Cik maksā īsti meteorīti
Ja nu Mazsalacas novada Sēļu pagastā patiešām būtu nokritis meteorīts un vēl atrasts, zemes īpašnieks kļūtu stāvus bagāts.
Tiesības uz nokritušu meteorītu pieder zemes īpašniekam. To apstiprina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras ģeoloģiskās informācijas nodaļas vadītājs Uldis Nulle: „Tā nosaka Civillikums un likums par zemes dzīlēm.”
Cenas gan plašā piedāvājuma dēļ ir kritušās. Ja kādreiz Mēness meteorītus tirgoja 100 000 dolāru par gramu, un akmentiņš piecu centu monētas lielumā bija pusmiljonu vērts, nu var dabūt 1000 dolāru par gramu. Bieži atrodamie akmens meteorīti maksā dažus dolārus par gramu. Retumi no Marsa virsmas – simtiem dolāru par gramu.
Reizēm veiksme jāgaida ilgi. Amerikānis Bobs Verišs Kalifornijas tuksnesī netālu no Losandžeslosas atrada divus necilus melnus akmeņus – LA001 un LA002. Tie ir nākuši no Marsa, pirmo un lielāko (457 grami) Verišs pārdeva meteorītu tirgotājiem par sešciparu skaitli. Tikai laimīgais atradējs divdesmit gadus domāja, ka neko īpašu nav uzgājis un meteorīti visu šo laiku stāvēja kastē pagalmā.
Marsa akmeni iegādājās Maikls Kaspers no Ņujorkas. Vēl 1994. gadā viņam ar sievu bija neizdevies, nīstams restorāna bizness. Iegājis veikalā Kaspers ieraudzīja meteorītu reklāmu. Tos piedāvāja šajā jomā slavenais Robets Hāgs.
Pirms tam Kaspers bija pārliecināts, ka puikas gados planetārijā redzēta kosmisko akmeņu riekšava ir vienīgā pasaulē. „Oho, es varu nopirkt meteorītu?” viņš atceras tā brīža pārsteigumu.
Kaspers nopirka dažus akmeņus un ieraudzīja Iespēju. Viņš visu savu naudu ieguldīja meteorītos. Pēc tam tos izdevās pārdot ar peļņu, tad atkal iegādāties jaunus krājumus un atkal pārdot. „Sieva domāja, ka esmu zaudējis prātu, bet es biju neapturams.” Tagad Kaspers tirgo meteorītus internetā un pelna miljons dolāru gadā.
Daudzi meteorītus pērk un pārdod tikai, lai veidotu savas kolekcijas, bet Kasperam tas ir tikai bizness. Tiesa, viņš cenšas, lai patiešām vērtīgus eksemplārus iegūtu muzeji un universitātes.
Kārķu dīķa saimniekam nav īpaši jānopūlas. Pieaicināt akvalangistu nevajag to uzņēmību, kāda piemīt pasaules slavenākajam meteorītu mednieku Indiāna Džonsam, kā nodēvēts Roberts Hāgs.
Viņš savos meklējumos bridis pa Lībijas tuksneša smiltīm, kāvies ar odiem Sibīrijā, bijis Čīlē, Meksikā, Austrālijā, Namībijā. Argentīnā viņa biznesu novērtēja ar arestu, dažās citās valstīs lielus meteorītus nu ir aizliegts izvest kā nacionālo bagātību.
Tomēr šis piedzīvojumu meklētājs nav tikai komersants. Hāgs ir dāvinājis daudzus retus atradumus muzejiem un institūtiem. Viņš ir pirmā privātpersona, kam izdevies iegūt Mēness un Marsa meteorītus. Paša Hāga bagātīgā kolekcija glabājas viņa mājā Tuksonā (Arizonā) aiz tērauda durvīm un šifra atslēgas.
2005. gada rudenī meteorītu mednieks Stīvs Arnolds sasniedza personisko rekordu – no divu metru dziļuma izcēla virszemē 635 kilogramus smagu kosmisko akmeni. Atbilstoši savam tipam tas nosaukts par Pallasītu karali. Šie ir dzelzs un akmens masas meteorīti, ieguvuši vārdu par godu akadēmiķim Pallasam, kurš tādu atklāja Sibīrijā.
Vēl tikai divi šā tipa meteorīti ir lielāki – 1400 kilogramu smags Austrālijā un 680 kilogrami Argentīnā. Pallasīti ir ļoti reti, tikai viens procents no visiem atrastajiem meteorītiem. To „miesā” iespiedušies skaisti, caurspīdīgi minerāla olivīna kristāli.
Arnolds, bruņojies ar metāla detektoru, piekabinātu motorizētam trīsritenim, meklējumos Kanzasas dienvidos pavadīja divas nedēļas. Viņš nerīkojās tikai uz labu laimi.
Šajā apgabalā 1949. gadā atrada 450 kilogramus smagu meteorītu, kas rotā Debesu muzeju Grīnsburgā. Pētniekiem ir zināms, ka pirms vairākiem gadsimtiem debesīs virs Kanzasas uzsprāga Brenhamas meteorīts, sairstot vairāk nekā trīs tonnas smagās „drupačās”.
Te plešas zemnieku tīrumi. Saimnieks labprāt ļāva Arnoldam rīkoties, tikai brīdināja, ka jāpasteidzas, jo pēc pāris nedēļām sēšot kviešus. Fermeris no kosmiskā viesa, ja to pārdos, saņems procentus.
Arnolds medī meteorītus pa visu pasauli un savus atradumus vērtē ar septiņciparu skaitli, tātad vismaz miljons dolāru izteiksmē. Viņa lielākais guvums kolekcionāru vidū ir īpaši kārots, jo tam ir izteikta smaile – ieejot un krietni sakarstot Zemes atmosfērā, meteorīts ir visumā saglabājis formu, jo nav kūleņojis. Iespējams, tas maksā miljonu dolāru. Īpašnieks to vēlas pārdot, priekšroka ir muzejiem vai jebkuram, kurš akmeni saglabās veselu.
Labi, ka visi dzīvi
Un, ja Sēļos tiešām kaut kas būtu nokritis, varam priecāties, ka trāpīts pļavā, nevis mājā. 2006. gada janvārī Ņūdžersijā, ASV, 377 gramus smags akmens iztriecās cauri mājas jumtam un iestrēga sienā. Diez vai to var uzskatīt par kaimiņu puišeļu nedarbu.
Vēl trakāk klājās 2004. gada vasarā Ēģiptes dienvidos, kad meteorītu lietū nodega simtiem ēku un daudzi cilvēki guva apdegumus. Aculiecinieki stāstīja, ka no debesīm kritušas ugunīgas lodes, ko, viņuprāt... uzsūtījuši gari.
Visbeidzot – ja arī Sēļos nekas kosmisks nav noticis, var taču izvērst tūrisma biznesu. Nokrita vai nenokrita citplanētiešu kuģis Rozvelā (ASV) 1947. gadā, kas zina. Toties NLO fani joprojām dodas svētceļojumos uz šo Ņūmeksikas miestu un atstāj savu naudiņu. Arī Sēļi var kļūt par pašmāju Rozvelu.
