Vai augustā aizskalos Rīgu?
Nu jau vairāk nekā nedēļu internetā rit aktīva diskusija par kādas kundzes vīziju – šā gada 6. augustā Rīgā notikšot milzu katastrofa.
Daži diskutētāji apsmaida šādu iespējamību, citi jau plāno šo datumu pavadīt ārpus galvaspilsētas, bet kādam kungam bijusi līdzīga vīzija jau agrāk.
„Šodien dārziņā rāvu skābenes zupai un gadījās vīzija. Tāds kā sapnis. Pēkšņi uz brīdi bilde nomainās un redzi ko pavisam citu nevis skābenes Tā šad tad gadās, bet līdz šim tās ir bijušas par kādu pagātnes vietu un notikumu. Bet šoreiz runa par šā gada 6. augustu. Un tā vieta bija Rīga, lielā Jugla. Un redzētais bija dienas laikā pilnīgi sagrautas ēkas un neviena cilvēka. Cik varēja īsā brīdī saprast, iemesls postījumiem varēja būt zemestrīce un ūdens. Ēkas bija sagāztas uz nepāra numuru pusi Brīvības ielā, it kā trieciens nācis no Purvciema, Mežciema puses. Prāts jau izstrādā visādus jokus, bet ja ir iespēja varbūt augusta pirmo nedēļu pavadīt kaut kur ārpus pilsētas, tad ir vērts tā darīt,” savu brīdinošo redzējumu atklāj 79 gadus vecā Marta no Medemciema.
Katastrofas vīzijas redzējuši arī citi
„Jā, vasaras otrā pusē ir tāda iespējamība, man teica no HESiem nāks ūdens un Gaismas pili vairs nebūvēs... „ viņas vīziju papildina 50 gadus vecais Kaspars. „Kad nāks tuvāk, gan jau kādu informāciju saņemsim precīzāk(mans redzējums bija, mēnesi atpakaļ, ka sagāžas TV tornis un iebrūk manā dzīvoklī, pat zinu kurā istabā, griestu paneļa pārsegums, bet laiks nebija norādīts...)” un piebilst, ka 6. augusts šogad ir pilnmēness.
„Par HES avāriju-katastrofu jau zināju sen, bet bija informācija par 2013. -15. gadu, bet VISS mainās, mēs varam to ietekmēt, kāpēc samierināties?” piebilst Inta un aicina: „SŪTĪSIM informāciju- domāsim, vizualizēsim situāciju pēc iespējas pozitīvāku ,piemēram, ka attiecīgās atbildīgās personas laikus apjauš draudus, rīkojas, brīdina...”
Skeptiskāk noskaņoti diskutētāji iesaka priecāties par dzīvi un neņemt pārāk nopietni šo vīziju. „TV tornis ir 360m garš un lai uz kuru pusi tas kristu, nevienu māju tas sasniegt nevar,” skaidro Didzis.
Savu skepsi pauž arī Velta: „Lai ūdens Rīgu sagāztu, visam Daugavas ūdenim jāsaskrien Rīgā un Daugavai tukšai jāpaliek. Un pirmām kārtām tā nebūs Jugla, ko sagāzīs. Tik liela zemestrīce, ka nami sagāztos, pie tam vienā virzienā? Mūsu teritorijā diez vai. Varbūt tas lielais debesu akmens gāžas uz Rīgu?
Ah, tā jau var fantazēt līdz bezgalībai. Gaidīsim un skatīsimies.”
Iesaka doties atvaļinājumā
„Kas zin, kas tas bija, vecuma marasma veidots redzējums, vai skats nākotnē? Es tak ne uz ko nepretendēju, tikai pateicu, ko redzēju,” arī pati Marta par savu nākotnes vīziju pilnīgi pārliecināta nav, tomēr uzskata, ka drošāk tomēr šajos datumos Rīgā neatrasties. Tā kā viņas vīzijā bija makten skaists saulains laiks, viņa iesaka šajā dienā paņemt atvaļinājumu un atpūsties laukos. Ja briesmas iešot secen, un lielā zemes trīcēšana un ūdens plūšana izrādīsies vien dažu cilvēku neparasti spilgtas vīzijas, būšot prieks par skaistu atpūtu laukos.
Tomēr, lai gūtu apstiprinājumu vai noliegumu savam redzējumam kundze pameklējusi informāciju arī par Daugavas hidroelektrostaciju drošību.
„Dažs HES tiešām apdraudot Rīgu. Ja būtu tāda stengrāka zemes trīce, ūdens Rīgā kādu laiku nemaz netrūktu. Un tur pat bija rakstīts, ka pēdējā laikā Zviedrijā reģistrēts, ka pie mums bez maz vai ik pārdienu esot mazītiņas zemestrīces. Tās esot Baltijas vairoga nobīdes,” raksta kundze. Viņa pati cer, ka milzu ūdens šalts neapdraud no Olaines netālu esošo Medemciemu, kurā pati dzīvo.
Uz Daugavas ir trīs hidroelektrostacijas, kuras teorētiski var radīt nepatikšanas galvaspilsētā. Par bīstamāko eksperti uzskata Pļaviņu HES, kas ir gan vislielākā, gan vissarežģītākos ģeoloģiskajos apstākļos būvētā - uz salīdzinoši vājākām morēnas gruntīm. 1966. gadā celtās Pļaviņu HES pamatne pārvietojas par vienu milimetru gadā. Pļaviņu aizsprosta pārrāvuma gadījumā var tikt skarti arī Ķeguma un Rīgas HES aizsprosti. Ja gadījumā sagrautu Pļaviņu HES, ūdens līmenis Jaunjelgavā celtos jau pēc 40 – 50 minūtēm, Ogrē – pēc nepilnām trim stundām, bet Rīgā – pēc piecām sešām stundām, izpētījuši eksperti.
„Pat vissliktākajā gadījumā nopietnu draudu cilvēku dzīvībām nav,” uzskata Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics. Jau kopš padomju laikiem viņš bijis saistīts ar Civilās aizsardzības mācībām un jau toreiz, aukstā kara laikā tika modelēts vissliktākais iespējamais scenārijs – spēcīgu kodolraķešu precīzs un vienlaicīgs trāpījums visās trijās Daugavas hidroelektrostacijās. Toreiz viņš piedalījās slepenajās valdības un republikas vadošo civilās aizsardzības speciālistu mācībās Līgatnes pazemes bunkurā. „Modelējām vissliktākos iespējamos variantus ļoti rūpīgi. Tagad kartes, kurās redzamas katastrofas dēļ applūdušās teritorijas, nav nekāds noslēpums,” skaidro Šics.
Trakākajā gadījumā iespējams apmēram pusmetru augsts ūdensvilnis, kurš aizveļas labi ja līdz Purvciemam un samērcē kājas. Protams, pagrabā atstātie kartupeļi samirks,” skaidro speciālists. Māju sabrukšanu pat Daugavas krastā un Vecrīgā hidroelektrostaciju katastrofas nespēs izraisīt. Lielākus plūdus Rīgā mēdz radīt vētras, kuras no jūras sadzen Daugavā vairāk ūdens.
Tomēr „Latvenergo” un citi lielie uzņēmumi, kuros avārijas var izrādīties bīstamas regulāri rīko mācības, kurās izspēlē visvisbīstamākos scenārijus un iespējamos veidus, kā reaģēt šo nelaimju gadījumā. Nule kā notikušas kārtējās Latvenergo mācības, kurās piedalījušies arī Katastrofu medicīnas centra speciālisti, atklāj Šics.
Poļu gaišreģu vīzijas nepiepildās
Šā gada 15. aprīlī milzu cunami tomēr pa Baltijas jūru neplosījās, pretēji divu poļu gaišreģu paziņojumiem. Viņas bija brīdinājušas, ka Polijas piekrasti varētu applūdināt cunami vilnis, ko izraisītu zemestrīce Baltijas jūrā. Lodzā dzīvojošās gaišreģes pauda, ka pazemes grūdiens varētu izrādīties spēcīgāks par to, kas decembrī satricināja Skandināviju. Sievietes lūdza brīdināt par to piekrastes iedzīvotājus un kuģniecības amatpersonas un uz šo laiku atcelt pasažieru kuģu reisus.
Lai gan zinātnieki uzskata, ka pareģotajām nelaimēm nav pamata, tomēr nolemts drošības labad šos brīdinājumus neignorēt. Tos pa faksu saņēmušas piejūras vojevodistes, informācija nodota krīžu vadības centriem. Pomožes vojevodistes vadība Gdaņskā jau pasūtījusi šādas iespējas zinātnisko analīzi.
Gaišreģes vēstīja, ka zemestrīces epicentrs varētu atrasties starp Dānijas un Zviedrijas krastiem un tās saceltais cunami vilnis apdraudētu Polijas jūrmalu no Svinoujsces rietumos līdz Ustkai piekrastes vidusdaļā.
Kā stāstījusi viena no abām gaišreģēm, kas ar pareģošanu nodarbojusies jau trīsdesmit gadus, viņas ar kolēģi jau sen "jutušas lielus ūdeņus piejūrā", esot trūcis tikai konkrētāka datuma, bet gada sākumā, būdama baznīcā, viņa sagaidījusi redzējumu, kas ļāvis secināt, ka tas varētu notikt aptuveni 15.aprīlī.
Zinātnieki gan iebilda, ka Baltijas jūra ir sekla, tāpēc pat gadījumā, ja tur izceltos cunami, ūdens viļņa ātrums nepārsniegtu dažus desmitus kilometru stundā un nenodarītu lielākus postījumus kā parasta vētra jūrā.
