Pasta nodaļas pāriet privātfirmas rīcībā uz 20 gadiem

Mūsu portālam izdevies noskaidrot — ja kāda no pusēm pārkāptu līgumu, sods ir miljons latu plus vēl radīto zaudējumu kompensācija. Šis dokuments ir rezultāts savulaik Aināra Šlesera kā satiksmes ministra darbībai, atbalstot Pasta bankas izveidi. Minētais līgums, pēc neoficiālas informācijas, parakstīts pagājušā gada 29. decembrī uz 20 gadiem. Savus parakstus zem tā likuši „Mono” valdes priekšsēdētājs Mihails Uļmans, „Latvijas Pasta” vārdā — nu jau bijušais valdes priekšsēdētājs Ivars Krauklis, toreizējā un arī tagadējā valdes locekle Līga Antāne, bijušie valdes locekļi Juris Bērziņš, Raitis Avots.

Tikai 15. oktobra „Latvijas Pasta” valdes sēdē atbalstīts uzņēmuma attīstības scenārijs, kas paredz daļēji saglabāt klientu apkalpošanas funkcijas, ieviest jaunus un attīstīt esošos pakalpojumus, pasta pakalpojumu sniegšanai laukos paredzēts piesaistīt starpniekus — veikalus, degvielas uzpildes stacijas, bibliotēkas, valsts vai pašvaldību iestādes. Sadarbība ar „Mono” varētu beigties, jo noteiktajā termiņā nav veiktas sadarbības līgumā paredzētās darbības, tai skaitā nav noslēgts pārejas līgums, kas noteiktu pasta nodaļu nodošanas kārtību LPNT.

„Latvijas Pasts” noraida izskanējušo informāciju par viena miljona latu līgumsoda samaksu gadījumā, „ja netiek attīstīts Pasta bankas projekts, jo sadarbības līguma nosacījumi paredz iespēju jebkurai līgumslēdzējai pusei vienpusēji lauzt līgumu pirms termiņa”. Portāla kasjauns.lv rīcībā esošā informācija gan liecina, ka tik vienkārši nav.

Kādi bija šie plāni, kas draudēja ar gana lielām sankcijām? Līgumā esot pausts, ka pasta nodaļu tīkls strādā ar zaudējumiem, tāpēc, lai tās padarītu rentablas, nolemts veidot LPNT. Jaunā akciju sabiedrība ir kopīgi ar Stratēģisko partneri, t.i., „Mono” dibināta kapitālsabiedrība. Zinātāji stāsta, ka „Latvijas Pasts” apņemoties piecu dienu laikā apmaksāt 48 000 LPNT akciju, katru lata vērtībā, kas atbilst 80% sabiedrības vērtības. „Mono” devums būtu pārējie 20% jeb 12 000 akciju.

Nākamais solis esot palielināt LPNT pamatkapitālu līdz diviem miljoniem latu, emitējot jaunas akcijas. Un, ja „Latvijas Pasts” atsakās izmantot savas pirmtiesības iegādāties jaunās akcijas, pienākums tās apmaksāt gultos uz „Mono”. Stratēģiskajam partnerim tad pienāktos 1,8 miljoni akciju — 90% LPNT pamatkapitāla. „Latvijas Pasts” ar atlikušajiem 10% neko daudz vairs ietekmēt nespētu.

Līgums gan pilnīgu rīcības brīvību reālajam pasta nodaļu saimniekam neparedzot — LPNT jāturpina sniegt pasta pakalpojumus: sūtīt vēstules un pakas, nodrošināt preses abonēšanu, izsniegt pensijas, pieņemt maksājumus, tirgot pastmarkas u.t.t. Tomēr faktiski ar šādu līgumu valsts ir atteikusies no pasta funkcijām. Arī telefonsarunu un citu rēķinu maksājumi pastā visdrīzāk beigsies līdz ar konkurenci, kad pasta telpās iekārtosies „Mono” veidotā Pasta banka.

Pēc neoficiālas informācijas, LPNT būtu tiesīga bez īpašas „Latvijas Pasta” piekrišanas nodot Pasta bankai apakšnomā pasta nodaļu telpas — ne vairāk gan par pusi no konkrētās nodaļas platības. Var arī vairāk, bet tad nepieciešama „Latvijas pasta” rakstiska piekrišana. Līguma darbības laikā LPNT ir tiesīga izmantot „Latvijas Pasta” lietotajai līdzīgu simboliku un sniegt pasta pakalpojumus tikai „Latvijas Pasta” vārdā.

Savukārt „Latvijas Pasts” neatvērtu jaunas pasta nodaļas, izņemot ar LPNT starpniecību. Tas nozīmē — ja kādā pagastā ļoti pietrūks pasta nodaļa, bet LPNT tās atvēršana nešķitīs ienesīga, turienes iedzīvotājiem 20 gadus nav ko cerēt uz pastu. Ja nu vienīgi to nolemtu darīt kāds cits uzņēmums.

Jāiegulda 50 miljonus eiro

Stratēģiskajam investoram gan nav labumi vien — tā pienākums esot no LPNT pamatkapitāla palielināšanas brīža visus 20 gadus nodrošināt uzņēmuma maksātspēju un trīs gados ieguldīt LPNT un Pasta bankas attīstībā vismaz 50 miljonus eiro (35 miljoni latu). „Mono” ir apņēmies līguma laikā nesniegt pasta pakalpojumus, pat ne pastmarku tirgošanu — šis bizness gan nav īpaši ienesīgs.

Ja nu viena no pusēm pārkāpšot līgumu, kā jau teikts, tai jākompensē cietušajam partnerim gan zaudējumus, gan vēl miljons latu. Tas nozīmē, ka „Latvijas Pasts” un valsts ir saistīta ar „Mono” finansiālās važās. Tomēr esot daži punkti, kas ļauj līgumu lauzt pirms termiņa. Viens no tiem — ja ir notikusi „Latvijas Pasta” privatizācija.

Satiksmes ministrija izvēlas klusēt

Tas viss raisa jautājumus, taču Satiksmes ministrija nevēlas to komentēt. Uz jautājumiem, vai tiešām ir tāds līgums, kura pārkāpšana draud ar miljonu vērtām sankcijām, atbildi nesaņēmām. Ministrijas pārstāve Ilze Eida ieteica par to vaicāt „Latvijas Pastam”, kas šodien nāca klajā ar preses paziņojumu.

Jau iepriekšējā „Latvijas Pasta” valde 25. jūnijā nosūtīja vēstuli „Latvijas Pasta” valsts kapitāldaļu turētājam, Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Nilam Freivaldam. Valde brīdināja, ka LPNT projekts saistīts ar lielu risku un rosināja izvērtēt iespēju līgumu lauzt, jo nav noslēgts Uzņēmuma pārejas līgums. Paši gan bija parakstījuši, savukārt atbilde nesekojusi.

Toties augstos toņos noritējusi „Latvijas Pasta” akcionāru sapulce 30. jūlijā, kur piedalījies arī „Mono” šefs Uļmans. Freivalds aizstāvējis pasta nodaļu nodošanu jaunajam uzņēmumam, negaidot valdības piekrišanu „Latvijas Pasta” izšķirošās ietekmes izbeigšanai. Pie viena Freivalds uzstājis, ka darbā par „Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētājas Maigas Dzērvītes padomnieci pieņemama Anda Ozola. Tas arī izdarīts — ar 2000 latu algu un bez valdes locekļu piekrišanas. Gan Ozols, gan Freivalds šogad kandidējuši vēlēšanās no LPP/LC saraksta, Ozola šogad uz uz Rīgas Domi, Freivalds 2006. gadā uz Saeimu.

Pērn „Latvijas Pasta” zaudējumi bijuši 3 520 245 lati, šogad zaudējumu prognoze ir 1 100 984 lati.

Māris Puķītis/Foto:LETA