Par "Parex" bankas pārņemšanu Kargina un Krasovicka interesēs jālemj prokuratūrai

Laikā no 8. līdz 22. novembrim no bankas aizplūda 457 miljoni latu. Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija atkartoti lūdza uzlikt bankai ierobežojumus, bet ministru kabinets to atkal nedarīja. 1.decembrī, kad tikai pēc trešā aicinājuma valdība ierobežoja darījumus, no bankas bija aizplūdis nedaudz vairāk par miljardu latu - 1 003 483 810 lati.

Uzmanības vērts ir fakts, ka 8.novembra sēdē apstiprinātais Ieguldījuma līgums starp valsti un Parex akcionāriem atšķirās no 4.novembra sēdē lemtā. No līgumā pazuduši Karginam un Krasovickim nelabvēlīgi punkti - līgums vairs neprasa Karginam un Krasovckim visus savus depozītus ieguldīt bankas pamatkapitālā, BNS. Abi bijušie īpašnieki iegulda tikai pa 14 miljoniem latu katrs. Līgums vairs neuzstāj, ka bankā būtu jāiegulda arī cita manta, kas abiem īpašniekiem pieder tieši vai netieši. Līgums neatceļ īpaši labvēlīgos depozītu noguldījuma procentus, kas noslēgti ar akcionāriem un viņu ģimenes locekļiem. Vēl 4.novembrī tāda prasība līguma projektā bija, vēsta.

10.novembrī līgums tiek parakstīts un abi bijušie īpašnieki paliek "Parex bankas" valdē. Tas darīts tāpēc, ka tikai abiem bijušajiem akcionāriem esot zināšanas kā strādāt ar bankas lielākajiem ieguldītājiem. Šie bankas klienti-nerezidenti ir iekļauti starptautiskajos aizdomīgo klientu sarakstos un apsūdzēti krāpnieciskās finanšu darbībās. Tomēr, kā liecina notiekošais, naudas aizplūšana turpinās, pēc valsts ienākšanas bankā tieši nerezidenti ir tie, kas izņem savu naudu.

Pēc bankas pārņemšanas valsts "Parex bankā" ieguldīja 673,916 miljonus latu. Divi noguldījumi bankā tika ielikti pirms bankai ierobežo naudas izņemšanu no bankas. Nerezidentu virzienā aizplūda 403 miljoniem Latvijas budžeta naudas.

Ieguvēji uz budžeta rēķina

No bankas pārņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcionāri, nevis Latvijas valsts. Uz budžeta rēķina Karginam un Krasovickim bija iespēja sakārtot savas saistības pret noguldītājiem, atrisināt problēmas ar sindicēto kredītu atdošanu. Pēc noguldījuma līguma parakstīšanas Karginam un Krasovickim praktiski nav nekādu saistību pret valsti, ja atklātos.

Kargins, Krasovickis un viņa radinieki bankā saglabājuši deviņus depozītnoguldījumus, kas viņiem ik mēnesi dod 380 tūkstošus latu lielu peļņu, viņiem arī nebija jāšķiras no piederošajām villām un mašīnām.

Valsts lēmumu pārņemt banku pamato ar apsvērumiem, ka "Parex banka" ir sistēmas daļa. Tajā ir daudz valsts iestāžu kontu, depozītu. Latvijas Banka norāda, ka "Parex banka" ir otra lielākā Latvijas banka, tā ir trešajā vietā pēc atvērto norēķinu kontu skaita, ir nozīmīgs spēlētājs valūtas tirgū un pats galvenais- tai ir vislielākais nerezidentu noguldījumu apjoms. Tomēr Valsts kontrole konstatēja, ka 60% noguldītāju "Parex bankā" nav Latvijas pilsoņi. Naudas aizplūšanas ceļi liecina, ka valsts ieguldītais novembra beigās aizgāja ārpus Latvijas. Apgrūtināti palikuši Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu konti.

Tomēr tie nav vienīgie interesantie Valsts kontroles atklajumi. Izrādījies arī, ka "Parex bankas" kredītportfelis, ko pret noguldījumiem ieguva valsts, nebūt nav tik izcils, kā to apgalvoja amatpersonas. Tajā ietilpst gan sliktie kredīti, kuru atgūšana ir problemātiska, gan kredīti 35,6 miljonu vērtībā, ko galvojusi pati valsts, informē raidījums.

Glābjot banku, valdība atkāpusies pati no sava mandāta. 8.novembrī premjera Ivara Godmaņa valdība parakstījās, ka viss, ko ieguldīs "Parex bankā" ir 200 miljoni latu un galvojums sindicētajam kredītam. Taču noguldījums sekoja noguldījumam. Rudenī tika teikts, ka valsts par to saņems labus peļņas procentus. Taču arī visa peļņa ieguldīta "Parex bankā".

2008.gada beigās aizņemoties 409 miljonus no Starptautiskā valūtas fonda, tika pārkāpts likums par 2008.gada valsts budžetu. Tas paredz, ka valsts ārējais parāds nedrīkst pārsniegt 1,68 miljardus, taču tika pārsniegts par 960 miljoniem latu. Tādi ir Valsts kontroles veiktās parbaudes atzinumi. 

Patlaban "Parex bankas" 70,3% akciju īpašniece ir Privatizācijas aģentūra, bet 25% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

Pārņemšanā savs vērtējums ir jāsniedz tiesībsargājošām instancēm

Par AS "Parex bankas" pārņemšanu savs slēdziens ir jāsniedz tiesībsargājošām institūcijām, sacīja finanšu ministrs Einars Repše.

Ministrs atgādināja, ka jau iepriekš viņš esot vērsies prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt bankas pārņemšanu un sagaidot tās vērtējumu.

Repše gan uzsvēra, ka laiks, kad tika pārņemta banka, bijis sarežģīts un amatpersonām īsā laikā nācies pieņemt nozīmīgus lēmumus - vai nu pārņemt banku, vai ļaut tai bankrotēt.

Finanšu ministrs nevarot vērtēt neatkarīgo iestāžu - Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas - atbildību bankas pārņemšanā pieņemtajos lēmumos, jo tas esot jādara parlamentam. Savukārt Finanšu ministrijas atbildību un lēmumu pareizību varētu vērtēt tikai pēc tiesībsargājošo iestāžu atzinumu saņemšanas.

Jau ziņots, ka trešdien, 30.septembrī, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) tiksies ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, lai pārrunātu Valsts kontroles pārbaudes rezultātus par AS "Parex banka" pārņemšanu.

Kasjauns.lv, BNS