Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 9. un 10. janvārī
Šajās brīvdienās pa jaunam spēlēsim vecās spēles, atcerēsimies streļkus, ķersim palijas, meklēsim muzeju jaunā adresē, baudīsim džezu kopā ar Valmieras puikām.
Tāpat grimsim pareizticīgo muzikālajā Ziemassvētku ekstāze un veiksim pēdējos pirkumus Ziemassvētku tirdziņos
Ložmetējkalnā pieminēs Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kauju vietās Ložmetējkalnā sestdien, 9. janvārī notiks tradicionālie latviešu strēlnieku atceres pasākumi. Pulksten 15.00 – Antiņu brāļu kapos, bet pulksten 17.00 - Ložmetējkalnā. Piemiņas brīdī Ložmetējkalnā uzstāsies Jelgavas Ādolfa Alunāna teātra aktieri, kā arī Zaļenieku un Jelgavas zemessargu vokālie ansambļi.
Savukārt pulksten 13.00 Kara muzeja filiālē „Mangaļi” sāksies vācu vaļņa šturmēšanas rekonstrukcija ar sprādzienu imitāciju un dzeloņstiepļu griešanu. Tajā piedalīsies ap trīsdesmit vēstures entuziastu. Muzeja filiālē atklās arī jaunu pastāvīgo ekspozīciju – „Ziemassvētku kauju piemiņa”.
9. janvārī pulksten 14.00 no Jelgavas kultūras nama uz streļķu atceres pasākumu vietām aties bezmaksas autobuss.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs šogad pārcēlies uz jaunām telpām – no Klana prospekta 3 uz Brīvības ielu 15. Ēka Kalna prospektā ir privātīpašums un, lai pašvaldībai par to nenāktos maksāt nomas maksu, muzejs tagad pārcelts uz vietvaras pārraudzībā esošām telpām – Ogres kultūras centru.
Pastāvīgās ekspozīcijas iekārtošanas darbi vēl ir tikai priekšā, bet pašlaik jaunajās muzeja telpās var apskatīt izstādi „Gaismas pēdas”, kas tapusi sadarbībā ar Ogres mākslas skolu un Amatniecības vidusskolu.
Spēlēsimies pa vecam
Līdz ar sabiedrības datorizāciju ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem ir atņemts prieks spēlēt tādas galda spēles kā „Cirks” un „Riču – raču”. Aizvien mazāk mūsu mājās sastopami spēļu konstruktori, lelles, koka klucīši. Par vēsturi palikuši slavenie „Straumes” ražotie pavāri un dakteri.
Šo gadu Latvijas Nacionālais vēstures muzejs iesācis ar rotaļlietu, galda spēļu un leļļu izstādi „Rotaļlietu noslēpumi pilī”. Tajā izstādīti priekšmeti un fotogrāfijas no muzeja krājuma, aptverot laika posmu līdz 20. gadsimta nogalei – šķirtnei, kad arī mazu bērnu rotaļu pasaulē ienāca mūsdienu jaunās tehnoloģijas.
Izstāde par to, kā un ar ko rotaļājās pirmsdatoru ērā Latvijā, domāta gan pieaugušajiem, gan mazajiem apmeklētājiem. Kamēr vecāki un vecvecāki, tantes un onkuļi gremdēsies savas bērnības atmiņās, bērni turpat izstāžu zālē varēs spēlēt „Riču-raču”, iet pa labirintu, kā arī iejusties pazīstamu pasaku varoņu tēlos.
Pēc Nacionālā vēstures muzeja apmeklējuma jāsēžas tik trolejbusā uz jābrauc uz Rīgas Motormuzeju, kur sekos papildinājums Vēstures muzeja apmeklējumam – izstāde „Bērnības laiks” par padomjlaika rotaļlietām. Spēļu kravas un vieglās automašīnas, trīsriteņu velosipēdi, kājminamās mašīnītes, protams, arī lelles, lejkannas un bumbas. Lietas, kas savulaik bija sastopamas ikvienā rotaļu laukumā un priecēja bērnus nu vietu ir atradušas muzejā.
Bļitkotājiem ar visu savu amunīciju agrā sestdienas rītā jāmēro ceļš uz Madonas novada Vestienas pagastu, kur 9. janvārī Kāla ezerā notiks zemledus makšķerēšanas festivāls.
Copmaņi sacentīsies lašveidīgo paliju makšķerēšanā. No 2007. līdz 2009. gadam Kāla ezerā ielaida vairākus tūkstošus paliju mazuļu. Taču ar to ir par maz, lai palijas ieņemtu stabilu vietu makšķernieku lomos.
2009. gada nogalē Kāla ezerā ielaida nepieredzēti lielu paliju skaitu - 15 000 mazuļu un 1000 paaudzētu zivju. Pieaugušās palijas tika iezīmētas, nogriežot tauku spuru, lai tās varētu atšķirt no tām, kas savu dzīvi ezerā uzsākušas kā mazuļi. Šādas rīcības mērķis ir noskaidrot, kādā vecumā vai izmērā turpmāk nākotnē būtu vislietderīgāk veikt paliju ielaišanu.
Piedaloties festivālā „Noķer paliju ziemā un dalies pieredzē!” pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam, pieaug izredzes izzvejot kaut cik nozīmīgu paliju daudzumu, lai varētu iegūt ezera apsaimniekotāju interesējošos rezultātus. Tāpēc festivāla galvenā ideja ir dot iespēju visiem interesentiem piedalīties Kāla ezerā ielaisto paliju ķeršanā un to skaitīšanā, tādējādi piedaloties pašā apsaimniekošanas procesā.
Ziemas džezs Valmierā
Ja esat romantiskā noskaņā nokļuvis Vidzemes pusē, tad vajag ne tikai pavizināties pāri Gaujas senlejai Ziemassvētku vecīša gaisa kamanās, par kurām pārtapis Siguldas gaisa tramvajiņš, bet arī ieiet kādā Valmieras koncertzālē, jo 9. janvārī Valmierā noslēgsies 19. starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls.
9. janvārī pulksten 16.00 un 19.00 festivāla koncerti notiks Valmieras 5. vidusskolas zālē, bet pulksten 22.00 Valmieras Kultūras centrā norisināsies noslēguma Džeza mūzikas koncerts. Tas solās būt visnotaļ pacilājošs un piesātināts gan ar labiem izpildītājiem, gan lielisku mūziku. Lūk, tikai daži izpildītājmākslinieki – džezmeņi, kuri kāps uz Valmieras skatuves: bigbends „Valmieras puikas”, dziedātāja Amber un Raimonda Macata, Aivara Hermaņa, Kārļa Vanaga un Aina Zavacka kvartets, Rīgas Doma kora skolas džeza ansamblis, Latvijas pirmais tubu kvartets „Tubalogia”, kamerkoris „Kaķis”, kā arī daudzi citi mākslinieki.
Muzikāli sakrālie Ziemassvētki Rīgā un Ventspilī
Jau vienpadsmito gadu Hermaņa Brauna fonds pareizticīgo Ziemassvētku un Jaunā gada laikā Latvijas iedzīvotājiem sagādā unikālu sakrālu muzikālo baudu jeb labāko Maskavas baznīcas koru profesionālo dziedoņu kora „Pareizticīgie dziedoņi” koncertu. Šogad koris kopā ar latviešu soprānu Ingu Kalnu Latvijā sniegs divus tradicionālos pareizticīgo Ziemassvētkus dziedājumu koncertus - sestdien, 9. janvārī pulksten 19.00 Rīgas domā, bet svētdien 10. janvārī pulksten 16.00 Ventspils teātra namā „Jūras vārti”.
Pēc koncertiem Latvijā „Pareizticīgo dziedoņi” dosies uz dzimteni, kur viņiem 21. janvārī kopā ar Maskavas filharmoniķiem paredzēts koncerts Maskavas filharmonijas Lielajā zālē.
Katram pa Latgales podam!
Ja Ziemassvētkos neskraidījāt pa dižbodēm, bet gan vilkāt bluķi, ēdāt zirņus un skaitījāt zivju zvīņas, vēl nekas nav nokavēts, protams, ja pasteigsieties... Šajās brīvdienās pircējus gaida vēl pēdējie - „atlikušie” Ziemassvētku tirdziņi.
Uz vienu no vistautiskākajiem vēl varat paspēt. 9. janvārī pēdējā tirgus diena būs Ziemassvētku lietišķās mākslas darinājumu izstādei – tirdziņam Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē. Latgale lepojas ar saviem podniekiem, un tas nozīmē, ka mēs no Rēzeknes nevarēsim tikt prom bez sava poda. Vēl mūsu acis priecēs un maciņus patukšos latgaļu austie cimdi un zeķes, austās sedziņas un lupatu deķīši, tamborējumi un daudzas citas jaukas un mīļas lietas.
Elmārs Barkāns
