Rīgas 1. slimnīcā ārstēs Krievijas militārpersonas

Rīgas pašvaldības sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kurdjumovs (SC) un Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) informējuši Krievijas vēstnieku Aleksandru Vešņakovu par iespēju novirzīt Rīgas 1.slimnīcai lielāko daļu Krievijas atvaļināto militārpersonu veselības aprūpei paredzēto naudu, ko Latvijai līguma ietvaros maksā Krievija (šogad 3,1 miljonu latu), ziņo laikraksts "Latvijas Avīze".

Tas nekādi neuzlabos Latvijas pacientu ārstēšanas iespējas, jo viņi šajā slimnīcā, sākot no nākamā gada, saņems tikai ambulatoro aprūpi un dienas stacionāru, neatliekamā medicīniskā palīdzība vairs netiks nodrošināta, bet par plānveida ārstēšanu būs jāmaksā no sava naudas maka.

"Esmu šīs slimnīcas pacients un patriots un ar abām rokām lobēšu šo projektu," sacīja Dolgopolovs. Bet Kurdjumovs uzsvēra, ka tā patlaban esot vienīgā iespēja, lai slimnīca nebūtu jāslēdz.

"Ir ideja un vēlme, bet konkrēta risinājuma vēl nav. Tas būs atkarīgs no politiķu atbalsta un veselības aprūpes organizatoru atsaucības. Svarīgs jautājums ir arī šīs slimnīcas atpazīstamība ārpus Latvijas, šim mērķim būs iespējams tērēt daļu no Rīgas tūrisma aģentūrai piešķirtā miljona," sacīja Kurdjumovs.

Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš uzskata, ka priekšlikums nav peļams. Ministrijā par to neesot spriests, jo Rīgas 1. slimnīca ir pašvaldības medicīnas iestāde. Ja pilsētas domes pārstāvji nāks ar šo priekšlikumu uz ministriju, tad to apspriedīšot, vēsta laikraksts.

Ploriņš norādīja, ka naudas novirzīšana galvenokārt uz Rīgas 1. slimnīcu tomēr esot nevis Latvijas puses, bet gan Krievijas jautājums, jo tā taču ir naudas devēja.

Rīgas 1. slimnīcas valdes loceklis ķirurgs Juris Žarinovs uzskata - ja īstenosies domes amatpersonu ideja, tad slimnīcai būs iespējams izdzīvot un nebūs jāsamierinās tikai ar dienas stacionāru un neatliekamo medicīnisko palīdzību. Žarinovs: "Mums ir augstas kvalifikācijas ķirurgi, sirds un asinsvadu slimību ārsti un citi speciālisti, kuriem ir nepieciešams darbs, ko varētu nodrošināt ar plānveida pacientu piesaistīšanu arī no citām valstīm."

Līdzīga ideja dzimusi arī Ludzā. Tur gan nav plānots orientēties uz atvaļinātajām militārpersonām, bet Ludzai tuvo Krievijas rajonu iedzīvotājiem.

Rīgas domes deputāte Antra Sakne (PS) izpētījusi, ka Eiropā medicīnas pakalpojumu eksports kā aktīvs valsts budžeta papildinātājs darbojas Kiprā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā, Maltā, Portugālē, Čehijā, Slovākijā, Polijā, Lietuvā un Ukrainā. Ukrainu par savu ceļojumu galamērķi izvēlas daudzi medicīnas tūristi, kam ir nepieciešama zobārstniecība, kosmētiskā un rekonstruktīvā ķirurģija, arī acu operācijas. Sakne: "Ukrainā piedāvātos zobārstniecības pakalpojumus uzskata par labākajiem pasaulē. Pacientiem nodrošina augstākās kvalitātes aprūpi par ļoti konkurētspējīgām cenām. Jau lidostā slimnieku sagaida klīnikas darbinieki un rūpējas par viņu līdz brīdim, kad pacients atstāj valsti."

Lietuva medicīnas pakalpojumu eksportu kā valsts eksporta nozari sākusi jau 2007. gadā un aicina ārvalstu slimniekus izmantot galvenokārt zobārstniecību, plastisko un kosmētisko ķirurģiju, ortopēdijas un acu ķirurģijas pakalpojumus. Ārstēšanos varot apvienot ar ekskursijām un izklaidēm.

Sakne uzskata, ka jautājums par medicīnas pakalpojumiem kā eksporta nozari Latvijā ir risināms nekavējoties, tikai vajadzīga valsts griba un rīcība.

LETA/Foto: LETA