„Traktornemieros” izkaulētie 27 miljoni vēl nav saņemti
No valdības solītājiem 27 miljoniem, kurus Latvijas piensaimniekiem februāra sākumā steigā apsolīja toreizējais premjers Ivars Godmanis steigā apsolīja februāra sākumā, ir saņemti vien 10 miljoni. Atlikušos 17 miljoniem zemnieki cer saņemt nākamnedēļ, kad Saeimā skatīs budžeta grozījumus.
Desmit miljoni – labākajām govīm
Februāra sākumā Rīgas ielās sabrauca simtiem traktoru, bet Zemkopības ministrijas ēku – „skābbarības torni” Limbažu zemnieki solīja apliet ar kūtsmēsliem, ja netiks rasts risinājums, kā no krīzes paglābt brūkošo piensaimniecību. Lauksaimnieki panāca, ka no amata tika gāzts zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, bet valdības ārkārtas sēdē piena nozarei tika apsolīts papildus finansējums 27 miljons latu apmērā.
Taču vēl mēnesi pēc valdības solījuma zemnieku maciņos nebija iebiris ne santīms no solītajiem 27 miljons latiem. Toreiz Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš teica, ka gadījumā, ja valdība sacīto nepildīs, tad, iespējams, būs sagaidāmi jauni zemnieku protesti: „Man gribētos ticēt valstsvīriem. (..) Kas notiek gadījumā, ja Saeimas balsojums ir negatīvs? Kur paliek ticība valstij, valdībai, deputātiem?! Divi kaimiņi savstarpēji var kaut ko sarunāt un pēc tam norunāto nepildīt, bet tāda valdības rīcība attiecībā pret nodokļu maksātājiem būtu diezgan parupjš gājiens”.
Šodien Zemnieku saeimas direktore Ritā Sīle kasjauns.lv pavēstīja, ka maijā zemnieki ir saņēmuši pirmo naudu – 10 miljonus latu, kuri tika maksāti par ciltsdarbu jeb respektīvi - piemaksas par augstvērtīgo govju turēšanu, kuru nokaušana būtu liels zaudējums piena lopkopībai. Tomēr šī nauda tika saņemta ar novēlošanos, jo Zemkopības ministrija pirms vairākiem mēnešiem solīja, ka jau martā un aprīlī piena ražotāji par katru savā pārraudzībā esošo govi, no kuras gadā iegūst ne mazāk kā 5000 kilogramus piena, saņems 183 latus.
Lopu fermas pārvēršas drupās
Savukārt ar atlikušajiem 17 miljoniem latu tika paredzēts papildināt Lauku attīstības fonda pamatkapitālu, lai kredītspaidos nonākušajām zemnieku saimniecībām dotu iespēju segt kredītprocentus un uz gadu atlikt kredītu pamatsummas maksājumus.
Jau pavasarī zemnieki gatavojās masveidīgam piena fermu bankrotam, ja viņiem valdība nepalīdzēs „tikt galā” ar banku saistībām. Šī gada sākumā Zemnieku saeimas priekšsēdētājs pat prognozēja, ka līdz 2010. gada ziemas beigām varētu bankrotēt gandrīz trešdaļa govs fermu, jo saimnieki, lai nomaksātu kredītus, ir spiesti izkaut un pārdot lopus, bet tie, kas vēl spēj turēt lielus ganāmpulkus, ekonomē uz lopbarības rēķina un govis vienkārši izkāmē un zaudē ražīgumu. Tas nozīmē, ka rudenī atkal varētu parādīties pamestu fermu drupu ainavas, kādas Latvijā bija tik pierastas pirms gadiem divdesmit, kad viens pēc otra pa „skuju taku” aizgāja kolhozi un sovhozi.
„Pagaidām zemnieki ir saņēmuši to naudu, kas tieši iekrīt viņu makā – maksājumus par ciltsdarbu. Līdzekļi, kas paredzēti kā kredītgarantija, ir tikai pastarpināti saistīti ar paša zemnieka reālo maku. Bet pie pašreizējās situācijas to nesaņemšana būtu mazākā bēda. Tikko ir paziņots, ka ir beidzies līdzfinansējums dažādiem fondiem, kas būtībā sildīja mūsu ekonomiku. Valsts kase ir tukša! Un no mums tiek slēpta informācija par tās stāvokli,” saka Zemnieku Saeimas direktore Rita Sīle.
Elmārs Barkāns/Foto: LETA
