Cēsu Dana māca aizrautīgi un pa jaunam, un viņa ir starp pasaules labākajām skolotājām

Cēsu Jaunās sākumskolas direktore pasniedz arī angļu un mūzikas stundas. Viņa stāsta par dzīvi pēc konkursa, izglītības sistēmas caurumiem un ko darīt, ja beidz skolu, bet nezini, ko darīsi tālāk.

Neplānoja būt par skolotāju

“Jau vidusskolā biju aktīva jauniete un iesaistījos dažādos izglītības jautājumos, mēs izveidojām jauniešu domi, organizējām izglītības projektus. Taču nevienu brīdi nebija domas būt par skolotāju un strādāt izglītībā,” atzīst viena no pasaules labākajām skolotājām. Lai gan viņa bija teicamniece Valmieras Viestura vidusskolā, taču bija arī dumpiniece, kura vidusskolas laikā daudz ceļoja, maz apmeklēja mācību stundas.

Dana ieguvusi bakalaura grādu tūrisma vadībā Vidzemes augstskolā, profesionālās augstākās izglītības grādu pedagoģijā Latvijas Universitātē, kā arī maģistra grādu sociālajās zinātnēs Vidzemes augstskolā. Apmaiņas programmās studējusi Francijā, Norvēģijā. Piedalījusies starptautiskā projektā „Izcilo klašu izpēte”, kurā definēti izcilas 21. gadsimta klases kritēriji. Apmaiņas studiju gadā Norvēģijā, viņa sapratusi, ka gribas tomēr darīt kaut ko patiešām vērtīgu.

“Izglītības programma „Iespējamā misija” bija tā iespēja, un es sapratu, ka tas ir izaicinājums man. Es zināju, ka tas nebūs viegli un tā ir izaugsme katram dalībniekam. Tā es pieteicos un aizgāju strādāt skolā, ” atminas direktore.

Vienu gadu Dobeles Valsts ģimnāzijā vidusskolēniem Dana mācīja ekonomiku, ģeogrāfiju, komerczinības, gāja ar skolēniem uz uzņēmumiem, analizēja to stratēģiju, diskutēja. Veidoja biznesa plānus.

“Ieguldīju tur ļoti daudz enerģijas. Pēc tam es atkal mēģināju izkāpt ārā no izglītības, taču tagad es vadu skolu,” smej Narvaiša, atklājot, ka pēc „Iespējamās misijas” viņa prātoja, kā īstenot savu sapni – izveidot biznesu un nopelnīto naudu ieguldīt, lai attīstītu izglītību.

Pirmajā gadā tikai deviņi skolēni

Cēsu Jaunās skolas stāsts sākās 2012. gada rudenī, kad vairākiem vecākiem no Cēsīm bija ideja izveidot pašiem savu skolu. Dana ar idejas autoriem iepazinās pēc pusgada tviterī. Cēsu vecāki piedāvāja Danai direktores amatu, un viņa piekrita: “Bērnam no svara ir katra diena, katrs gads un mums gribējās šīs pārmaiņas ātrāk. Latvijas izglītības sistēmā tas ir ļoti labi, ka mums to neviens neaizliedz darīt, un mēs to izmantojām.”

Kā uzsver Narvaiša, skolas nosaukums ir ļoti atbilstošs ne tikai nesenās izveides dēļ: “Mēs maināmies līdz ar laiku, tiek meklēti jauni risinājumi, tā ir mūsu filozofija.”

Skolas ilgtermiņa mērķis ir izveidot izglītības sistēmu, kurā vidusskolu varētu vadīt paši skolēni. Tāpēc jau pirmsskolas un sākumskolas vecumā skolēni līdz ar mācību procesu īsteno dažādus projektus, kuros viņiem jāuzņemas atbildība par visu projektu, sākot jau no plānošanas, līdz projekta īstenošanas brīdim, piemēram, pilsētu būvniecība, teātra izrādes, cāļu inkubators, ekskursijas, multfilmas un citi. Bērni skolā iegūst pārliecību, ka viņi māk un prot, un gandarījumu par paveikto.

Skolēnu skaits Cēsu Jaunajā skolā pa šiem četriem gadiem ir desmitkāršojies, proti, pirmajā skolā gadā tur mācījās tikai deviņi skolēni, savukārt nākamajā mācību gadā jau 90 bērni. Direktore stāsta, ka, šajā skolā strādājot, ir pamanījusi interesantu pārmaiņu sabiedrības domāšanā: “Skolas dēļ vairākas ģimenes ir pārcēlušās uz Cēsīm, kas arī ir sabiedrības domāšanas veida maiņa. Mēs pārceļamies izglītības iestādes dēļ, nevis darba dēļ, un tas ir kaut kas jauns, spēcīgs, ko esam iekustinājuši.”

“Sapratu, ka kaut ko daru pareizi”

Labākā skolotāja balvai Narvaiša pieteicās, nedomājot, ka ir labākā skolotāja pasaulē, un saprotot, ka konkurence ir milzīga, taču drosmes direktorei pietika. Tā viņa un aptuveni 8000 citu skolotāju no 148 pasaules valstīm tika pieteikti labākā skolotāja izlozei. Balvā diezgan prāva summa – viens miljons ASV dolāru (897 456 eiro).

Uzvarētājs tika noteikts šā gada martā Dubaijā, un, lai gan teju 900 tūkstošus eiro lielā balva netika iegūta, Narvaiša no vairākiem tūkstošiem pedagogu ierindojās starp piecdesmit labākajiem.

Piesakoties konkursam vajadzēja aizpildīt apjomīgu anketu, lai pierādītu, ka pedagogs atbilst visiem kritērijiem. Viens no kritērijiem – jāpierāda, ka skolotājs izglītībā ievieš inovācijas. Un nepietika tikai tās uzskaitīt, paveiktie darbi bija jāpierāda, piemēram, ar publikācijām medijos.

“Tajā brīdī, kad saņēmu ziņu, ka esmu labāko piecdesmitniekā, un sapratu, ka esmu izvēlēta no astoņiem tūkstošiem citu skolotāju, sajūta bija tāda, ka es tomēr kaut ko daru pareizi,” ar lepnumu atklāj direktore.

“Mūsu skolai Latvijā nav viegli tādā ziņā, ka mēs esam mazi, oficiāli skaitāmies privāti un visi domā, ka esam alternatīvi, tas nozīmē, ka bērni matemātikā dzied, bet, ja neko negrib darīt, tad arī neko nedara. Daudziem radies tāds nepareizs priekšstats.

Šis konkurss lika cilvēkiem iepazīt, ko mēs darām, viņi ieraudzīja, ka tas ir progresīvi un mūsdienām atbilstoši. Tas tika starptautiski novērtēts, un es sapratu, ka esam uz pareizā ceļa.”

“Protams, būtu bijis forši tikt pie miljona, tas atvieglotu daudz mūsu ikdienā,” pasmej skolotāja.

Tiklīdz ir kāds likums, tas ir jāapiet

Direktore uzskata, ka Latvijas izglītības sistēmām ir viena no labākajām, taču viņa uzsver vārdu sistēma: “Tas izaicinājums ir cilvēku domāšanā un attieksmē, kas ir par sabiedrības izmainīšanas procesiem. Un tā ir lielākā problēma, jo mums it kā gribas citādi, bet, tiklīdz man kaut kas jādara, parādās „es negribu”.”

Direktore atceras gadījumu, kad stundas laikā viņa jautājusi skolēniem, kam domāti likumi, un skolēni visi kā viens atbildējuši, ka likumi domāti, lai tos pārkāptu.

“Rodas tāda sajūta, ka, tiklīdz mēs radām kādus jaunus likumus vai normatīvus, mēs meklējam, kā no tā dabūt vairāk, kā šo likumu apiet, ”neslēpj Narvaiša.

Direktore pauž uzskatu, ka mēs visi esam atbildīgi par to, kas valstī notiek, un, ja mēs mēģināsim atrast jaunus veidus, kā likumus apiet, tie nestrādās: “Tā ir problēma – mums liekas, ka tas viss ir ministriju groziņā, bet patiesībā tas ir mūsos pašos.”

Algu jautājums novērš uzmanību

“Ļoti daudz kas Latvijas izglītībā iet uz labo pusi, ļoti daudzi pedagogi un skolu kolektīvi tiešām strādā lieliski, bet mēs viņus neizceļam, labākajā gadījumā mēs viņus liekam mierā un ļaujam darīt, ko viņi darīja. Sliktākajā gadījumā šiem pedagogiem tiek likti papildu šķēršļi un izaicinājumi. Latvijā ir ļoti laba sistēma, mums ir kur atsperties, tāpēc vajag izcelt visu to pozitīvo,” atklāj Narvaiša un ir pārliecināta – lai arī daudz ko vajag uzlabot Latvijas izglītībā, daudz kas tomēr ir sācis kustēties, un izmaiņas ir pamanāmas.

Direktore nenoliedz, ka pedagogu atalgojums ir ļoti svarīga problēma, kas jāuzlabo, taču, viņasprāt, runas par skolotāju algu palielināšanu ir aizēnojušas daudz ko citu svarīgu, par ko jārunā.

“Tāpēc tiek domāts par izglītības balvu, pagaidām tie ir tikai plāni, un neko vairāk arī nevaru stāstīt, bet ir doma atrast un izcelt visus drosmīgos pedagogus, kas tiešām ir mainījuši savu mācīšanas veidu,” saka Narvaiša.

Strādāt, strādāt, strādāt

Narvaiša uzskata, ka jauniešiem, kas tūlīt pabeigs skolu un vēl īsti nezina, ko darīt pēc tam, nav jāuztraucas. “Daudz sliktāk būs, ja aizskriesi uz kādu augstskolu, iztērēsi prāvu summu naudas un sapratīsi, ka tas īsti nav tavs.” Direktore kā alternatīvu piedāvā aktīvu piedalīšanos sabiedriskajā dzīvē un brīvprātīgajās organizācijās: “Jauniešiem, īpaši mūsdienās, ir tik daudz iespēju gūt pieredzi, lai saprastu, ko ar sevi iesākt. Brīvprātīga darba iespēju Latvijā ir ļoti daudz, un tu vari līdzdarboties kaut kur. Nav cita ceļa, kā saprast, ko tu dzīvē gribi darīt. Jau vidusskolā maksimāli, iesaistoties dažādos pasākumos, festivālu organizēšanā, kaut vai reģistrējot biļetes, tu gūsti pieredzi. Galvenais ir strādāt. Kamēr to var atļauties darīt bez maksas, to arī var izmantot, pēc tam atrast darbu problēmu nebūs. Ja tu drīksti pirkt alkoholu un cigaretes, laulāties, braukt ar mašīnu un vēlēt, tad tev par savu dzīvi ir jāuzņemas atbildība. Jāsāk vienkārši strādāt, darīt, darboties, lai tu saproti, ko tu gribi darīt. Nauda sekos, ja tu strādāsi, to es varu galvot.”