Vai plosās zinātnieku restaurēts vīruss?

1997. gada 21. martā ziņu aģentūras vēstīja: „Spāņu gripas vīruss identificēts.” Žurnāls „Science” rakstīja, ka amerikāņu zinātniekiem izdevies identificēt spāņu gripas vīrusu, kura izraisītā pandēmija 1918. un 1919. gadā noveda kapā vismaz 20 miljonus cilvēku dažādās pasaules malās.

ASV Bruņoto spēku Pataloģijas institūta zinātnieki savos pētījumos izmantoja toreiz mirušo cilvēku plaušu audu paraugus un noskaidroja, ka šis vīruss nelīdzinās nevienam no līdz šim zināmajiem. Slimības ierosinātājs ir radniecīgs vīrusam, kas izraisa līdzīgu saslimšanu cūkām. Turklāt šis vīrus neizplatās pa gaisu, kā to uzskatīja agrāk. Spāņu gripa ir visplašākā epidēmija cilvēces vēsturē, pārspējot pat mēri. Ar to saslima 28 procenti amerikāņu.

Zinātnieki mēdz būt visai ziņkārīgi. 1998. gadā gripas pētnieki ķērās pie darba Norvēģijai piederošajā arhipelāgā Špicbergenā, atrokot ogļraču kapus ar mērķi pētniecības nolūkiem iegūt spāņu gripas vīrusus. Kanādas, ASV, Lielbritānijas un Norvēģijas zinātnieki uzskatīja, ka vīruss sasaldētā stāvoklī var būt saglabājies Špicbergenas drūmajā kapsētā 1300 kilometru no Ziemeļpola. Sešu mirušo ogļraču ķermeņos zinātnieki cerēja atklāt, kāpēc spāņu gripa bija tik postoša un palīdzēt izstrādāt vakcīnas pret jebkurām nākotnē iespējamajām gripas pandēmijām.

Iespēja, ka gripas vīruss varētu no kapsētas izsprukt brīvībā, ir ļoti neliela, apgalvoja zinātnieki.  Virs kapiem bija uzstādīta īpaša gaisa necaurlaidīga telts, bet racējiem, kas darbojās ar skābekļa aparātiem aprīkotos skafandros, injicētas pretgripas vakcīnas. Zinātnieki par iespēju atrast dzīvotspējīgus gripas vīrusus gan bija skeptiski. Līdz tam mēģinājumi atrast vīrusu Aļaskā un Īslandē apglabāto spāņu gripas upuru kapos nevainagojās ar panākumiem. Laboratorijā gripas vīrusu uzglabā  – 70 grādu temperatūrā, bet tur bijis pārāk silts, lai vīrusu dzīvotspēja saglabātos.

Un tomēr 2004. gadā ASV laboratorijā izdevās atjaunot postošās 1918.gada gripas izraisītāju. Pētījumu rezultāti publicēti žurnālā „Nature”. „Mūsdienās zināmais gripas vīruss var kļūt tikpat nāvējošs kā tā dēvētā „spāņu gripa”, kas 1918. un 1919.gadā prasīja miljoniem cilvēku dzīvības, ja šajā vīrusā notiek pavisam nelielas pārmaiņas,” secinājuši zinātnieki.

Pētnieki pievienoja tagadējās gripas vīrusam, kas nav bīstams pelēm, divus gēnus no toreizējā vīrusa parauga. Peles, kas bija inficētas ar jauno vīrusu, nobeidzās jau pēc dažām dienām, turklāt dzīvniekiem saslimšanas gaitā  konstatēti tādi paši simptomi, kādus spāņu gripas pandēmijas laikā novēroja cilvēkiem. Eksperiments veikts „maksimālas piesardzības apstākļos”, vēstīja BBC.

Speciālisti pievērsuši uzmanību diviem gēniem, kuriem, kā tiek uzskatīts, ir noteicoša loma inficēšanās procesā. Viens no tiem nosaka īpašas olbaltumvielas — hemaglutinīna — molekulu veidošanos. Jau pirms šā pētījuma zinātnieki domāja, ka ar šīs molekulas palīdzību vīruss pieķeras veselajām šūnām un ka tieši hemaglutinīna dēļ spāņu gripa varēja izplatīties tik plašos apmēros, un jaunā publikācija šo viedokli nostiprina.

Kā uzskata pētnieku grupa, ko vadīja doktors Jošihiro Kavaoka no Viskonsinas universitātes ASV, 1918. gada gripas vīruss varētu būt radies mutāciju ceļā no putnu gripas, par starpposmu, iespējams, izmantojot cūkas, kas var būt uzņēmīgas gan pret cilvēku, gan putnu gripu. „Nav lielas atšķirības starp vīrusu, kas nenogalina nevienu, un vīrusu, kas spēj nogalēt miljonus,” izteicies virusoloģijas profesors Džons Oksfords no Karalienes Mērijas koledžas Londonā.

Šā gada sākumā izskanēja, ka arī Kanādas Nacionālajā mikrobioloģijas laboratorijā sekmīgi atdzīvināts 1918. gada spāņu gripas vīruss.

Sola jaunas zāles

2008. gada nogalē Medisona universitātes (Viskonsīnā, ASV) zinātnieki  paziņoja, ka viņiem izdevies identificēt trīs gēnus, kas spāņu gripas vīrusu padarījuši tik agresīvu un dzīvotspējīgu. 1918. gada pandēmijas laikā nomira aptuveni 2,5 procenti inficēto cilvēku, lai gan parasti šis skaitlis nepārsniedz vienu procentu. Turklāt upuru vidū bija ļoti daudz veselīgu jaunu cilvēku — viņu nāves tiešais iemesls lielā daļā gadījumu bijusi akūta pneimonija.

Ja parastās gripas vīrusiem piemīt spēja vairoties augšējos elpošanas ceļos – mutes dobumā, degunā, rīklē, tad spāņu gripas vīruss iefiltrējas plaušu audos un izraisa plaušu karsoni.  

„Mēs vēlējāmies uzzināt, kādēļ 1918. gada gripa izraisīja tik spēcīgu pneimoniju,” sarunā ar ziņu aģentūri „Reuters” sacījis pētnieks Jošhihiro Kavaoka. Iegūtie rezultāti varētu būt noderīgi, izstrādājot jaunus pretgripas medikamentus un novēršot epidēmijas nākotnē.

Cita pētnieku grupa pērn rudenī nonākusi pie patīkama atklājuma — cilvēkiem, kuri izdzīvojuši 1918. gada epidēmijā, saglabājusies imunitāte pret spāņu gripas vīrusu. „Tas ir ļoti pārsteidzošs atklājums. Parasti imunitāte pret kādu gripas vīrusu, turklāt noteikta tipa vīrusu, saglabājas kāda gada vai divu garumā. Bet nu taču ir pagājuši jau 90 gadi, un šie cilvēki tik ilgā laikā varējuši pārdzīvot ne vienu vien infekciju,” sarunā ar „Newsweek” savu pārsteigumu paudis Krievijas zinātnieks Mihails Jeropkins. Liels mierinājums, atceroties, cik šiem imūnajiem ir gadu.

Žurnāls „Nature” vēsta, ka amerikāņu zinātnieki Vanderbildta universitātē paņēmuši asins paraugus 32 ne vēlāk kā 1915. gadā dzimušiem cilvēkiem. 94 procentos gadījumu asinīs atrastas pretvielas, kas kavētu inficēšanos ar H1N1 — cūku gripas vīrusu. Kontrolanalīze liecinājusi, ka tiem, kas dzimuši pēc 1918. gada pandēmijas, līdzīgas pretvielas organisms izstrādā tikai vienā gadījumā no desmit.

Interesanti, ka šā pētījuma idejas autoram, Ņūdžersijas medicīnas un stomatoloģijas universitātes zinātniekam Ērikam Altšūleram doma iešāvusies prātā pēc tam, kad viņš noskatījies mākslas filmu par gripas epidēmiju, kura dīvainā kārtā neskāra večuku, kurš bija pārdzīvojis 1918. gada pandēmiju.

Vanderbildta universitātes zinātniekiem profesora Džeimsa Krova vadībā izdevies no šiem asins paraugiem izdalīt ārkārtīgi reti sastopamos B limfocītus – imūnšūnas, kas veido pretvielu, un konstatēt, ka tie spēj veidot pretvielu tieši spāņu gripas vīrusam. Tā pārbaudīta ar cūku gripu inficētām pelēm. Peles, kurām ievadīta ļoti niecīga pretvielas deva, vai nemaz nav ievadīta, gājušas bojā, savukārt tās, kuras saņēmušas ievērojamu devu, izdzīvojušas.

Atgādinām, ka cūku gripa savu uzvaras gājienu sāka no Meksikas šā gada aprīlī. Pagaidām miruši vairāk nekā 6000 cilvēku, no tiem lielākā daļa — ap 4400 — abās Amerikās. Pašlaik liela epidēmija plosās Ukrainā, kur inficēts gandrīz miljons cilvēku, 155 miruši, 49 000 ievietoti slimnīcās. Latvijā 9. novembrī cūku gripa paņēma pirmo upuri — 56 gadus vecu sievieti, kura nedēļu bija ārstējusies mājās un tikai tad devusies uz slimnīcu. Viņai jau bija veselības problēmas ar nierēm un plaušām. Kopumā ar cūku gripu Latvijā līdz 16. novembrim saslimuši 386 cilvēki, no tiem 72 bērni.

Mūsdienās šīs gripas nāves pļauju var samazināt antibiotikas, ar kurām ārstēt bīstamo gripas sarežģījumu — plaušu karsoni. Tomēr, ja 1918. gadā gripa pārvietojās ar zirgu pajūga ātrumu, tad mūsdienās aviācijas pakalpojumus izmanto liels skaits cilvēku un infekcijas slimības pasauli var aptvert daudz ātrāk.