Sociologu diagnoze valdībai: no šizofrēnijas līdz saprātam
Sabiedrība

Sociologu diagnoze valdībai: no šizofrēnijas līdz saprātam

Jauns.lv

Par to, kā šobrīd socioloģijas diskursā izskatās politiskie spēlētāji, kas 2010.gada 2.oktobrī kāps uz 10.Saeimas vēlēšanu skatuves, kā arī valdības darbu kasjauns.lv komentē Socioloģisko pētījumu centra „Latvijas fakti” direktors Aigars Freimanis:

Sociologu diagnoze valdībai: no šizofrēnijas līdz ...
Aigars Freimanis.
Aigars Freimanis.

„Par Saeimas vēlēšanām šobrīd skaidri zinām datumu un to, ka viena no lielākajām frakcijām vai pat lielākā būs „Saskaņas centrs” (SC), jo ikviena aptauja liecina, ka krievvalodīgo elektorāta lojalitāte ir  nemainīga kopš iepriekšējām vēlēšanām. Partijai ir laba izpratne par to, ko vēlas tās atbalstītāji. Pārējais parlaments veidosies no 4 līdz 6 sarakstiem atkarībā no tā vai jaunveidojumā „Vienotība” („Jaunais laiks”, „Pilsoniskā savienība” un „Sabiedrība citai politikai”) nenotiks pārmaiņas, vienkāršāk sakot, vai viņi nesalamāsies, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka personāliju ambīcijas ņem pārsvaru pār loģiskiem kopīgiem mērķiem.

„Zaļo un Zemnieku savienība” ar savu amorfo politiku un saistību ar pretrunīgi vērtēto Lembergu saglabā savu vēlētāju. Sava vieta būs arī „Tautas partijai” (TP), neraugoties uz to, ka vēlētāju atbalsts vairāku mēnešu garumā ir kritiski zems. Skaidrs, ka bez kaujas politisko skatuvi šī partija neatstās. Resursi partijai vēl ir un par to liecina lielais atbalsts partijai pašvaldību vēlēšanās. Jautājums ir tikai par to kā TP to pratīs konvertēt Saeimas vēlēšanās.

Grūtāk klāsies citiem politiskajiem spēkiem, kas vēl ir meklējumu procesā. „Tēvzemei un brīvībai/LNNK” koķetē  ar visu Latviju. Stilā tā līdzinās „Visu Latvijai” un panākumi ir atkarīgi no tā, vai viņi atradīs kopīgu valodu.

„Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” ir mazas izredzes. LPP/LC ir priekšvēlēšanu partiju stils, proti, viņi forsēti komunicē pēdējās divas nedēļas pirms balsojuma. Varbūt Šlesers nevar pateikt, bet saprot instinktu līmenī, ka sacensībā par ministru prezidenta amatu teiktā saturam ir pakārtota nozīme, līdz ar to īstas komunikācijas ar vēlētāju nav. Šajā gadījumā dominante ir līderis ar harizmu un pašpārliecību, bet runāt par konkrētiem priekšlikumiem, projektiem viņš nav gatavs. Šo sarunas žanru viņš piedāvāja pašvaldību vēlēšanās un īsti nav saprotams, kāpēc pārējie tam pakļāvās, jo bija lemti zaudējumam. Lai gan kampaņas aprises mēs vēl nezinām, skaidrs, ka lojālākais vēlētājs būs SC un pārējo konkurētspēja būs zema. Šajā krievvalodīgo spārnā gribēja ielauzties Šlesers, bet tas neizdevās.

Daudz kas var būt atkarīgs no tā, vai šī valdība ar savu  šizofrēnisko nolemtību pastāvēs, jo budžeta politika ar kliedzieniem, ka jādara tā, bet, ak vai, cik tas ir slikti, var krist kaut vai tikai tāpēc, lai tiktu vaļā no šizofrēnijas. Šajā gadījumā politiskais process var izrādīties citādāks.”

Atšķirībā no augstprātīgā Kalvīša un Godmaņa ar rūpju rievu pierē Dombrovskī manāma saprāta dzirksts

Sociologs Klāvs Sedlenieks:

„Politisko spēku skelets veidojas no Šķēles trešā uzlējuma, kas ir „Tautas partijas” (TP) jaunais vecais trumpis. TP teiks: atvainojiet par nejaušajām kļūdām, mūsu laikā taču bija labi. Jaunveidojuma „Vienotība” nosaukums ir dīvains, ņemot vērā kāda pieskaņa ir Krievijas „Vienotībai” un uz ko tas velk.

Apvienībā ir spēcīgi cilvēki, kuriem ir savs piedāvājums, un tā būs pozitīva opozīcija vecajai konjunktūrai - zaļajiem zemniekiem un tēvzemiešiem, kas kulsies kā pratīs un metīsies ar kādu kopā.  „Saskaņas centrs” vienlaikus ir gan kreisie, gan labējie, bet „Latvijas pirmā partija/Latvijas ceļš” vispār ir īpatnēja konglomerācija, jo šķiet dīvaini, ka šie spēki ir kopā. Eiropeiski pro liberālajam „Latvijas ceļam” (LC) nav nekāda sakara ar reliģiski noskaņotiem labējiem un uz Krieviju orientēto ideju.

Šlesera ietekmē LC kļuvuši par neo liberālisma piekritējiem, kurus interesē tikai maksimāls brīvais tirgus, bet viss pārējais ir blēņas par ko domāsim vēlāk. Respektīvi, visi spēlētāji ir skaidri, ja nu gadījumā pēkšņi neizšķilsies kāds harizmātiskais līderis. To kāds būs partiju sadalījums parlamentā izšķirs budžeta apjoms un kāda reitinga reklāmas speciālists  tiks uzaicināts veidot kampaņu, viss pārējais ir sekundārs. Ja tiek atļauts manipulēt ar prātiem ir naivi domāt, ka šoreiz būs savādāk. No otras puses, varbūt krīze būs mainījusi attieksmi, lai gan kā izkulties no šīs ķezas neviens pateikt nevarēs.

Šlesera sauklis „gāzi grīdā” līdz tam laikam būs aizmirsies un varēsim sagaidīt citas ietekmes. Runājot par Lembergu, domāju, ka viņš ir norietoša zvaigzne un līdz tam laikam varbūt mistiskā kārtā būs ielikts cietumā. Pašreizējā valdība neko citu nedara kā tikai sastāda budžetu, aizbildinoties, ka mēs jau tā negribējām, bet mūs spiež starptautiskie aizdevēji. Tā pati nebija sapratusi, ka nevaram izdzīvot un vajadzēs konsolidēt 50 miljonus, kamēr aizdevēji nenorādīja. Viņi saka, ka celsim nodokļus, bet tāpēc, ka mūs piespiež. Tas ir nožēlojams, gļēvulīgs valdības signāls. Iespaids par Dombrovski tomēr ir labs. Atšķirībā no Godmaņa rūpju rievas pierē un Kalvīša uzpūtības, Dombrovskī ir saprāta dzirksts. No visiem premjeriem man viņš šķiet vissimpātiskākais. Jau šobrīd ir skaidrs stratēģiskais plāns ļaut izdarīt šai valdībai visu, kas cilvēkiem nepatīk un tad atjāt baltā zirgā. Šlesers jau pateica, ka metīs nost valdību, Šķēle sev raksturīgi prasti paziņoja, ka viņam Dombrovskis nepatīk.”

Evija Hauka/Foto:LETA