Foto. Kā raka „Tele2” meteorīta bedri

Aptuveni pirms mēneša kopā ar „Tele2” apkalpojošo mediju aģentūru „Inspired Communications” spriests, kā likt Latvijas vārdam izskanēt pasaulē, un tā nu iešāvusies prātā doma par meteorītu.

Patiesību zinājis zemes saimnieka dēls

Meklēta pietiekami nomaļa, tomēr arī viegli aizsniedzama vieta, un pēc vairāku variantu apskates tāda atrasta Sēļu pagastā. Akcijas autoriem ir pazīstams zemes īpašnieka dēls, ar kuru viss sarunāts. Viņš arī palīdzējis „krātera” tapšanā, sarūpējis traktoru. Tiesa, zemes īpašnieks Harijs Krastiņš neko nezināja un, uzzinot bedres patieso izcelsmi, bija gatavs tiesāties ar „Tele2”. Tagad ar viņu esot panākta vienošanās.

Praktisko izpildi uzņēmās aģentūra „Inspired Communications”. „Divas dienas no agra rītā līdz tumsai vēlu vakarā deviņi cilvēki raka bedri,” stāsta Spoģis. „Pirms tam tika izpētīti vairāki pasaules meteorītu krāteri, lai saprastu, kāda ir forma, kādi parametri, lai viss būtu pēc iespējas identiskāk. Vieta bija izvēlēta tā, lai viss būtu absolūti droši, lai nebūtu nekādas skādes.”

Deviņi racēji, pirotehnika, uguns stabs

Puiši sāka cilāt lāpstas sestdienas agrumā, nakti, protams, gulēja un pabeidza svētdienas pēcpusdienā. Pusdienās viņi devās tālāk no bedres. Ap pieciem vakarā sekoja kulminācija. Bedres dibenā racēji ielika no salūtu meistariem dabūtu pirotehnikas maisījumu, kas radīja sprādziena troksni. Pēc tam aizdedzināja dzelzs oksīda un alumīnija pulvera maisījumu, rodoties 2500 grādu karstumam.

Rezultātu no sava pagalma labi redzēja ap 400 metru attālo „Kundrātu” māju saimnieks Tālis Bušs - uguns stabu 10-15 metru augstumā. Kamēr „Tele2” neatklāja patiesību, arī viņš ticēja meteorīta krišanai. No „Kundrātiem” racējus tā īsti nevar redzēt, un divu dienu laikā neviens viņus neesot pamanījis.

„Meteorīta komanda” nofilmēja liesmas no bedres, un viņu „youtube” ievietotais sižets kļuva par aculiecinieku video. Daudzi nemaz neiedomājās, ka tas ir visai aizdomīgi - tik ātri būt notikuma vietā nomaļā mežmalā. Kāds no racējiem un arī vietējie izsauca ugunsdzēsējus. Tālākā notikumu gaita ir plaši zināma - ieradās ugunsdzēsēji ar trim cisternām, policisti, atbrauca zemessargi pārbaudīt radiācijas līmeni, nākamajā dienā pļavu pārstaigāja daudzi ziņkārīgie.

Par Latviju uzzina pat Ķīnā un Amerikā

„Vienu dienu Latvijā beidzot cilvēki runāja par kaut ko, kas nav ar krīzi saistīts,” Spoģis ir gandarīts. „Efekts bija lielāks, nekā mēs domājām, pat grandiozs. Ja jau pat ķīniešu mediji paņēma šo ziņu un izskanēja CNN, tas parāda, ka Latvija var būt slavena pasaulē ar kaut ko unikālu, nevis ar bēdām. Latviešiem ir humora izjūta, no interneta komentāriem varētu apkopot pārdesmit lappušu sējumu.”

Tagad gan ārzemju prese vēsta, ka tas viss bijis tikai fake (blēdība, viltojums - M. P.). Spoģi tas nesatrauc: „Pieļauju, ka amerikāņi vai ķīnieši pat nav dzirdējuši, ka Latvija pastāv, bet nu viņiem kartē parādījusies reāla valsts, kur notiek kaut kas interesants. Protams, ir kritika, bet ir arī plusi. Mums ir grūti, bet ir arī pozitīvais, vajag tikai sapurināt. Ceru, pēc mēneša vai diviem cilvēki to novērtēs.”

Latvijas Universitātes Astronomijas institūta domes priekšsēdētājs Ilgonis Vilks jau tagad nejūtas vīlies. „Šī situācija bija kā ģenerālmēģinājums īstam meteorīta krišanas gadījumam un parādīja, kā zinātniekiem kontaktēties un organizēties savā starpā, ko ņemt līdzi, ko mērīt un ko ne un kā dot informāciju medijiem,” LETA stāstījis Vilks. Jautāts, vai viņš netur ļaunu prātu uz „Tele2” un nedomā atteikties no tā pakalpojumiem, Vilks atbildējis īsi: „Neesmu šā operatora klients.”

Iekšlietu resors grasās piedzīt vismaz 3000 latu

Daudziem smiekli tomēr nenāk, kas turklāt „Tele2” draud ar zaudējumiem. Iekšlietu ministrija plāno atteikties no „Tele2” pakalpojumiem, paziņojusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. „Ministrija negrib taisīt biznesu firmai, kas taisa reklāmas uz mūsu rēķina,” LETA paudusi Mūrniece.

Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem meteorīta operācija izmaksājusi vairākus desmitus latu. Tādi bijuši zemessargu - masu iznīcināšanas ieroču speciālistu - izdevumi par degvielu, mērojot 300 kilometru, lai noteiktu, vai bedrē nav radiācijas.

Valsts policija izdevumus vēl aprēķina. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam viltus meteorīta operācija izmaksājusi ap 3000 latu - notikuma vietā ieradās trīs ūdens cisternas. Mūrniece apņēmusies no vainīgajiem piedzīt visus zaudējumus līdz pēdējam santīmam, gan par virsstundu darbu, gan degvielu, gan ugunsdzēsēju tehnikas izmantošanu.

Trīs autocisternas šajā izrādē dežurēja deviņas stundas. Dažas ugunsdzēsēju automašīnas brauca pat no Rīgas. Divas cisternas iestigušas dubļos, un vienai cisternai radusies plaisa, kas jāremontē, vēsta LETA. Uzzinot, ka „meteorīta krišanu” radījusi nopietna firma, ugunsdzēsēji esot jutuši vienu vienīgu pazemojumu. Valsts un ugunsdzēsības dienests atgādina, ka gada sākumā „Tele2” noraidījis lūgumu iesaistīties sociālajā kampaņā par palīdzības tālruņa 112 popularizēšanu, ziedojot pāris simtu latu bukletu izdalei.

Mazsalacas deputāti pārmet neslavas celšanu

„Mēs esam atbalstījuši citus dienestus,” iebilst Spoģis. „Gribu pateikt paldies par darbu gan ugunsdzēsējiem, gan policistiem, zinātniekiem un arī žurnālistiem. Tikai tā šī ziņa varēja likt Latvijai izskanēt pāri robežām un beidzot ar kaut ko, kas nav slikts. Atvainojos visiem, kuriem tas radīja neērtības.” Spoģis pats vēl tikai grasās aizbraukt uz Sēļiem. Bedre jau ir aizbērta, bet vieta ir palikusi.

Tikmēr Mazsalacas novada dome trešdien grasās lemt par viltus meteorītu bez jebkādas humora izjūtas. Ir pat ideja no „Tele2” prasīt kompensāciju par neslavas celšanu. „Lemsim, cik lielu ļaunumu tas ir nodarījis Mazsalacas vārdam. Mums nav vajadzīga tāda reklāma, kurā dzirdam par Mazsalacu kā vietu kur krāpās ar meteorītu,” portālam „diena.lv” teicis domes priekšsēdētājs Gunārs Zunda.

Mazsalacieši labāk lepojas ar skaisto dabu, Skaņo kalnu, muzeju. Sēļu pagastā atrodas Latvijā vienīgais Velnozols -  „Dreimaņu” saimnieks par mājas dievu turējis Velnu, kurš sākumā  dzīvojis ozola dobumā. Tur velnam saimnieks katru dienu nesis ēdienu. Iespējams, šī ir pēdējā vieta, kur Latvijā visilgāk, vēl 20. gadsimta sākumā, saglabājusies garu ēdināšanas paraža.

Māris Puķītis/Foto: no „Tele2” arhīva, Rojs Maizītis