Apdraudēti barikāžu atceres pasākumi
Katastrofāli sarucis Rīgas domes atbalsts barikāžu atceres pasākumu rīkošanai Rīgā. Toties naudas pietiek domnieku regulārām vizītēm uz Maskavu, tāpat vairāk kā 100 000 latu no nodokļu maksātāju naudas atvēlēts „Staro Rīga” un „Baltās nakts” norisei, tomēr tikai 200 latu – Barikāžu atceres pasākumiem.
Savulaik Rīgas dome barikāžu piemiņas pasākumus atbalstīja ar apmēram 20 000 latu. Ja rēķina, ka savas izmaksas nepieciešamas gan izziņošanai un reklāmai, gan drošam ugunskuru pamatiem, gan sakopšanas darbiem pēc pasākuma, arī šī summa nebūt nav pārspīlēta.
„Tā ir galīga ņirgāšanās,” uzskata Jānis Atis Krūmiņš, kurš jau 8 gadus kopā ar Vīru kopu „Vilki” organizē Lāčplēša dienai veltītos pasākumus. „Par divu ugunskuru kurināšanu galvaspilsētā firma prasa 574 latus. Ko gan var iesākt par 200 latiem?”
Dziedātāja Ieva Akurātere kasjauns.lv atklāj, ka ik gadu kopā ar grupu „Pērkons” piedalās barikāžu atceres pasākumos uz entuziasma pamata – nesaņemot par to honorārus, taču atzīst, ka savas izmaksas ir pašai pasākuma rīkošanai.
„Būtībā tas ir patriotisma stiprināšanas pasākums. Kamēr vēl būs cilvēki, kas atceras, kā par savu neatkarību stāvējām uz barikādēm, kamēr par to stāstīs saviem bērniem, tikmēr Latvija būs dzīva,” ir pārliecināta dziedātāja. „Es saprastu, ja naudas nepietiktu nevienam pasākumam, taču šokējošs ir naudas nesamērīgs sadalījums. (Staro Rīga nākamā gada budžetā atvēlēts 70 000 latu, pasākumam baltā nakts 45 000 latu) ” uzskata dziedātāja. Viņa atgādina, ka par Latvijas neatkarību plecu pie pleca savulaik cīnījās ne vien latvieši, bet arī krievi.
Fakts, ka šogad finansējums šim pasākumam sarucis simtkārt, kādreizējo Latvijas Tautas frontes vadītāju Daini Īvānu nepārsteidz. „Rīgas domē pozīcijā viena daļa ir sektantu atbalstītāji, kas aizstāv tautasdziesmu dedzināšanu un cīnās pret latviskām tradīcijām, bet otra daļa ir Maskavas partija, kas cer Rīgu pārveidot par Krievijas guberņas centru. Rīgā pie varas esošie gatavi nodot Latviju jebkurā brīdī. Šoreiz jau naudas dēļ. Viņi ir barikāžu otrā pusē,” skarbi galvaspilsētā notiekošo komentē Īvāns.
Tāpat kā toreiz, 1991. gadā, bezjēdzīgi gaidīt lielu labvēlību no Rīgas domes valdošās koalīcijas, spriež Īvāns. „Tautai jāorganizējas pašai. Jābiedrojas ar tiem, ko labi pazīstam un kam varam uzticēties.”
Pasākums laicīgi jāpiesaka
Ar to, ka katrs atnestu pa malkas pagalei, termosā karstu tēju un maizītes, kā 91. gadā vien būs par maz. Laicīgi pasākuma organizētājiem tas jāpiesaka Rīgas domē. Redzot, ka pašvaldības atbalsts šim tautas pašapziņu ceļošajam pasākumam ir vairāk nekā smieklīgi mazs, organizēties sākuši nacionāli noskaņoti jaunieši. Viņi iecerējuši 20. janvāra vakarā iekurt 20 barikāžu piemiņas ugunskurus Rīgā un citviet Latvijā.
Rīgas Barikādēm ir īpaša lappuse Latvijas neatkarības atgūšanas vēsturē. 1991. gadā visu janvāri Doma laukumā, Zaķu salā, Rīgas centrā un citviet dega ugunskuri, pie kuriem dienām un naktīm atradās cilvēki no visas Latvijas, izcīnot brīvību un neatkarību Latvijai. Smagā lauksaimniecības tehnika no visattālākajiem zemes rajoniem bija mērojusi ceļu uz Rīgu, lai galvaspilsētā aizstāvētu likumīgi ievēlēto parlamentu un tobrīd vēl pasaules neatzītās Latvijas Republikas valdību.
