Kultūra
2009. gada 12. novembris, 08:20

Iznākusi grāmata par Raimonda Paula dullībām

Jauns.lv

Otrdien Rīgas latviešu biedrības Omulību klubiņā notika grāmatas „Dzīve kā ziņģe” prezentācija. Grāmata veidota humora žanrā - tajā apkopoti Raimonda Paula līdzgaitnieku atmiņu stāstījumi par maestro izstrādātajiem stiķiem, pekstiņiem un ēverģēlībām. Pieminēts arī Raimonda Paula bohēmas periods.

Grāmatas autors ir Raimonda Paula labs paziņa – Liepājas laikraksta „Kurzemes Vārds” galvenais redaktors Andžils Remess, kas savulaik pats bijis aktīvs bohēmietis un piedzīvojis ne mazumu smieklīgu atgadījumu ar maestro. Kad padomju laikā Liepājā notikuši Raimonda Paula koncerti, Remesa sieva bijusi šausmās. Tas nozīmējis, ka vīra vairākas diennaktis nebūs mājās un organizēs atpūtas pasākumus. Vadot grāmatas prezentāciju, rakstnieks Ēriks Hānbergs jautāja, kā maestro vērtē grāmatas autoru, un Pauls atrauca:  „Es tūlīt parādīšu, ko par viņu domāju.” Viņš piegāja pie klavierēm un nospēlēja melodiju, kas zināma ar vārdiem: „Kur tas Jānis ir palicis, ka vairs neredz to. Laikam kādā krogā ticis, jautri uzdzīvo.”

Andžils Remess atzina, ka grāmatas idejas krusttēvs ir viņa draugs un jaunības cīņu biedrs Ēriks Hānbergs. „Ko Ēriks man saka, to es daru. Hānbergs man ir autoritāte kopš 1960. gada, kad viņš man iemācīja pareizi lāpīt paģiras.” Hānbergs gan precizēja, ka Remess šo procesu līdz galam nav apguvis, jo pie šampanieti jaucis nevis ar balzamu, bet konjaku. Atceroties bohēmas periodu, Raimonds Pauls atklāja, kā iepazinies ar vēlāko diplomātu Aivaru Baumani.  „Vai zināt, kas jaunībā bija Latvijas pirmais vēstnieks ANO – Aivars Baumanis? Viņš bija milicis. Reiz draugu kompānijā trokšņojām pie mākslinieka Leo Kokles, bet kaimiņi izsauca miliciju. Notikuma vietā ieradās pavisam jauns leitnants un centās vest mūs pie prāta. Mēs viņu ātri vien piedzirdījām, un viņš kļuva par mūsu cilvēku. Tas bija Aivars Baumanis.”

Grāmatas autors Andžils Remess sacīja, ka viņam bijusi kāda interesanta saruna ar maestro. „Kad Raimonds Pauls uzzināja, ka par viņu taps grāmata, viņš man piezvanīja un jautāja: „Ko tu tur rakstīsi?” Atbildēju, ka par viņa ēverģēlībām un jautrībām. Un tad atskanēja skarba atbilde: „Kopš 1962. gada, kad atmetu dzeršanu,  ar mani nekas jautrs nav noticis.””

Andžils Remess gan ir pretējās domās un uzskata, ka maestro prot dzīt jokus un smalki ironizēt arī skaidrā prātā. To pierādot daudzi atgadījumi no komponista dzīves.

Andris Bernāts/Foto: Andris Bernāts