„Spēļu elles” nomaina internetkazino un pokers

Viskaislīgākie spēlmaņi, protams, „uzdarbojas” Rīgā, jo tieši šeit atrodas vienīgie valstī esošie kazino. Provincē nākas apmierināties tikai ar spēļu zālēm. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA)  informācija liecina, ka pēc Rīgas, kurā ir 213 spēļu zāles ar 6178 spēļu automātiem, visvairāk to vēl ir Rīgas rajonā (17 zāles ar 460 automātiem), Liepājas pusē (16, 449) un Jelgavas pilsētā un rajonā (16, 430). Visneazartiskākie ļaudis dzīvo Krāslavas rajonā, kurā darbojas tikai viena spēļu zāle, un Limbažu rajonā, kur divas spēļu zāles.

Lielākais pagrimums šajā tūkstošgadē

Šogad azartspēļu biznesam nav gājis spīdoši. Gada pirmo ceturksni tas ir noslēdzis ar 5,76 miljons latu lieliem zaudējumiem. Biznesa kopējais apgrozījums gada pirmajos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu 2008. gada periodu, ir krities par 33,8%.

Praktiski visi uzņēmumi ir strādājuši ar zaudējumiem, slēgtas vairākas „spēļu elles”. Redzamākie likvidētie iestādījumi ir divi galvaspilsētas kazino – janvārī slēdza kazino „Klondaika” Blaumaņa ielā, bet martā aizklapēja „Olympic Latvia” kazino viesnīcā „Radisson SAS Daugava”.

LSBA dati liecina, ka pirmo reizi kopš 2000. gada azartspēļu nozarē šogad ir novērojams apgrozījuma kritums. LSBA padomnieks Arnis Marcinkēvičs teic: „2009. gadā prognozējam turpmāku nozares lejupslīdi – turpinās samazināties spēļu zāļu un spēļu automātu skaits, kas gada beigās varētu atmest nozari 2002. gada līmenī”.

Spīdošu nākotni tuvākajā laikā neredz arī „Olympic Casino Latvia” valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis, kurš „nozare.lv” ir atzinis:

„Ja to var nosaukt par attīstību, tad var teikt, ka tā ir negatīva. Mēs esam aizvēruši vairākus savus kazino, jo to darbība vairs nebija ekonomiski pamatota. Līdzīga tendence ir arī citos uzņēmumos.”

Tomēr ne visiem iet tik gauži. Ar plus zīmi strādā SIA „Tele toto” un akciju sabiedrība „Latvijas loto”. „Tele toto” apgrozījums, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, pieaudzis par 19,6% un tagad sastāda Ls 2 774 000, bet „Latvijas loto” – par 7,1% (Ls 2 018 000).

Tas saistīts ar to, ka gan Latvijā, gan pasaulē azartspēļu biznesā arvien vairāk ienāk jaunās tehnoloģijas. Ir vērojama tendence azartspēlēm kļūt interaktīvām. Tas nozīmē, ka cilvēki arvien vairāk azartspēles sāk spēlēt internetā. Šo tendenci apstiprina arī pēdējie tirgus apgrozījuma dati, kur redzam, ka „Zelta drudzis”(interaktīva TV azartspēle) un „Tele Toto” („Optibet” totalizators) ir pieaudzējuši savas tirgus daļas un palielinājušas apgrozījumu, kamēr pārējās „standarta” azartspēļu kompānijas ir piemeklējis pretējas liktenis.”

Gints Pakārklis stāsta, ka pēdējā laikā kazino apmeklētāju vidū īpaši populārs ir palicis pokers: „Lai arī azartspēles ir atzītas par potenciāli bīstamām nodarbēm, jo robeža, aiz kuras sākas atkarība, ir grūti pamanāma, mērenās devās tieši pokera spēle tiek uzskatīta par stresu mazinošu un ļoti patīkamu izklaidi. Tieši tas arī ir labi redzams Rīgas kazino pie kāršu galdiem: ja spēļu automāti pastiprina saspringumu, jo visu laiku jāseko līdzi mirgojošajam ekrānam un jāgaida, kāda kombinācija uzkritīs, tad pokers un citas kāršu spēles ļauj atbrīvoties, jo īpaši, ja tiek spēlēts kopā ar draugiem”.

Šai sakarā arī jāpiebilst, ka pokera spēlēšanai iztērēto naudu var kontrolēt un tā tik ātri „neaiziet” kā spēļu automātos vai pie ruletes galda. Likmes iespējams „atrunāt”, sevišķi tais gadījumos, ja pie viena kāršu galda blakus sēž labi draugi vai paziņas.

Tai pašā laikā krīzes iespaidā azartspēļu biznesā briest arī citas būtiskas – institucionālas pārmaiņas. Šajā biznesā iesaistītie uzņēmēji atzīst, ka pastāv iespēja, ka dižķibeles novājinātās „spēļu elles” varētu pārņemt spēcīgākie konkurenti. Kaut gan pagaidām vēl tāda iespēja nenotiks, jo pašlaik spēļu zāles vairāk ir aizņemtas ar savām iekšējām izdzīvošanas problēmām, nevis domā par biznesa paplašināšanu. Lielu spēļu monopolkompāniju rašanās bija iespējam pirms gada, diviem, kad finansiālie spaidi nebija tik lieli kā pašreiz. Tāpat uz nenoteiktu laiku ir jāatmet arī „Latvijas Lasvegasas” būvniecība, piemēram, Lucavsalā par kuras celšanas iespējam runāja „treknajos gados”.

Tomēr šīs idejas nav atmestas un tās ik pa laikam atkal kļūst aktuālas.

Līdz šim azartspēļu bizness ir bijis stingri kontrolēts un regulēts no valsts puses. Valsts pārraudzību par spēļu automātiem un kazino realizēja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI), kuras gada budžets sastādīja pusmiljons latu. Tagad valsts pārvaldes restrukturizācijas un optimizācijas rezultātā spriež par IAUI likvidāciju, kas nozīmē, ka azartspēļu bizness vairs nejutīs tik izteiktu valsts „stingro roku”.

Līdz 15. jūnijam rosināts IAUI integrēt Valsts ieņēmumu dienestā, bet līdz šā gada 1. oktobrim likvidēt IAUI padomi. Iespējams, ka no nākamā mēneša par 50% samazinās kazino inkasācijas uzraudzības apjomu.

Ir izskanējušas runas, ka IAUI nolemts reorganizēt nevis lai taupītu valsts līdzekļus, bet gan lai likvidētu azartspēles kontrolējošo institūciju, un šo procesu lobējot azartspēļu biznesa īpašnieki.

Bijušais „Admirāļu kluba” īpašnieks, tagadējais veiksmes spēles „Zelta drudzis” līdzīpašnieks, Jānis Dāvis laikrakstam „Telegraf” teica, ka kontrolējošās inspekcijas reorganizācija ir pareizs lēmums: „Jau sen vajadzēja visus padzīt. Ar nekompetentiem cilvēkiem ļoti grūti strādāt, tieši šī inspekcija ir vainojama tajā nekārtībā, kas valda azartspēļu biznesā. Viņi negribēja izvākt spēļu automātus no bārtiem, negribēja paaugstināt nodokļus, bet nodarbojās ar lobēšanu – kas vieniem ļauts, tas citam liegts”. Tai pašā laikā viņš noliedz, ka lobē lēmumu par IAUI likvidāciju, bet piebilst: „Taču būtu ļoti priecīgs, ja man būtu iespēja šo lēmumu lobēt”.