Skroderdienas šajā versijā pēdējoreiz
Ar Rūdolfa Blaumaņa Skroderdienām Silmačos Latvijas Nacionālais teātris noslēdz jubilejas sezonu.
Skroderdienu popularitāte ar katru to iestudējumu un atjaunojumu ir tikai augusi. Ja Latvijas laika tā bija joku luga ar atpazīstamām sadzīves situācijām no pašu dzīves vai atmiņām par neseno laiku, kur gardi varēja izsmieties par savu dabu un raksturu mīlestības un „andeles” lietās, tad padomju laika iestudējumi kļuva par apliecinājumu latviskai identitātei, un tikpat svarīgas kā joki un mīlestības peripetijas šai lugā kļuva Zāļu vakara skats ar līgošanu.
Mūsdienās “Skroderdienas Silmačos” ir tautas gabals, kas folklorizējies un kam ir rituāla nozīme teātramīļu vidū – ar “Skroderdienām Silmačos” beidzas teātra sezona Nacionālajā teātrī, un arī citos teātros sākas vasaras brīvdienas.
Latvijas Nacionālajā teātrī “Skroderdienas Silmačos” iestudējuši: Aleksis Mierlauks (1921, atj. 1924), Alfrēds Amtmanis-Briedītis (1935, 1955), Jānis Zariņš (1941), Alfreds Jaunušans (1975, A. Amtmaņa-Briedīša inscen. atj.), Edmunds Freibergs (1994, 2002).
Šī iestudējuma režisors – Edmunds Freibergs, scenogrāfs Gunārs Zemgals, kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa; galvenajās lomās – Daiga Gaismiņa (Antonija), Mārcis Maņjakovs (Aleksis), Ivars Puga (Dūdars), Evija Skulte (Elīna), Mārtiņš Egliens (Kārlēns), Ainārs Ančevskis (Rūdis), Dita Lūriņa (Ieviņa), Jānis Skanis (Ābrams), Uldis Anže (Joske), Daiga Kažociņa (Zāra), Astrīda Kairiša, Lāsma Kugrēna (Bebene), Jānis Kaijaks (Pindaks), Dace Bonāte (Pindacīša), Egils Melbārds, Normunds Bērzs (Pičuks), Anna Klēvere (Auce), Gunta Virkava (Tomuļu māte)
Anda Leiškalne/Teātra publicitātes foto
