„Lielais devītnieks” glābs Latviju

Tāpēc viņš no valdības prasa “partnerību un godīgu attieksmi” pret lielajām pilsētām. Tagad tādas neesot, un to pierāda nekonsekventais līdzekļu sadalījums pašvaldību izlīdzināšanas fondā. No šā fonda pilsētām, kurās dzīvo 52% iedzīvotāju, paredzēti 47% līdzekļu, novadiem – 53%. Tāpat viņš uzsver, ka lielo pilsētu infrastruktūru un darba tirgu izmanto arī novadu iedzīvotāji. Valdībai esot godīgi jāizdala līdzekļi lielajām pilsētām, un tad arī valstij pavērsies iespējas bez lielām, asiņojošām brūcēm izkļūt no krīzes.

Tāpat kā pasaulei ir savs “lielais devītnieks”, kurā ietilpst zemeslodes visattīstītākās valstis, arī Latvijai ir savs “lielais devītnieks”. Kasjauns.lv aplūko, kuri tad ir tie, kas Latviju izvedīs no globālās krīzes.

, Rīgas mērs (Saskaņas centrs). Nepieredzējis pilsētas vadītājs, kurš pagaidām tikai “taustās” Rātsnama gaiteņos. Par galvaspilsētas vadītāju viņš kļuva “nejauši”, pateicoties “Saskaņas centra” popularitātei. Runā, ka parādi galvaspilsētā diriģē pavisam citi cilvēki, “buldozera” Aināra Šlesera vadībā.

Ušakovs arī nebauda lielas daļas latviešu elektorāta uzticību, kuri viņi dēvē par Maskavas ielikteni, kurš Rīgu grib pārvērst par Krievijas guberņu.

, Daugavpils mērs (LSDSP). Latvijas otrajā lielākajā pilsētā Eigims radījis īstu apvērsumu. Pret viņu noskaņota iepriekšējās domes vadība ar Ritu Strodi (LPP/LC) priekšgalā. Pret Eigimu Daugavpilī ir rīkotas dažādas aktivitātes – gan atentāti, gan apsūdzības sadarbībā ar VDK. Daugavpils prokuratūra pret Eigimu ierosinājusi kriminālprocesu saistībā ar kāda tiesas sprieduma nepildīšanu.

Iepriekšējās domes vadītāja Strode uzskata, ka pašlaik pilsētas dome “uzņēmusies nodarbinātības dienesta funkcijas, atbrīvojot darbiniekus un iekārtojot darbā savējos, lai gan vajadzētu domāt par budžeta sabalansēšanu”.

, Liepājas mērs (Liepājas partija). Liepājas domē darbs ir pārvērties par cirku, jo tajā Seska opozicionāri sevi dēvē par “statistiem”, skrien ārā no pašvaldības sēdēm un gānās uz mēru, kurš esot vienpersoniski uzurpējis varu.

Sesks desmit gadu laikā Liepājas domē ir vairojis ne tikai savu popularitāti, bet arī kapitālu, no nīkuļojoša autoservisa uzņēmuma “SD Autocentrs” vadītāja kļūstot par miljonāru un lielas pilsētas mēru.

, Ventspils mērs (“Latvijai un Ventspilij”). Par Lembergu runāts daudz, un viņš ir unikāla personība – cilvēks, kurš apsūdzēts smagu noziegumu izdarīšanā, dēvēts par finanšu mahinatoru un oligarhu, pat sēdējis arestā, vada vienu no bagātākajām pašvaldībām un pretendē uz valdības vadītāja amatu. Neraugoties uz Lembergam izvirzītajām apsūdzībām, viņš visu laiku ir “valsts glābēju topa” augšgalā.

Raimonds Munkevics, Jūrmalas mērs (“Jūrmala – mūsu mājas”). Jūrmala vienmēr izcēlusies ar politiskajiem skandāliem. Tiek apšaubīti pašvaldību vēlēšanu rezultāti, deputāti apsūdzēti kukuļdošanā un citos noziegumos. Munkevics, tāpat kā tagad Eigims, pašvaldības amatos “bīda” savus kadrus. Paši jūrmalnieki vairs necer, ka Jūrmalas domē varētu ieviest kaut kādu kārtību, un prasa valdībai atlaist domi un tās vietā iecelt premjera nozīmētu administratoru, kurš varētu sakārot pilsētu.

“Viņš dara, ko viņš grib, nedomājot, ko dara. Viņam nav saistoši ne likumi, ne morāle,” kūrortpilsētas vadītāju raksturojis no “Jaunā laika” saraksta ievēlētais Juris Visockis.

Andris Rāviņs, Jelgavas mērs (ZZS). Jelgavas galva vienmēr ir pucējis savu spalvu un par to arī saņēmis brāzienus. Jelgavas pašvaldība jau labu laiku tiek lamāta par to, ka tā savu naudu izšķiež oficioza “Jelgavas Vēstnesis” izdošanā un izplatīšanā. Taču pašvaldības spozme ir pabalējusi. Rāviņš pēc pašvaldību vēlēšanām tiek apvainots neloģiskā pašvaldības kadru nomaiņā. Pašlaik Rāviņa popularitāte jelgavnieku acīs ir dramatisku kritusies, jo pašvaldība nespēj nodrošināt sabiedriskā transporta satiksmi vakaros.

Pirms tam Rāviņš tika apsūdzēts arī nelikumībās darbībās ar pilsētas īpašumu. Finanšu policija viņu bija aizturēja saistībā ar “Jelgavas siltumtīklu uzņēmuma” lietu. Pēc tam gan viņu attaisnoja, jo to, ka viņš uzņēmumu nelikumīgi bez konkursa iznomājis, nepierādīja.

Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes mērs (Saskaņas centrs). Par Rēzeknes mēru ir kļuvis pazīstams uzņēmējs un politiķis. Te gan varētu diskutēt par viņa lojalitāti Latvijai, jo 1990. gada Augstākās Padomes vēlēšanās viņš kandidēja no PSKP saraksta un bija aktīvs partijas “Līdztiesība” politiķis. Bertaševics ir viens no PCTVL “tēviem”.

, Jēkabpils mērs (LPP/LC). Jēkabpils mērs no visa “lielā devītnieka” acīmredzot ir cilvēks savā vietā. Viņš nule kā ir saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Cicerona balvu par veiksmīgu pašvaldības vadīšanu. Salcevičs ir visnotaļ pragmatiski nosakņots un uzskata: “Ļoti nopietni jārunā par pašvaldību vietu un lomu gan šā brīža, gan nākamā gada ekonomiskajā situācijā. Pašvaldība iedzīvotāju acīs nedrīkst kļūt par bubuli, sak, vietējā vara vainīga visās nelaimēs. Ja cilvēki zaudēs uzticību savai pašvaldībai, tad valsts pūliņiem dižķibeles seku mazināšanā nebūs vajadzīgā rezultāta.”

Inesis Boķis, Valmiera mērs (Tautas partija). Arī Valmieras mērs varētu būt cilvēks savā vietā, jo šajās pašvaldības vēlēšanās uzvarēt Tautas partijas pārstāvim bija visnotaļ pagodinoši. Kā nekā TP popularitāte ir dramatiski kritusies, un to noturēt varēja tikai personība, kura bija ieguvusi elektorāta uzticību.

* * *

Kā liecina “lielā devītnieka” personības, tad pašlaik tikai pret divām no viņām nav lielu pretenziju. Lielākā daļa no viņiem (Liepājā, Ventspilī, Jūrmalā, Jelgavā, Jēkabpilī. Valmierā) mēra amatā nokļuvuši atkārtoti, Daugavpilī par pilsētas vadītāju kļuvis cilvēks, kurš reiz jau šo amatu ir ieņēmis, bet Rīgas un Rēzeknes pilsētas atslēgas ir saņēmuši “saskaņieši”, kuri pirms tam ir darbojušies Saeimā.

Elmārs Barkāns/Foto: LETA