"Jaunā paaudze" dedzinājusi pat Jaunsudrabiņa "Balto grāmatu"
„Jaunās paaudzes” fanātiķu rīkotā grāmatu dedzināšana nemaz nav bijusi no kristiešu viedokļa saprotama atbrīvošanās no melnās maģijas un citas okultās literatūras. Liesmās šašliku kastēs mesta pat Jāņa Jaunsudrabiņa „Baltā grāmata”.
Līgo svētku priekšvakarā 22. jūnijā „Jaunā paaudze” savā lūgšanu namā Pārdaugavā rīkoja par starpkonfesionālu nodēvētu pasākumu „Nē pagānisma kultam Latvijā”. Tajā analizēja latviešu tautas Līgo svētku tradīciju okultās saknes un to ietekmi uz cilvēkiem, bet pēc tam sakūra sārtu, lai sadedzinātu okultās grāmatas un fetišus. Analīze par Līgo svētkiem izpaudās ar vēstījumu, ka latvieši guļ pie kvēpināmiem altāriem un savos vēmekļos, pie viena sektas vadonis Aleksejs Ļedjajevs nosauca Andreja Pumpura eposa varoni Lāčplēsi par zoofilijas produktu.
Par atbildi atnes Bībeli
Atradis savā pastkastītē „Jaunās paaudzes” aicinājumu piedalīties pretpagānisma akcijā, rīdzinieks Valdis Felsbergs nolēma atsaukties. „Ierados ar okulto grāmatu vārdā Bībele,” kasjauns.lv stāsta Felsbergs. Šāda rīcība balstīta stingrā viņa pārliecībā, jo no Vecās derības lappusēm asinis līst straumēm, un tā ir Bībeles krietni biezākā daļa. Protams, Felsberga ierosme atraidīta. „Apkārt bija cilvēki uz plānprātības robežas, es jau arī neesmu Džordano Bruno, lai līstu ugunī. Man solīdi viens kungs ar šlipsi stāstīja, ka viņš arī reiz bijis tāds pats kā es, un ar vieglu smaidu lika saprast, ka es kļūšu tāds kā viņš. Ar tēvišķu padomu Bībeli man atdeva atpakaļ,” atceras Felsbergs.
Sadedzināta „Mārtiņa dziesmu grāmata”
Felsbergs pie uguns, sakurtas šašliku kastēs, netika, bet sektanti maisiem vien stiepa, viņuprāt, nepareizās grāmatas, ko salaistīja ar degšķidrumu un aizsvilināja — pat latviešu tautas pasakas un „Mārtiņa dziesmu grāmatu”. Pēdējā ir tautā mīlētas latviešu dziesmas, kuras apkopojis bijušais Minsteres latviešu ģimnāzijas (Vācijā) direktors Jānis Mārtiņš Zandbergs, tagad Rīgas domnieks. „Esmu šokēts, var būt dažādi uzskati, bet grāmatu dedzināšana liecina par kultūras līmeni,” saka Zandbergs. „Katrs nāca ar savu pagalīti, ja kāds atstieptu Barona Dainu skapi, arī to iemestu ugunī,” piebilst Felsbergs.
Felsbergs atgādina, ka oficiālajā dedzinātāju paziņojumā bija pausts, ka pasākumu „Nē pagānisma kultam Latvijā” atbalsta arī Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca un citas tradicionālās konfesijas. „Viņu mācītāji paši gan tur nebija. Kā jau krietni kristieši, rokas nenotraipīja ar asinīm,” ironizē Felsbergs. Viņam nav laika skriet pakaļ katram muļķim, bet sašutumu rada „Jaunās paaudzes” saistība ar luterāņiem — „mūsu valsts baznīcu, kurā neejot, cilvēks nevar būt Valsts prezidents”.
Fanātiķiem draugos ietekmīgi politiķi
„Jaunajai paaudzei” ir atbalstītāji un draugi politiskajās aprindās — Pirmajā partijā/”Latvijas ceļs”. Piemēram, Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers, Rīgas Domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais, Rīgas Domes Pirmās partijas/”Latvijas ceļa” frakcijas priekšsēdis Andris Ameriks, savukārt Saeimas deputāte Inta Feldmane pat ir kritusi transā zemē Ļedjajeva dievkalpojumā.
Dainis Turlais kasjauns.lv uzsver, ka viņš, lai arī bijis „Jaunās paaudzes” pasākumos, ir apmeklējis arī daudzus citus pasākumus, un ar šo draudzi viņam organizatoriskas saistības nav. „Neko nosodāmu te nesaskatu, tiekos ar simtiem cilvēku, ar kuriem man ir patīkami un interesanti, pazīstu Ļedjajevu kā daudzus citus Latvijā,” teic Turlais. Ļedjajeva 50 gadu jubilejā uz „Jaunās paaudzes” skatuves Turlais tik atturīgs nebija. Afganistānas karu pieredzējušais
PSRS armijas pulkvedis toreiz piesauca militāru terminoloģiju: „Skatos uz tevi — cilvēks kā cilvēks. Ne Švarcenegers un pat ne Taisons. Bet dodiet viņam brīsniņu savākties, un gars — kā šāviens, un vārds — kā lode — trāpīs tieši sirdī un dvēselē. Bet nevajag bīties no šīm lodēm. Tās ārstē, tās attīra. Tas ir jaunības azarts. Tās ir zināšanas. Pieredze. 50 gadi — tas ir pirmais gudrības pakāpiens.”
Grāmatu dedzināšanu Turlais tomēr neuzskata par gudrības pazīmi: „Esmu par to dzirdējis, pats šajā pasākumā nepiedalījos. Uzdevu jautājumu dažiem cilvēkiem no draudzes, vai tā ir taisnība. Biju ļoti pārsteigts, saņemot apstiprinošu atbildi. Esmu pieredzējis laikus, attieksmi pret literatūru, kad bija stingra cenzūra. Katrs ir tiesīgs uz savu spriedumu, bet informācijas aizliegums diez vai palīdz radīt sabiedrībai vērtīgu, izglītotu personību. Es tādu pasākumu neatbalstu.”
Andris Ameriks tik runīgs nav. Jā, attiecības ar „Jauno paaudzi” partijai ir labas, Ļedjajevam esot arī pozitīvi veikumi, bet „draudzei ir sava dzīve” un politiķis neko nekomentēšot. „Jūs tikai taisiet skandālus,” dusmīgi pauž Ameriks un nevēlas sarunu turpināt, atstājot vietu minējumiem, vai, viņaprāt, tautas pasaku dedzināšana nav skandāls.
