS), Tautsaimniecības, agrārās, reģionālās politikas un vides komisijas priekšsēdētāja, parādi sasniedz ap 200 000 latu, bet pats aizdevis 31 900 latu. Viņš par 70 000 latu pārdevis zemi ar ēkām Ventspilī un iegādājies dzīvokli. Blumbergam jau agrāk piederējusi ēka ar zemi Ventspilī.
Trešās vietas ieguvēja Oskara Kastēna (Pirmā partija/Latvijas ceļš) kredīts ir 233 578 eiro (163 971 lats). Vēl 2007. gada nogalē Kastēna parādi bija vien 49 359 lati. Deputāts iegādājies dzīvokli jaunajā projektā Stopiņos par 175 000 eiro.
Viskrasākā pārmaiņa
Ekspremjers, kopš aprīļa arī bijušais deputāts Aigars Kalvītis (Tautas partija) gan pametis parlamentu, gan lauzis savu agrāk noraidošo attieksmi pret dzīvi uz parāda, jo pats iedzīvojies 150 000 latu lielā aizņēmumā. Pērn viņš iegādājies akciju sabiedrības Rīgas Dinamo kapitāldaļas par 50 000 latu vērtībā un SIA Agro centrs daļas par 5000 latu. Kopumā Kalvīša daļa hokeja klubā ir 200 000 latu. Kalvītis arī par nieka 5000 latu nopircis zemi un medību namiņu Lejasciema mežā Gulbenes rajonā. Līdz ar Kalvīša aiziešanu no Saeimas parlamentārieši zaudē burvīgo iespēju tikt pie medījumu desām, ar ko deputāts dāsni cienāja gan pozīciju, gan opozīciju.
Lielākais ziedotājs un aizdevējs
Aigars Štokenbergs, Sabiedrība citai politikai līderis, pērn ziedojis 138 400 latu. Štokenbergs šo naudu ziedojis biedrībai Sabiedrība par labām pārmaiņām, lai nodrošinātu parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par grozījumiem valsts pensiju likumā. Par šo summu droši vien varētu paveikt brīnumu lietas, kaut vai gadu barot ar siltām pusdienām 126 grūtdieņus (rēķinot trīs latus par maltīti). Bet referendums, starp citu, izgāzās.
Štokenbergs ir arī lielākais aizdevējs Saeimā — 12 darījumos aizdevis ap 832 000 latu. Viņam bijuši arī prāvi izdevumi, piemēram, īres maksa par meitas Līvas Štokenbergas mājokli 5000 latu apmērā. Toties Štokenbergs atguvis 100 000 eiro (70 280 latu) lielu parādu. Viņš iemaksājis rokasnaudu 150 000 eiro (105 420 latu) apmērā un sedzis meitas Līvas mācību maksu 16 942 eiro (11 906 latu) apmērā. Deputātam joprojām pieder mākslas kolekcija — vismaz 120 000 latu vērtas 22 gleznas.
Kopā ar aizdevumiem, gleznām, vairāk nekā 40 hektāru zemes un ēkām Jaunsātu pagastā, dzīvokli Rīgas centrā, 177 747 latu vērtiem noguldījumiem Štokenbergs ierindojas miljonāru sarakstā. Starp citu, Latvijas naudai viņš neuzticas un noguldījis tikai 990 latu, pārējie ietaupījumi ir eiro un ASV dolāros. Jāatgādina, ka Štokenberga makā liela summa ieripoja 2006. gadā, kad viņš par apmēram 1,4 miljoniem latu igauņu firmai pārdeva SIA Āzenes Properties daļas — šī firma sāka īstenot augstceltnes projektu pie Āgenskalna līča.
Lielākie honorāri
Šajā nominācijā tradicionāli uzvar Maestro Raimonds Pauls. Kopumā viņa ienākumi pērn bijuši 249 590 latu, un liela daļa no tā saņemta autoratlīdzībās — 190 314 lati. Lielākais guvums — 90 767 lati — bijis no autortiesību aģentūras AKKA/LAA, kas iekasē atlīdzību no radio, televīzijām, arī par mūzikas atskaņošanu krogos. Otrā vietā ar 17 280 latu ir Nacionālais teātris, kur pērn ar lieliem panākumiem uzvests Paula mūzikls Kerija. Retrospekcija. Šī pērn bija otra pelnošākā izrāde Latvijas teātros ar 142 000 latu lieliem kases ieņēmumiem.
Otrs Saeimas komponists Imants Kalniņš autoratlīdzībās saņēmis 33 605 latus.
Veiksmīgākais zemnieks
Lai gan zemnieku saimniecības pieder vairākiem deputātiem, ne Pūres lielsaimnieks Augusts Brigmanis, ne Dzintars Jaundžeikars, Atis Slakteris, Andis Kāposts pērn no saviem tīrumiem un kūtīm neko nav pelnījuši. Jaundžeikaram vismaz laimējies par 49 923 latiem pārdot augošu meža cirsmu. Brigmanim gan kontā ieskaitīti 30 000 latu no viņa zemnieku saimniecības Priedule, bet tas ir no 2007. gada brīvās peļņas.
Vienīgi Staņislavam Šķesteram (ZZS) viņa Mākoņkalna pagasta zemnieku saimniecība Dzintari devusi nieka 133 latus. Un vēl izdevies pārdot cirsmu Vērēmu pagastā par 7000 latu.
Toties Rīgas Zoodārza seja Ingmārs Līdaka (ZZS), kurš nemaz nav lielzemnieks, par savu saimniecību Vecumniekos no Lauku atbalsta dienesta saņēmis 249 latus un pārdevis „lopkopības produkciju” par 162 latiem. Lūgts atklāt sīkāk, kas ir šī produkcija, Līdaka teic: „Pārdevu govi Vārpu, bija jau veca, aizgāja desās. Nopirku vietā jaunu, nosaucām par Gauju.” Par biznesu savu saimniecību gan deputāts neuzskata, lai arī audzējot 50 ābolu šķirnes. „Dalu draugiem ābolus un upenes, pērn gan nebija laba raža.”
Turīgākie tēvi
Oskars Kastēns kā bērna kopšanas pabalstu saņēmis 9973 latus — 2007. gadā pasaulē nāca Henrijs Aleksandrs Kastēns. Krišjāņa Kariņa (Jaunais laiks) ģimenē pērn piedzima Anna Emīlija, un tētis saņēma 6417 latu. Kariņu ģimenē ir divas meitas un divi dēli. Juris Sokolovskis (PCTVL) kā bērna kopšanas pabalstu saņēmis 237 latus un vēl 5740 latu kā vecāku pabalstu. 2007. gadā viņš kļuva par tēvu Pāvelam.
Vērienīgākie īpašumu pirkumi
Uzvarētājs šajā kategorijā ir jau pieminētais Oskars Kastēns, iegādājoties kredītā dzīvokli par 175 000 eiro (122 850 latu).
Valērijs Agešins (Saskaņas centrs) noslēdzis hipotekārā kredīta līgumu dzīvokļa iegādei Liepājā 55 163 latu vērtībā, bet kopumā 78 kvadrātmetru plašā dzīvokļa iegāde izmaksājusi 63 210 latu. Mājoklis ir kopīpašumā ar Līgu Kaluginu. Bez pajumtes Agešins nebija arī iepriekš, jo viņam pieder divi dzīvokļi Liepājā. No 4610 latu iekrājumiem bankās palikuši vien četri lati.
Bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze nopircis zemesgabalu Babītē par 37 950 eiro (26 640 latu), tiekot pie parādiem 16 620 latu apmērā. Rozem pieder arī dzīvoklis Rīgā. Lai gan viņš ir ZZS valdes priekšsēdis, ne zemnieku saimniecības, ne īsta lauku īpašuma viņam nav.
Lielākais zemes īpašnieks
Igors Aleksandrovs, ķirurgs Madonas slimnīcā, ar saviem īpašumiem apsteidz visus Saeimas miljonārus. Aleksandrovam pieder 40 zemes un meža gabali Madonā, Cesvainē, Sarkaņu, Dzelzavas un citos Vidzemes pagastos. Vēl viens zemes un meža gabals Dzelzavā ir deputāta valdījumā. Viņam pieder arī māja Aronas pagastā un zemnieku saimniecība Skujiņas Sarkaņos pie Madonas.
Guvums no visa šā iespaidīgā īpašumu klāsta nav mazs, bet arī ne milzīgs — 27 706 lati par cirsmas pārdošanu un 2000 latu lieli platību maksājumi no Lauku atbalsta dienesta. Salīdzinājumam: par darbu slimnīcā saņemti 11 220 latu. Skaidrā naudā iekrāti 5000 latu, bankā — 15 000 latu, bet parāds ir 100 000 latu.
Dāsnākais deputāts
Oskars Kastēns gan ticis pie jauna mājokļa, gan atdāvinājis vienu dzīvokli un zemesgabalu Rīgas rajonā. „Ļoti tuviem un dārgiem cilvēkiem,” Kas Jauns saka deputāts.
Jauni auto
Sergejs Dolgopolovs (Saskaņas centrs) ir uzticīgs Toyota RAV4 — šādu 2005. gada auto viņš pārdevis par 9000 latu un iegādājies tādu pašu, bet jaunu par 18 888 latiem.
Nils Ušakovs līzingā par 23 611 eiro (16 575 lati) iegādājies jaunu Nissan Qashqai. Deputātam jau ir 2002. gada Nissan Almera.
Ne gluži auto, bet pieminēšanas vērts ir Raimonda Paula pirkums — jauns kuteris Bella par 32 666 latiem.
Jakovs Pliners, PCTVL frakcijas priekšsēdētājs, lai arī iesēdies jaunā auto — šā gada Toyota Avensis, par mašīnas īpašnieku nav kļuvis. „Es šo auto tikai lietoju, to man aizdevis tuvs radinieks,” paskaidro deputāts. Arī iepriekš Pliners stūrēja aizlienētu Toyota Avensis, tikai 2004. gada izlaiduma.
Lielākais automotoparks
Šo pozīciju nepamet un bagātību pat papildina Aleksandrs Mirskis: septiņi vieglie auto — četras ap pusgadsimtu vecas volgas, amerikāņu 1943. gada frontes džips, saukts par vilīti, Jeep Wrangler (1990) un pērn par 14 406 latiem iegādāts Nissan Patrol (2006); četri veci kolekcijas motocikli; kravas kaste; dzīvojamā piekabe; pāris gadu jauna motorlaiva un piekabe laivu vešanai.
Nedaudz atpaliek Valdis Ģīlis, kuram pieder trīs motocikli — IŽ (1953), Kawasaki (1994), Harley Davidson (1999), trīs antīki auto — Moskvič (1955), GAZ (1965 un 1978), viens jauns spēkrats, Audi Q7 (2007), un kuteris Snipa Mahogny (1960).
Visdīvainākais īpašums
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (Saskaņas centrs) uz kaut ko cer joprojām — pie vērtspapīriem norāda PSRS Krājbankas bezprocenta mērķobligāciju 8500 rubļu vērtībā. Labi vēl, ka iekrāta arī reāla naudiņa — ap 160 000 latu.
Visatalgotākās smadzenes
Deputātiem ir atļauts reizē strādāt arī par skolotājiem un augstskolu pasniedzējiem. Šajā kategorijā uzvar profesore, folkloriste Janīna Kursīte–Pakule (Pilsoniskā savienība). Latvijas Universitāte algā samaksājusi 29 303 latus un Daugavpils universitāte vēl 20 latu. Tiesa, profesore pērn par deputāti kļuva tikai 27. novembrī, nākot par vēlēšanu viltošanu notiesātā Jura Boldāna vietā.
„Pilna laika” deputāte, profesore Ilma Čepāne (Pilsoniskā savienība) Latvijas Universitātē saņēmusi 25 608 latu algu — mazliet vairāk nekā Saeimā, kur alga bijusi 20 092 lati un kompensācija 5006 lati.
Vissportiskākais deputāts
Protams, svarcēlājs Viktors Ščerbatihs (ZZS). Viņa ienākumi pērn bijuši 93 893 lati, un lauvas tiesu devis sports. Latvijas Olimpiskās vienības maksātā alga — 9901 lats, Svarcelšanas klubu apvienības prēmija — 41 000 latu, Dobeles Domes prēmija — 3000 latu, Ventspils Domes prēmija — 4000 latu, no Ventspils Domes Sporta pārvaldes — vēl 8083 lati, Latvijas Gāze uzdāvinājusi 202 latus, Samsung Electronics Baltics — 369 latus, Latvijas Mobilā Telefona prēmija — 466 lati.
Visturīgākā pensionāre
Vaira Paegle (Tautas partija) saņēmusi amerikāņu darba pensiju — mūsu naudā 35 441 latu un vēl ASV sociālo pensiju — 9409 latus.
Vispieticīgākais deputāts
Gadiem ilgi šo posteni nepamet Juris Dobelis (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK). Viņš pērn saņēmis Saeimas algu — 22 577 latus (pirms nodokļiem), kompensācijas — 3228 lati, pensiju — 4020 latu. Tomēr Dobelim nav ne nekustamo īpašumu, ne auto, ne ievērības cienīgu pirkumu, ne „zeķē”, ne bankā viņš nav noguldījis ne santīma. Toties arī parādu deputātam nav. Kā Dobelim izdodas notērēt 2485 latus mēnesī (rēķinot vidēji „uz papīra”)?
Dobelis teic, ka viņš pēc naudas tik ļoti nedzenoties, tāpēc arī nav sapirkti īpašumi un nekas nav iekrāts. „Ēdu, dzeru, dodu naudu kundzei, remontiem, un man ir pastmarku kolekcija, krāta 58 gadus kopš 11 gadu vecuma. Kas gan var novērtēt tās cenu?” saka Dobelis.
Māris Puķītis/Foto: Aigars Hibneris, Māris Puķītis, no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva, LETA, A.F.I.
