Latvijas lielākajam bagātniekam kašķis ar kaimiņiem

Viņas ģimene dzīvo vectēva 1937. gadā pirktajos „Kaudzīšos”, kurus no Fiļa 2005. gadā iegādātā īpašuma šķir tikai 20 līdz 30 metru pāri dīķim. Sākumā attiecības bijušas itin labas — kad Fiļam vajadzēja, piemēram, sarunāt, ka uz „Kaudzīšu” zemes darbu laikā varēs stāvēt strādnieku tehnika.

Nurmuižas robežas neesot bijušas saskaņotas bijušā, nu jau mirušā, īpašnieka laikā, bet tas nav traucējis Fiļa nolīgtajiem mērniekiem veikt savu darbu, par labu muižai, pēc Abersones vārdiem, iemērot 1,6 līdz divus hektārus „Kaudzīšu” zemes. Pēc likuma, ja zemei ap dīķi ir divi un vairāk īpašnieki, neviens nevar vienpersoniski nostiprināt savas tiesības uz šo ūdenskrātuvi — dīķis nepieder nevienam. Dīķis ir starp Nurmuižu un „Kaudzīšiem”, un Fiļs to nevar pārņemt savā varā. Tiesa, viņš dīķi iztīrījis, sakopis, taču kaimiņi, kā jau teikts, arī bijuši pretimnākoši, ļaujot tehniku novietot uz savas zemes un ūdenszāles izlīdzināt uz viņu lauka.

Tad vēl kaimiņu attiecības bijušas konstruktīvas, Evai pat piedāvāts strādāt Nurmuižā. Konflikti sākušies, kad Abersone un viņas vecāki atteikušies baņķierim pārdot savu īpašumu.

Kaimiņi atsakās pārdot īpašumu

„Mums ir divstāvu māja ar 13,6 hektāriem zemes. Piedāvāja 80 tūkstošus. Nepiekritām. Tad bija ar mieru atpirkt ūdens daļu, arī nepiekritām. Pēc tam nedrīkstēsim pat skatīties uz ūdens pusi, kur nu vēl kājas pamērcēt. Tā pamazām sākās — vispirms ar nelieliem draudiem par tiesu, viņi pārsūdzēšot, kamēr apmierinās tiesas noteiktās robežas. Vasarā Fiļs telefonsarunā pateica — ja nepiekritīsim, buģet očeņ, očeņ ploho (būs ļoti, ļoti slikti — M. P.),” stāsta Abersone.

Kaimiņiem paustā pārliecība pārsteidzot — tiesa lemšot, kā viņam vajag. Lai arī baņķieris izteicies par plāniem nopirkt visu apkārtni ap Nurmuižu gluži vai līdz apvārsnim, Abersone atgādina: „Nu, nepieder tev visa planēta.” Viņa ir arī pārsteigta par Fiļa piedāvājumu sakopt pēc viņa prāta dīķa krastu „Kaudzīšu” pusē — esot atvedis ainavu arhitektu, gribējis stādīt ceriņus un izzāģēt kokus, kas tur auguši jau Evas vectēva laikā. „Tas taču ir svešs — mūsu — īpašums,” atgādina Abersone.

Saukta pat policija

Kā īpaši bezkaunīgu sieviete raksturo Fiļa dzīvesbiedri Olgu Orlovu. Septembrī jaunā sieviete esot pat uzbrukusi Abersones gados vecajai mātei. „Olga manai mātei rokas saknaibīja līdz asinīm, tajā dienā izsaucām policiju. Pie ģimenes ārsta ir brūču apraksts,” apgalvo Abersone.  Prokuratūra savā atbildē pavēstījusi, ka krimināllietas nebūs, jo par maziem miesas bojājumiem varot vienīgi paši cietušie vērsties tiesā civiltiesiskā kārtībā.

„Manuprāt, viņi spēlē labā un sliktā policista lomu,” secina Abersone. „Fiļs ir mazlietiņ diplomātiskāks, Terminators ir tieši Olga Orlova. Normālā valodā es pat neesmu dzirdējusi viņu runājam.” Juridiskos jautājumus kārtojot Orlova, kas acīmredzot uzskatot, ka pie tā piederas gan ierašanās svešā pagalmā, kad vien gribas, gan personiska rakstura „uzbraucieni”. „Ļoti smieklīgi, viņa sāk nervozēt, kad es sāku smieties par viņas izteicieniem, nevis uztveru naidīgi,” pasmaida Eva.

„Īpatnējs cilvēks, raksturot pat grūti, jāredz visa mīmika, žesti, verbālā „caureja”, kas nāk ārā. Viņa vēlas atjaunot muižas robežas, bet — barona laika robežās. Viņiem vienalga, ka ko kāds pēc tam pircis, kad barona vairs nebija,” teic Abersone.

Servitūta ceļu, pa kuru tiesīgi iet visi, lai nokļūtu pie kaimiņiem, „muižnieks” ir nosprostojis ar akmeņiem un grants kaudzi. Evas bērniem ceļā uz skolu jāmet divarpus kilometru līkums pa pagasta ceļiem.

Pat Abersones draudzene Sabīne Jākobsone negribot ierauta šajā strīdā. „Eva ir galvotāja manam kredītam, un bija draudi, ka šis kredīts tiks pārpirkts, caur citiem cilvēkiem iespaidos Evu un tiks panākts tas, ko viņam vajag,” saka Jākobsone. Baņķieriem ir pieejams kredītņēmēju reģistrs, tas nekas, ka Jākobsone aizdevumu saņēmusi citā, ne Aizkraukles bankā.

Oficiāli pili apsaimnieko SIA „Nurmuižas pils”, kas simtprocentīgi pieder Oļegam Fiļam, objekts ir reģistrēts Zemesgrāmatā. „Pils iegādes brīdī daudzas no ēkām un teritorija bija kritiskā stāvoklī,” atgādina baņķieris, kurš atjaunošanu veicot tikai par savas  ģimenes privātajiem līdzekļiem.  

Strīds ar kaimiņiem ir — to Fiļs atzīst. Lai atjaunotu pils kompleksu tā sākotnējā izskatā un teritorijā, 2007. gadā SIA vairākiem kaimiņiem izteikusi piedāvājumu par zemes atpirkšanu, tostarp „Kaudzīšu” īpašniecei Laumai Abersonei.

„„Kaudzīšu” zeme vēsturiski piederēja pils teritorijai,” teikts rakstiski sūtītajā atbildē. Tas gan īsti nav saprotams, jo, lai arī barona pils vēsture aizsākas jau 13. gadsimtā līdz ar krustnešu ienākšanu, pēc Latvijas valsts nodibināšanas muižu zemes valsts sadalīja zemniekiem. Un, kā jau teikts, Evas Abersones vectēvs „Kaudzīšus” nopircis 1937. gadā, bet valsts likumdošana neparedz īpašumu atdošanu baronu īpašumu atjaunošanu 800 gadu senās robežās...

Lai nu kā, pēc Fiļa vārdiem,  šobrīd „Kaudzīšu” „zemesgabals ir nolaists, aizaudzis, uz tā atrodas pussabrukušas padomjlaikā būvētas kopsaimniecības ēkas”. „Šī zeme būtiski kontrastē ar pārējo, sakopto pils kompleksa teritoriju un bojā ainavu.  Tomēr Lauma Abersone no piedāvājuma atteicās, un abas puses pie jautājuma par zemes atpirkšanu vairs neatgriezās,” vēsta baņķieris.

Robežstrīds tiešām ir, par to ir uzrakstīts iesniegums Valsts zemes dienestam, un lieta tiek izskatīta likumā paredzētajā kārtībā. „Jāatzīmē, ka robežstrīda jautājums būtiski kavē pils kompleksa rekonstrukcijas darbu veikšanu.”

Baņķieris: kaimiņiene uzrīdīja suni

Par ceļa aizsprostošanu pils saimnieks paskaidro, ka uz „Kaudzīšiem” ved atsevišķs pievedceļš, un nav nekāda pamata veidot vēl vienu ceļu cauri Nurmuižas pils teritorijai. „Saskaņā ar Laucienes pagasta lēmumu tāds servitūta ceļš nav paredzēts.”

Par dzīvesbiedres Olgas Orlovas iespējamo uzbrukumu Fiļs atbild: „Diemžēl ar Laumu Abersoni nav izdevies izveidot labas kaimiņattiecības, par spīti tam, ka Oļega Fiļa ģimene dažādos veidos kaimiņiem izrādījusi pretimnākšanu. Laumas Abersones uzvedība mēdz būt agresīva un neadekvāta (piemēram, vairākkārtēja suņu uzrīdīšana strādniekiem un mērniekiem). Pēc iesniegumu izskatīšanas par jautājumā minēto gadījumu policija konstatēja, ka Olga Orlova ir bijusi spiesta aizsargāties.”

Savukārt Abersones apgalvojumus par draudiem Fiļs nosauc par pilnīgi nepamatotiem un patiesībai neatbilstošiem, tāpēc nekā nevarot tos komentēt. Un par Jākobsones attiecībām ar savu kredītdevēju un galvotāju esot jāvaicā pašam kredītdevējam.

Mēdz teikt — viena pagale nedeg. Skaidrs šajā gadījumā ir tikai viens — konflikts ir un visai ass, bet pilnīgu patiesību zina tikai paši strīdnieki. Pagastā ļaudis tā īsti nevienā pusē nenostājas, turklāt Lauma Abersone jau ir tiesājusies ar zemniekiem, kuru privatizētās darbnīcas un kaltes vēlāk trāpījās uz Abersones zemes. Viņi tā arī netika klāt savām ēkām, kas neizmantotas bruka.

„Satikušies divi vienādi stipri cilvēki, divi šerpi raksturi, katrs uzskata, ka viņam taisnība,” tā Laumas un Olgas Orlovas konfliktu raksturo vietējie, kas negrib „izgaismoties” ar savu vārdu. Fiļa dzīvesbiedre kārto visas lietas Nurmuižā, un viņai tad arī notikušas asas vārdu pārmaiņas ar gados veco kaimiņieni. Viena šāda sadursme patiešām beigusies ar to, ka „abas bija matos” un vajadzēja saukt policistu. Tiesa, pie vainas var būt arī neprecīzi veikta robežu mērīšana. Ar Nurmuižu robežojas pagasta zeme, un, veicot pārmērīšanu, atklājies, ka vietām par labu muižai iemērīti septiņi metri, bet vietām — otrādi. Pagasts gan negrasās izvērst konfliktu, taču šāda kļūda var „atkosties” nākotnē Nurmuižas robežsaimniecībām, ja īpašnieki izdomā tās pārdot.

„Iespējams, par robežām Laumai ir taisnība, bet visu izlems tiesa,” saka pagastā. Par vienu Laucienē ir priecīgi — pils atkal atgūst spožumu.

Māris Puķītis/Foto: no izdevniecības „Rīgas Viļņi”  arhīva