Ārlietu ministrs ar Igaunijas kolēģi piedalās "Baltijas ceļa" atceres pasākumā uz valstu robežas
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš svētdien piedalījās "Baltijas ceļa" 20. gadu dienas atceras pasākumā uz Latvijas-Igaunijas robežas Naukšēnu novadā Unguriņu robežpunktā.
Pasākumā piedalījās arī Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets (Urmass Paet), bijušie Tautas frontes aktīvisti, "Baltijas ceļa" organizatori, kā arī vietējo pašvaldību pārstāvji, aģentūru BNS informēja Ārlietu ministrijā.
Uzrunājot pasākuma dalībniekus, Riekstiņš uzsvēra, ka "Baltijas ceļa" kustība bija nozīmīga Padomju impērijas sabrukšanā. Vienlaikus Latvijas ārlietu ministrs atzīmēja, ka lielus mērķus iespējams sasniegt tad, kad cilvēki un tautas strādā cieši kopā. "Aizritējušie gadi kopš Baltijas ceļa parāda, ka Latvija, Lietuva un Igaunija spēj strādāt kopā, tostarp starptautiskajās organizācijās un miera uzturēšanas misijās," norādīja Riekstiņš.
Pasākuma ietvaros tika atklāta metālmākslinieka Andra Dukura veidotā "Baltijas ceļa" piemiņas zīme - septiņi rokās sadevušos cilvēku silueti.
,,Baltijas ceļš" notika 1989.gada 23.augustā, kad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautas pārsteidza pasauli, sadodoties rokās un izveidojot vairāk nekā 600 kilometru garu cilvēku ķēdi, tādējādi parādot spēcīgo tautu gribu atjaunot Baltijas valstu neatkarību. Demonstrācija notika piecdesmit gadus pēc Molotova - Ribentropa pakta parakstīšanas.
1939.gada 23.augustā PSRS ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops parakstīja neuzbrukšanas līgumu, kas ietekmēja Eiropas un visas pasaules turpmāko vēsturi. Līguma slepenais papildprotokols - Molotova-Ribentropa pakts - paredzēja Austrumeiropas sadali starp PSRS un Vāciju, Baltijas valstīm nonākot Padomju Savienības interešu sfērā.
BNS
