Koalīcija atbalsta 23.augusta pasludināšanu par staļinisma un nacisma upuru atceres dienu
1939. gada Molotova-Ribentropa pakts Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju sadalīja PSRS un Vācijas interešu sfērās.
Partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) Saeimas frakcijas vadītāja Anna Seile apstiprināja, ka Saeimā iesniegtie grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" ir identiski ar PS pagājušajā nedēļā iesniegto likumprojektu, kas arī paredzēja šo datumu Latvijā atzīt par staļinisma un nacisma upuru atceres dienu.
"Pirmdien koalīcijas sanāksmē visu frakciju pārstāvji pauda atbalstu šai ierosmei, bet vienojāmies, ka būtu zolīdi visu sadarbības partiju vārdā iesniegt," parlamentāriete paskaidroja, apliecinot, ka panākta vienošanās šos grozījumus pieņemt pēc iespējas ātrāk - iekļaut jau ceturtdien plānotās ārkārtas sēdes darba kārtībā.
Jau vēstīts, ka PS otrdien Saeimā iesniedza likumprojektu, kas paredz papildināt atceres un atzīmējamo dienu uzskaitījumu vēl ar 23.augustu - Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu.
"Latvija ir viena no Eiropas valstīm, kas no Molotova-Ribentropa pakta un to slepenā protokola ir cietusi visvairāk," norādīja grozījumu autori, līdz ar to uzsverot nepieciešamību ieviest šādu piemiņas dienu Latvijas atzīmējamo dienu vidū.
"Nepieļaujami, ka liktenīgie 23.augusta notikumi un to izraisītās sekas tiek aizmirstas, kā arī tas, ka Latvija būtu viena no pēdējām valstīm, kas izsludina attiecīgo likumu," pauž atceres dienas iniciatori.
Ziņots arī, ka Eiropas Parlaments jau pērnā gada septembrī pieņēma deklarāciju, kurā ierosināts 23.augustu pasludināt par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu, lai paturētu atmiņā masu deportāciju un iznīcināšanas upurus, vienlaicīgi nostiprinot demokrātiju, mieru un stabilitāti visā kontinentā.
1939.gada 23.augustā Maskavā Padomju Savienības un Vācijas ārlietu ministri Vjačeslavs Molotovs un Joahims fon Ribentrops parakstīja Neuzbrukšanas līgumu jeb tā dēvēto Molotova-Ribentropa paktu. Kaut gan oficiāli tas bija savstarpējas neuzbrukšanas līgums, pakts saturēja slepenu papildprotokolu, kas sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfērās. Pakta dēļ šajās valstīs iebruka abu lielvalstu karaspēki - Latviju, Lietuvu un Igauniju okupēja PSRS, Polija tika sadalīta starp PSRS un Vāciju, savukārt Somija un Rumānija bija spiestas atdot PSRS daļu savas teritorijas.
BNS
