Pieņem speciālo likumu par pensiju un pabalstu izmaksu līdz 2012. gadam

Par likumprojektu balsoja 50 deputāti, pret bija 31, balsojumā atturoties trim tautas kalpiem.

Lai arī partijas "Pilsoniskā savienība" iesniegtais priekšlikums otrajam lasījumam tika noraidīts, likumprojekta atbalstītāju vidū bija arī pieci PS pārstāvji, balsojumā atturoties vien deputātei Ilmai Čepānei, bet Janīna Kursīte-Pakule nebalsoja vispār.

No koalīcijas pārstāvjiem likumprojektu neatbalstīja vien divi parlamentārieši - deputāte Aija Barča (Tautas partija, TP) un deputāts Pēteris Tabūns ("Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK).

Nebalsotāju vidū gan ir vēl seši koalīcijas deputāti, kuri savu viedokli par jauno likumu nav izteikuši, - Tabūna partijas biedri Juris Dobelis un Dzintars Rasnačs, Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji Viktors Ščerbatihs un Gunārs Upenieks, kā arī deputāti Kārlis Leiškalns un Vents Armands Krauklis (abi TP).

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā straujo ekonomikas lejupslīdi valstī un Finanšu ministrijas makroekonomiskās prognozes tuvākajiem gadiem, kas apliecina, ka tuvākajā laikā nav paredzama ekonomikas strauja atveseļošanās un ienākumu sociālās apdrošināšanas budžetā pieaugums. Līdz ar to, nepārskatot sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumus, valsts speciālā budžeta uzkrājums būs izlietots jau pāris gadu laikā.

Piedāvātās likuma normas ir uzskatāmas par "samērīgām jeb atbilstošām mērķa sasniegšanai, jo labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu, ņemot vērā kopējo situāciju valstī un citām personu grupām noteiktos ierobežojumus", norāda Labklājības ministrija (LM).

Likumprojekts paredz, ka vecuma pensiju un izdienas pensiju izmaksā tikai 90% apmērā, bet strādājošajiem pensionāriem - vien 30% apmērā. Valdība uzdeva Finanšu ministrijai kopā ar LM līdz pirmdienai noskaidrot, kā šī norma ietekmēs pensionārus tiesu piesēdētājus un pensionārus pašvaldību deputātus.

Visplašākās debates parlamentāriešu vidū izvērtās, skatot apvienības "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas frakcijas vadītāja Jāņa Urbanoviča priekšlikumu, kas paredzēja svītrot no konceptuāli atbalstīto pantu par pensijas samazināšanu strādājošajiem pensionāriem. Par ieteikumu svītrot šo pantu balsoja 38 deputāti, pret bija 37, savukārt atturējās 12 tautas kalpi.

Saudzēt strādājošos pensionārus vēlējās gandrīz visi klātesošie opozicionāri, vispār nebalsojot vienīgi ekspremjeram Ivaram Godmanim (LPP/LC). Par balsoja arī viens koalīcijas pārstāvis - deputāts Pēteris Tabūns ("Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK). Turpretī divi viņa partijas biedri - Dzintars Rasnačs un Imants Kalniņš - balsoja pret, frakcijas vadītājam Mārim Grīnblatam atturoties un Jurim Dobelim nebalsojot vispār.

Partija "Pilsoniskā savienība" (PS) savukārt savu priekšlikumu, kas paredzēja pensiju samazinājuma apmēru strādājošajiem pensionāriem noteikt tikai 50% apmērā, atsauca. PS rosinājums turklāt vēl paredzēja vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanai noteikt, ka šī puse no pensijas, ko persona saņems, ja paralēli arī strādās, nedrīkst pārsniegt 300 latu. Tādējādi PS pārstāvji bija iecerējuši radīt solidārus nosacījumus arī turīgākajiem pensionāriem.

Tomēr, sākot debates par šo priekšlikumu, tribīnē kāpa premjers Valdis Dombrovskis ("Jaunais laiks"), lai vērstu parlamentāriešu uzmanību, ka šādas izmaiņas nedotu pietiekamu fiskālo labumu, jo lielākā daļa pensionāru nesaņem tik lielas pensijas. Pēc Ministru prezidenta uzrunas PS frakcijas vadītāja Anna Seile partijas priekšlikumu atsauca.

Savukārt parlaments vairākuma balsojumā noraidīja otru PS priekšlikumu, kas paredzēja pienākumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās situācijas izmaiņas, pensiju samazinājums strādājošajiem pensionāriem atkal tiktu atmaksāts.

Šo priekšlikumu atbalstīja vien 29 deputāti, pret bija 26, bet atturējās 26 tautas kalpi.

Lai šie pensiju samazinājumi nekorektas interpretācijas dēļ netiktu summēti, likumā būs arī īpašs nosacījums, ka uz strādājošajiem pensionāriem punkts par 10% samazinājumu neattiecas.

Izdienas pensiju samazinājums 10% apmērā skars arī prokurorus, tiesnešus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Satversmes aizsardzības biroja darbiniekus, diplomātus, militārpersonas, iekšlietu dienestā strādājošos, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekus.

Savukārt līdz 2010.gada 2.maijam māmiņalgas strādājošajiem izmaksās 50% apmērā, bet līdz 2012.gada 31.decembrim ģimenes valsts pabalsts par katru bērnu būs astoņi lati mēnesī.

Iepriekš panāktā vienošanās paredzēja, ka ģimenes valsts pabalstu un vecāku pabalstu samazinās par 10%.

Vēl likumprojekts noteic, ka sociālās apdrošināšanas pakalpojuma vai valsts sociālā pabalsta pārmaksu atgūšanai, kas radušās, piemērojot šā likuma noteikumus, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra veic ieturējumus 10% apmērā no katra piešķirtā sociālās apdrošināšanas pakalpojuma vai valsts sociālā pabalsta.

Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vecuma un izdienas pensiju saņēmējiem un vecāku pabalsta saņēmējiem, kuri gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, pensiju un pabalsta izmaksas veic, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par periodiem, kuros persona reģistrēta kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.

Labklājības ministrija (LM) skaidro - tā kā likumprojekta ieviešanai nepieciešamas būtiskas izmaiņas programmatūrā un pašlaik jau tiek gatavoti pensiju un pabalstu izmaksu saraksti jūlijam, likumprojekta piemērošana no 1.jūlija nav iespējama. Līdz ar to periodā no 1.jūlija līdz jaunās kārtības ieviešanai būs pensiju un pabalstu pārmaksas.

LM arī brīdina par šā likumprojekta negatīvo ietekmi uz sabiedrību.

BNS