
Latviešiem tikpat bagāta valoda kā angļiem
Par miljonu vārdu, kas papildinājis angļu valodu, kļuvis izteiciens „web 2.0”, kuru izmanto, lai apzīmētu jaunās paaudzes „web” produktus un pakalpojumus.

Par to, ka angļu valodā parādījies miljonais vārds, raksta laikraksts „The Times”, atsaucoties uz „web” linka „Global Language Monitor” datiem. Šī struktūra seko līdzi jaunu vārdu tapšanai.
Te gan jāpiebilst, ka atšķirībā no Oksfordas vārdnīcas angļu valodas, kas ietver tikai angļu vārdus un izteicienus, „Global Language Monitor” skaita arī vārdu hibrīdus, kas angļu valodā ienākuši no ķīniešu, spāņu valodas, kinoindustrijas terminiem, datoru slenga un vārdiem, kas radušies internetā.
Latviešu valoda tikpat stipra kā angļu valoda
Latviešu valodā nevarētu būt mazāk vārdu, kā tas ir angļu valodā, kasjauns.lv teica valodniece, profesore Ina Druviete. “Tomēr nekad pilnīgi precīzi to nevarēs aprēķināt, kaut vai tāpēc, ka katru dienu mūsu valodā varētu nākt klāt 10–15 jaunu vārdu. Ir aksioma: ja sabiedrības attīstās vienlīdzīgos apstākļos un tempos, tad arī tām valodas krājumam ir jābūt vienlīdz lielam. Tā kā Anglija un Latvijā atrodas vienā Eiropas Savienības telpā, tad teorētiski arī angļu un latviešu valodai ir vienāds vārdu skaits. Nekādā gadījumā nevar teikt, ka latviešu valodas leksika ir nabadzīgāka par krievu, angļu, vācu vai kādu citu lielo valodu,” saka profesore.
Viņa piebilst, ka valodas vārdu kopumā tiek iekļauta ne tikai literārās valodas vārdnīca, bet arī vietējās izloksnes, vietvārdi, internacionālismi un jaunvārdi, kuri rodas, ieviešot jaunās tehnoloģijas.
Valsts valodas aģentūrā kasjauns.lv apliecināja, ka jautājums par vārdu skaitu latviešu valodā ir “ļoti interesants”, bet līdz šim neviens nav centies saskaitīt visu mūsdienu leksikas bagātību. Ka šo bagātību varētu rēķināt simtos tūkstošu, liecina Tulkošanas un terminoloģijas centra informācija pirms pāris gadiem, ka internetā ir izveidota latviešu – angļu valodas vārdnīca ar 100 000 šķirkļu, šo leksikas apjomu nodēvējot tikai par “nelielu vārdu krājumu”.
Arī Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētāja Anna Stafecka kasjauns.lv nespēja pateikt, cik īsti latviešu leksikā ir vārdu. To varēšot noskaidrot LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija, kura pašlaik strādā pie tā dēvētā latviešu valodas korpusa. Šis korpuss būs latviešu valodas elektroniskā versija, kura izstrāde ir Eiropas Savienības projekts, kurš vienlaikus tiek īstenots vairākās ES valstīs.