Cik šogad jāmaksā kukuļos ārstiem, policistiem, ierēdņiem
Ierēdņiem, mediķiem, skolotājiem, policistiem un citu profesiju pārstāvjiem pamatīgi samazinātas algas. Kā rīkojas cilvēks, ja viņš saņem mazāk, bet amats atļauj papildus „nopelnīt”? Pareizi – cilvēkā pastiprinās alkas pēc negodīgi iegūtiem līdzekļiem.
Skolotājiem iespēju ņemt kukuļus nav, taču to nevar teikt par citu profesiju pārstāvjiem. Kā liecina portāla kasjauns.lv veiktā aptauja, 58% lasītāju uzskata, ka, piemēram, ārsti krīzes laikā kļuvuši nekaunīgāki un biežāk dod mājienus par papildu samaksu. Vēl 30% ir pārliecināti, ka aplokšņu došana ārstiem pieaug.
Kukuļus nav pārtraukuši ņemt arī ceļu policisti. Tiesa gan, kā liecina mūsu rīcībā esošā informācija, šajos apstākļos satiksmes drošības uzraugi nav kļuvuši alkatīgāki nekā „treknajos gados”. Joprojām apritē ir gan piecu, gan desmit un divdesmit latu naudaszīmes. Tomēr kā atsevišķs gadījums jāmin fakts, ka aptuveni pirms pusgada viens jaunietis uz Jūrmalas šosejas par ātruma pārsniegšanu ir „atpircies” par 200 latiem. Cits savukārt uz tās pašas šosejas, joņojot ar ātrumu 170 kilometri stundā, ir pieķerts un no soda ticis vaļā par 20 latiem.
Tie ir redzamākie kukuļņemšanas veidi, par kuriem ziņas parasti cirkulē no mutes mutē. Daudz slēptāka ir korupcija, kas saistīta ar ierēdņu pakalpojumiem, dažādu būvatļauju izsniegšanu un dokumentu kārtošanu.
Esam apkopojuši pēdējā laikā fiksētos kukuļņemšanas gadījumus, kas aptver visdažadākās jomas.
Palielināsies dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana
Plānotā birokrātijas samazināšana, piemēram, Rīgas pašvaldībā var palielināt korupcijas riskus, atzīst KNAB pārstāve Diāna Kurpniece: „Pieļauju, ka palielināsies dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana savtīgos nolūkos. No vienas puses, tiek samazināta birokrātija, atbildīgo cilvēku skaits, bet, no otras puses, birokrātija nodrošina savstarpējo kontroli.”
Tagad kukuļošanas shēmas kļuvušas daudz sarežģītākas. „Nav vairs tā, ka domē staigā ar aploksnēm. Kukuļi tiek pieņemti no labi pazīstamiem cilvēkiem pēc labi izstrādātām shēmām, ļoti slēptā formā. Lai to atklātu, vajadzīgi ļoti specifiski pasākumi."
KNAB pārstāve sacīja, ka arī atalgojumam būtu jābūt samērojamam ar piešķirto varu, kā piemēru minot ierēdni, kas viens pats pieņemtu lēmumu par būvatļaujas izsniegšanu, bet algā saņemtu tikai 100 latu. "Un, pat ja būs divi vai trīs cilvēki, viņi ar laiku vienosies, kā gūt sev labumu."
Gribi projektu, maksā 25%
Padziļinoties ekonomiskajai krīzei, ierēdņi kļuvuši alkatīgāki un no uzņēmējiem pieprasa kukuļus, kuru apmērs var sasniegt pat 25% no pasūtījuma kopsummas.
Kamēr nekustamā īpašuma tirgus bija aktīvs un būvēt vēlējās visi, projektu saskaņošanai 10% līdz 14% no kopējās tāmes vērtības tika maksāts amatpersonām. Savukārt pirms vairākiem mēnešiem valsts un pašvaldību pasūtījumu jomā šie tarifi dubultojušies. Ir fiksēta prakse, ka uzņēmējam piedāvā uzvaru konkursā apmaiņā pret kukuli, kas sasniedz 25% no projekta vērtības.
Korupcijas apkarotāji atzīst, ka šāda tendence neesot nekas pārsteidzošs, un kā galveno iemeslu min ierēdņu samazinātās algas.
"Skaidrs, ja ierēdnis jau tā ņem kukuļus, tad pēc algu samazināšanas viņš to darīs vēl vairāk. Kad atalgojuma līmenis krītas, ierēdņi vairs nedomā par sabiedrības labumu, bet gan drīzāk par to, kā gūt maksimālu peļņu," teic sabiedrības par atklātību "Delna" eksperte Lolita Čigāne.
Kāds portāla lietotājs mums atsūtīja šādu viedokli no provinces: „Varbūt Rīgā ir tādi „ceņņiki”, pie mums laukos, lai vinnētu konkursā, mierīgi var tikt cauri ar Ls 1000. Trūcīgākos pagastos arī par Ls 500 pagastvecis bija priecīgs.”
Ls 1000 un nekādu pārbaužu
2010. gadā Ogres rajona tiesa izskatīs krimināllietu, kurā par 1000 latu kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu apsūdzēts Ogres rajona Policijas pārvaldes darbinieks Andrejs Borisenoks, kuru 25.janvārī aizturēja Drošības policija.
Kukulis prasīts, lai kādā objektā neuzrādītu pārbaudē konstatētos pārkāpumus, kā arī par garantijām, ka tuvākajā laikā netiks veikta šā objekta atkārtota pārbaude, liecina apsūdzība.
Vainīgā persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu.
Prokurore izspiež Ls 25 000
Par 25 000 latu kukuļa izspiešanu apsūdzēta Jūrmalas pilsētas prokurore Irina Bogdanova. KNAB noskaidrojis, ka kukulis pieprasīts no kādas personas, lai nodrošinātu tās interesēs pretlikumīgu darbību veikšanu kādā prokurores lietvedībā esošā kriminālprocesā.
Naudas saņemšanai bija jānotiek pa daļām, un pēc pirmās daļas - 15 000 latu - nodošanas prokurore tika aizturēta. Tāds pats liktenis piemeklēja arī privātpersonu, uzņēmēju Rjazanski, kurš atzīts par aizdomās turēto kukuļņemšanas organizēšanā, kukuļošanas starpniecībā, kā arī par amatpersonai nodotā kukuļa daļas piesavināsanā.
Finanšu policijas izmeklētājs prasa 5000 eiro
Madonas rajona tiesā nonākusi krimināllieta, kurā par 5000 eiro (3514 latu) kukuļa pieprasīšanu apsūdzēts Valsts ieņēmumu dienesta Latgales reģiona Finanšu policijas izmeklētājs Jānis Plass un privātpersona Ivars Logins.
Saistībā ar kāda uzņēmuma finanšu darījumiem un VID veikto auditu Finanšu policijas izmeklētājs pieņēmis tam labvēlīgu lēmumu – par atteikšanos sākt kriminālprocesu. Ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, izmeklētājs par savu tiešo dienesta pienākumu veikšanu no kāda uzņēmuma amatpersonas prettiesiski pieprasīja materiālu labumu 5000 eiro apmērā. Izmeklētājs noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā iesaistīja starpnieku, kurš uzkūdīja uzņēmuma pārstāvi dot kukuli Finanšu policijas amatpersonai.
Grebņevas tarifs – 100 eiro
Rindas uz robežas ir aktuālas joprojām. Lai gan ir ierosināta krimināllieta, kurā jau apsūdzētas 27 personas, problēma ir. Tātad – ir arī cilvēki, kuri mēgina uz tās rēķina iedzīvoties.
Šiem 27 cilvēkiem inkriminēta saistība ar kravas automašīnu ielaišanu Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Grebņevas robežkontroles punkta teritorijā, pārkāpjot noteikto kārtību, tas ir, nelikumīgi apejot garo automašīnu rindu.
Par kukuļņemšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzēti 15 robežsardzes darbinieki, viens muitas darbinieks un viens ceļu policists. Savukārt 11 privātpersonām, tai skaitā trim agrāk vairākkārt sodītām personām, tika celtas apsūdzības par kukuļdošanu.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka daudzos gadījumos par vienas kravas automašīnas palaišanu pār robežu, apejot rindu, tika maksāts 100 eiro (70 latu) vai 100 dolāru (45 latu) kukulis, savukārt konkrēti robežsargi par to saņēma 20 līdz 40 latu.
Ceļu policisti nesmādē neko
Šī ļaužu kategorija ar īpašu oriģinalitāti parasti neizceļas. Viņi ļoti bieži iekrīt par mazām summām. Tā, piemēram, šogad aizturēts 1970. gadā dzimis Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors.
20 latu kukulis prasīts no autovadītāja, lai netiktu noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par ceļu satiksmes noteikumu prasību neievērošanu. Bet kurš gan apstrīdēs to, ka piecīši un desmitnieki ik dienas uz ceļiem ir apritē arī tagad?
Kukuļi tehniskajā apskatē
Vēl ne tik sen tika sākts kriminālprocess par korupciju saistībā ar transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm. Pieci SIA „Auteko & Tuv Latvija” transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektori tika turēti aizdomās par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un ilgstošu kukuļņemšanu. Izmeklēšana noskaidrojusi, ka kukuļu apmērs bijis Ls 20–35. Samaksājot šo summu, pretī tika izsniegti apliecinājumi par transportlīdzekļu atbilstību tehniskajām prasībām.
Pēc šo cilvēku atmaskošanas tehniskās kontroles inspektori kļuvuši uzmanīgāki. Neoficiāla informācija gan liecina, ka arī tagad, ja labi sarunā, ar dažu labu inspektoru var vienoties. Summas? Atkarībā no auto defekta, kas jāpiesedz...
Nopirkt var arī apsardzes sertifikātu
Līdz tiesai nonākusi arī krimināllieta par kukuļošanu, kārtojot pārbaudījumu apsardzes sertifikāta iegūšanai, kurā apsūdzēti Viktors Jegorovs, Aleksandrs Šestakovs un Artūrs Gailis.
Kukulis dots, lai persona varētu nokārtot pārbaudījumu, kas nepieciešams apsardzes sertifikāta iegūšanai.
Štrama laika izcenojumi
Šis gadījums gan attiecas vēl uz treknajiem gadiem. Un nevar spriest, vai tajā figurējušās summas norāda uz atsevišķu gadījumu vai stabilu cenrādi. Taču fakts paliek – bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams un šā departamenta darbinieks Raimonds Janita tiek turēts aizdomās par starpniecību 65 000 eiro liela kukuļa došanā. Kukulis varētu būt dots saistībā ar nekustamajiem īpašumiem Spilves apkārtnē.
Kalnozols: "Kādi tūkstoši? Tur apgrozās miljoni... "
Uzņēmējs Valdis Kalnozols gan ir skeptisks: „Skatoties, ka KNAB aiztur Raimondu Janitu ar 60 000 latu, man liekas, ka tā ir ņirgāšanās. Tur apgrozās miljoni, nevis tūkstoši. Vismaz, cik es atceros Rīgas domi... un cik zinu, kā tur viss notiek. Valsts pasūtījumos ir uzpūstas cenas,. Virs normas ir vismaz 5-10%. Vēl 5-15% ir tā summa, kas ir jāatdod atpakaļ cilvēkiem – politiskām partijām.”
Kalnozols „Dienas biznesam” atklāj – ceļu būvē jau viss ir skaidrs, kurš kuru tiltu būvēs, jau 10 gadus uz priekšu. "Domāju arī celtniecībā lielos objektos, ja nemainīsies politiskā vara, var runāt par gadiem 2-3 uz priekšu, kas, kur potenciālos objektus būvēs.”
Runājot par Rīgas koncertzāles projektēšanas līgumu, Kalnozols norāda: "Baumas ir tādas, ka Tautas partijai ir grūti ar naudām, nu tā problēma kaut kā jārisina."
Izplatot zāles, septiņus gadus ņemti kukuļi
KNAB prokuratūrai nodevis krimināllietu par kukuļošanu Zāļu valsts aģentūrā. ZVA Humāno zāļu reģistrācijas nodaļas vadītājas vietniecei Jeļenai Karaševskai lūgts uzrādīt apsūdzību kukuļņemšanā, kas izdarīta atkārtoti un maksāšanas līdzekļa nelikumīgā izmantošanā, savukārt amatpersonas radiniekam kukuļņemšanas atbalstīšanā, bet medikamentu izplatīšanas uzņēmuma darbiniecei – kukuļdošanā un dokumentu viltošanā. KNAB ieguvis pierādījumus par to, ka ZVA J. Karaševska laikposmā no 2000. līdz 2007. gadam no medikamentu izplatīšanas uzņēmuma prettiesiski saņēmusi naudu kopumā 17 860 latu, raksta „Dienas bizness”.
Kukuļa nodošana, izmantojot pasi:
