Jaunumi „Vadoņa” skandālā
„Šis marginālās rakstniecības puskoka lēcējs manā darbā nevar pretendēt ne uz ko!” šodien skaidri un gaiši pavēstīja komponists Zigmars Liepiņš, komentējot Nila Saksa (īstajā uzvārdā Konstantinova) tiekšanos uz autora godu muzikālajā drāmā „Vadonis”, kas pirmizrādi Nacionālajā teātrī piedzīvos 17. septembrī.
Komponists uzsvēra, ka VIENĪGAIS darba libreta autors ir Kaspars Dimiters. Liepiņš to varot apzvērēt pie savas mātes kapa, bet no „zēna ar krievisko uzvārdu un zagto pseidonīmu” šajā darbā esot tik vien kā līdzdalība četru lappušu apjomīga uzmetuma tapšanā, kas jau pašā darba sākumā izbrāķēts. Pilnīgi un galīgi!
Viss vīnogu sulas ietekmē…
Nils Sakss šodien iesniedzis prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret muzikālās drāmas „Vadonis” libreta autoru Kasparu Dimiteru un Latvijas Nacionālo teātri par autortiesību aizskārumu, zaudējumu un morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu. „Šis pirmais uzmetums tapa laikā, kad abu [Saksa un Dimitera] prāts bija modificēto vīnogu sulas ietekmē…” kuplā pulkā sanākušajiem žurnālistiem neslēpa Liepiņš. Atgādinām, ka skandālu ap muzikālās drāmas „Vadonis” libretu sacēla jau pieminētais Sakss, pagājušajā nedēļā paziņojot, ka librets ir viņa un Dimitera kopdarbs, tāpēc nolēmis vērsties tiesā, lai par „nozagto” darbu saņemtu savu daļu honorāra. „Kā triju operu un vienas muzikālās drāmas autors biju ļoti izbrīnīts, ka mans vārds visā šajā jezgā tikpat kā neparādījās, arī viedokli neviens man nevaicāja,” atzina komponists Liepiņš. Ja kāds to būtu darījis, viņš tūdaļ vērtu vaļā savu mapi un rādītu četras „nožēlojamas” lappuses – sižeta uzmetumu, kas ir vienīgais komponistam zināmais Dimitera un Saksa kopdarbs, kas tūlīt pat ticis izbrāķēts. „Tikpat labi uz autora godu varētu pretendēt kāds Ģipkas zvejnieks, kurš man stāstīja, kā Ulmanis atbalstījis Rojas zvejniekus, un lūdza man to iekļaut darbā,” asociatīvs bija komponists. Lai kliedētu neziņu, Liepiņš sniedza īsu mācībstundu libreta būšanās: „Librets ir materiāls, no kura komponists pēc saviem ieskatiem un vajadzībām izlasa nepieciešamās frāzes darbam. Maketu un projektu var būt simtiem, taču ir tikai viens vienīgs, ko izmanto darbam! Un es nekā neesmu ņēmis no šīm četrām lappusēm…”
Vērienīgi, bet lēti
Muzikālās drāmas pirmizrāde paredzēta 17. septembrī. „Tas būs darbs par cilvēka izaugsmi un viņa atbildību tautas priekšā,” atzina Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis. Šī izrāde būs uzdrīkstēšanās ne tikai Ulmaņa pretrunīgi vērtētās personības dēļ – kā zināms, piekrišanu tieši ar šo darbu sākt teātra sezonu Rubenis deva jau šā gada sākumā, vēl nekā nezinot, kas no tā sanāks. Teātra direktors savu lēmumu pamatoja ar uzticību stabilām un pārbaudītām vērtībām, kādas ir komponists Liepiņš un libretists Dimiters. Tiesa, saņemot darbu, tas Rubeni pārsteidzis ar vērienīgumu – izrādē spēlēs vismaz 40 aktieru un vajadzēs 150 tērpu. Taču, pateicoties tam, ka pirmās Latvijas brīvvalsts ļaudis mācēja dzīvot pieticīgi, aktieru apģērbšana lielus līdzekļus neesot prasījusi, piebilda Rubenis.
Gan Dimiters, gan galvenās lomas – Kārļa Ulmaņa – atveidotāji Mārcis Maņjakovs un Egils Melbārdis neslēpa, ka šajā skandalozajā laikā noilgojušies pēc veselīga patosa un sapņiem, kas mūsdienās kā pamatvērtības degradētas, taču šajā izrādē netrūks. „Librets ir ļoti mūsdienīgs un vieš pārdomas – vai mēs vienreiz varam savā valstī saņemties, lai labi būtu visiem?” – tā Maņjakovs. Morālā un finansiālā krīze raisa pārdomas un liek uzdot jautājumus visiem, kas ar Latviju saista savu dzīvi šodien un nākotnē – kāpēc latviešiem izdodas vienoties tikai ekstrēmos apstākļos; vai latvieši prot izmantot demokrātiju savas valsts pārvaldei; vai prezidentāla republika nav vienīgais veids, kā pārvaldīt šo mazo valsti; vai viens cilvēks var uzņemties atbildību par tautas likteni; kam jānotiek valstī un kam pašā cilvēkā, lai viņš par šādu soli izšķirtos; kāda ir maksa par valstij un tautai ziedotu mūžu…
Izrādē spēlēs Mārcis Maņjakovs, Egils Melbārdis, Dita Lūriņa, Zane Dombrovska, Marija Bērziņa, Dace Bonāte, Rasma Garne, Zane Jančevska, Anna Klēvere, Līga Liepiņa, Inga Misāne, Ināra Slucka, Evija Skulte, Gunta Virkava, Līga Vītiņa, Indra Burkovska, Ausma Ziemele, Uldis Anže, Jānis Āmanis, Mārtiņš Brūveris, Mārtiņš Egliens, Ivars Kļavinskis, Uldis Norenbergs, Jānis Skanis, Voldemārs Šoriņš, Jānis Vimba, Kaspars Zvīgulis, Jānis Kaijaks, Zigurds Neimanis un citi.
Izrādes režisors ir Edmunds Freibergs, scenogrāfs – Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece – Liene Rolšteina, horeogrāfs – Alberts Kivlenieks.
Izrādes aizkulises
Ieva Valtere / Foto: Mārtiņš Ziders
