Miljonāri nepadodas un turpina strādāt
Slavenākie latviešu miljonāri pēdējā gada laikā piedzīvojuši turības un ietekmes kritumu.
Gunārs Ķirsons, Raimonds Gerkens, Ieva Plaude — viņu vārds un veiksmes stāsti ir kā zīmols latviešu uzņēmības garam. Diemžēl pēdējā gada ekonomiskie satricinājumi nav gājuši secen arī spējīgākajiem mūsu tautas pārstāvjiem.
Latvijas visbagātākā sieviete, daudzu dāmu apbrīnotā „Kolonnas” īpašniece un trīs bērnu mamma Ieva Plaude no iepriekšējās 14. vietas noslīdējusi uz 23. vietu, liecina žurnālā „Pastaiga” publicētais saraksts „100 Latvijas bagātākie un ietekmīgākie”. Tomēr Plaude neskumst un Pastaigā par krīzi saka: „Kāda ir galvenā dzīvesgudrība, ko krīzes laikā varu ieteikt citiem? Iztēloties pašu ļaunāko iznākumu un aizvērtām acīm to izdzīvot. Man ļoti palīdz. Ir jādzīvo, strādājot un kopjot sev svarīgās attiecības — kā vienmēr un katru dienu. Mana karu un pēckara gadus pārdzīvojusī mamma, klausoties ziņas, tikai purina galvu: kāda krīze, kādi grūtie laiki, ja ir elektrība, maize un katram bērnam pie austiņas mobilais tālrunis?!”
„Kolonna” ir viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem, kas spējis iegādāties rūpnīcas ārzemēs, šajā gadījumā Vācijā. Tomēr šogad „Kolonna” bija spiesta slēgt trīs nerentablas Vācijas kosmētikas ražotnes. Pēc „Parex bankas” kraha „Kolonnai” jācīnās par tiesībām izmantot pašiem savu naudu — tur iesaldētos gandrīz četrus miljonus eiro. Parfimērijas un kosmētikas holdings „Kolonna” joprojām ir lielākais savā nozarē Baltijā.
Toties privātajā dzīvē Plaudes kundzei ir veicies. Viņa ir pārvarējusi šķiršanās sāpes no Jāņa Lasmaņa (joprojām biznesa kompanjons) un šovasar laimīgi apprecējās ar vācieti Jurgenu Rēlingeru.
„Lido” saimnieks Gunārs Ķirsons no 16. pozīcijas pārvietojies uz 25. vietu. Sabiedriskās ēdināšanas biznesam nav paši labākie laiki, un Ķirsons publiski piedraudējis — ja valdība vēl izlems palielināt PVN, viņš slēgs savas ēstuves, un darbu zaudēs vairāk nekā 1500 cilvēku. Pagaidām nav spoži veicies pērn Salaspilī atvērtajai „Lido dizaina rūpnīcai”, kas 2008. gadu noslēgusi ar 348 385 latu lieliem zaudējumiem. Tomēr Ķirsons lēš, ka pēc pāris gadiem uzņēmums ražos 400 koka māju gadā.
Turklāt oktobrī „Lido” plāno atvērt vērienīgu restorānu Tallinā (ieguldot 1,3 miljonus latu), ir plāni izvērsties Jekaterinburgā Krievijā. Uzņēmums projektē restorānu, viesnīcu un SPA kompleksu Kazahstānas pilsētā Astanā un gatavo skices restorānam Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku. Ļoti iespējams, ka Ķirsonam par prieku Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers nolīdzinās ar zemi Centrāltirgus drēbju un citu rūpniecības preču veikaliņus, lai vietā uzslietu „Lido” kompleksu.
Ārpus biznesa Ķirsons ir šogad ievēlēts par Latvijas Džudo federācijas prezidentu, viņam ir melnā josta un jaunības laikā trīsreiz izcīnīts Latvijas PSR čempiona tituls. Kopš kļuvis par turīgu uzņēmēju, viņš atbalsta šo sportu.
Vēl lielāks kritums skāris tirgotāju Raimondu Gerkenu — no 26. uz 46. vietu. SIA „Gerkens un partneri” pērn gan strādājusi ar 481 722 latu peļņu, tomēr, salīdzinot ar 2007. gadu, tā samazinājusies gandrīz divtik — tad nopelnīti 1,15 miljoni latu. Pārmērīgi augsto īres maksu dēļ pērn durvis slēdza četri Gerkena veikali. Tomēr 40 veikali darbu turpina, un vismaz šogad nevienu aizvērt nav plānots, un daži pat pārcēlušies uz labākām un plašākām telpām. Gerkena cer, ka šajā gadā gaidāms lēto apģērbu veikalu popularitātes pieaugums.
„Krīzes galvenā atziņa — visu vajag ar mēru,” „Pastaigā” saka miljonārs. Pretkrīzes plānu vajadzējis pieņemt jau sen, Gerkens met akmeni valsts varas dārziņā. „Te jau ārzemnieki brīnījās par to, kādas mašīnas pa Rīgu brauc. Jautāja, vai te kāds Arābu Emirātu šeihs vai kas,” šis Gerkena citāts gan raisa smaidu, atceroties viņa paša ekstravagances, jau 90. gadu vidū ar garu limuzīnu grozoties pa šaurajām Vecrīgas ielām. Viņam gan ir ko iebilst: „Katram, kas bija kaut ko pakustinājis, bija māja un lepna mašīna. Es savu labklājību sasniedzu lielos gados ar smagu darbu. Pats krīzi plānoju pārlaist, visu stingri ierobežojot gan personīgi, gan uzņēmumā. Pārdevu vairākas savas mašīnas. Man bija „Bentley” un „Rolls Royce”, atstāju tikai 10 gadu vecu rolsroisu. Vēl bija tāda brīvdienu mašīna „Corvette”, to arī domāju pārdot.”
Tradicionālais Gerkena Līgo zoles turnīrs ar gleznām balvās notika arī šogad, tomēr viesi atzīst, ka tik lepns galds kā pirms dažiem gadiem nav bijis. Tiesa, atkarīgs, ar ko salīdzina — jūras ķemmīšu, visvisādu ikru un citu labumu netrūka arī šogad.
Labāk nav klājies arī tranzīta uzņēmējam, „Man–Tess” valdes priekšsēdētājam Jūlijam Krūmiņam. Allaž ar cigāru lūpās fotogrāfiem pozējošais miljonārs un dzīves baudītājs šogad pat aizbēra savu peldbaseinu villas pagalmā Baltezera krastā. Tikpat neesot tam bijis lielas jēgas mūsu klimatā, bet sildīšanas un apkopes izdevumi sasnieguši ap 800 latu mēnesī, lai tad baseina vietā zaļo mauriņš.
Vēl pērn visietekmīgāko miljonāru sarakstā Krūmiņš bija novērtēts ar 13. vietu, bet nu tikai 45. „Varas un naudas ietekme bijusi, nedomājot par tautu,” to saka miljonārs Krūmiņš, nevis vienkāršais latvietis Krūmiņš. Laimīgā kārtā „Man–Tess” necieš zaudējumus. Pērn uzņēmums strādājis ar 810 013 latu peļņu, un, salīdzinot ar 899 574 latiem 2007. gadā, kritums nav dramatisks.
Naudas jau nu Krūmiņam pietiek. Aizvadīto ziemu viņš izvēlējās pavadīt siltā klimatā, janvārī kāpjot uz kruīzu kuģa un izmetot līkumu gar Austrāliju un citām jaukām dienvidu zemēm. Visu maršrutu gan miljonārs nenokuģoja — apnikusi daudzo svešzemju pensionāru kompānija, jestrais un sirdī allaž jaunais Krūmiņš dod priekšroku jaunu meiteņu sabiedrībai.
Latvijas trešā bagātākā sieviete, mersedesu tirgotāja Benita Sadauska no 38. vietas noslīdējusi uz 48. Viņas turību joprojām apdraud pirms vairāk nekā desmit gadiem avārijā bojā gājušā vīra Ādolfa Sadauska bērni no pirmās laulības. Atraitne mantoja vīra firmu „Domenikss” un veiksmīgi turpina auto biznesu. Kur liela manta, tur bieži vien arī naids. Vairākās tiesas prāvās pat apstrīdēts Sadausku laulības fakts. 2003. gadā tiesa nolēma sadalīt nelaiķa mantojumu četrās daļās — starp atraitni, viņu abu meitu un Sadauska diviem bērniem no pirmās ģimenes. Tomēr Sadauska dēls Viārs nepadodas un, cerot uz visu mantu, pieprasa atjaunot tiesvedību.
Piedevām šis ir nepateicīgs laiks auto tirgotājiem. Pērn „Domenikss” pārdeva 1279 automobiļus, bet 2007. gadā — 1920. Apgrozījuma izteiksmē tie ir 46,31 miljons latu pret 57,48 miljoniem. Peļņas kritums ir daudzkārt dramatiskāks — 136 078 lati no 2,93 miljoniem.
Vērts ieklausīties arī „Pastaigā” lasāmajās citu bagātu ļaužu vērtīgajās atklāsmēs. „Latio” vadītājs, nekustamo īpašumu tirgotājs Edgars Šīns: „Secinājumi no šīs krīzes ir: mūsu tautai ir īpašs talants kā nācijai, mēs varam būt pārspīlēti vislabākie un arī pārspīlēti vissliktākie. Mūs velk uz galējībām. Gribas, lai nākamās paaudzes māk prātīgāk, nosvērtāk rīkoties.”
Viesnīcas „Gutenbergs” un Mārcienas muižas saimniece Mairita Solima: „Galvenā atziņa — man ir divas rokas un kājas, es protu lietas un darbus, kurus līdz šim varēju nedarīt, jo mētājos ar naudu. Esmu atteikusies no mājkalpotājas un māju uzkopju pati. Neteikšu, ka man tas sagādā milzu gandarījumu, bet es to varu izdarīt. Tāpat varu pati izaudzēt puķes muižai un Mārcienai, nevis katru pavasari pāris tūkstošus atstāt dārzniecībā. [..] Pateicoties krīzei, esmu ieraudzījusi naudas vērtību un aptvērusi, ka taupība un saprātīga ekonomija nav skopulība. Domāju, ka krīze mani vairs neietekmēs.”
Tiesa, žēl tomēr mājkalpotājas, kas zaudējusi darbu, arī dārzniecība palikusi bez vērtīgas klientes.
Māris Puķītis/Foto: no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva
