Uzbrukumā britu interneta pakalpojumu sniedzējam lietoti "zombēti" Latvijas datori
Pārslodzes tipa uzbrukumā britu interneta pakalpojumu sniedzējam (IPS) "Vispa" izmantoti slepus svešiem "saimniekiem" pakļauti jeb "zombēti" Latvijas datori, taču īstos vainīgos, visticamāk, nekad neuzzinās, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina SIA "Datoru drošības tehnoloģijas" mārketinga direktors Valdis Šķesters.
Kā ziņots, apjomīgs hakeru uzbrukums no Latvijas uz dienu apturējis "Vispa" darbību. Pret kompānijas serveriem vērsts tā dēvētais sadalītais servisa atteikuma (DDOS) uzbrukums, bombardējot serverus ar nepārtrauktām instrukcijām, lai izraisītu to pārslodzi un tam sekojošu serveru "uzkāršanos".
Kompānija izsekojusi, ka uzbrukums ir nācis no Latvijas.
Speciālisti norāda, ka pret britu IPS tika vērsts izkliedēta tipa pakalpojuma bloķēšanas uzbrukums (distributed denial of service attack/DDOS), kas nozīmē, ka no liela skaita datoru IPS galvenajiem serveriem tiek sūtīta nepārtraukta bezjēdzīgu pieprasījumu straume, kamēr serveris "uzkaras". To parasti dara, izmantojot "zombētu" datoru pulku jeb "botnet" (no angļu robot network).
Kā skaidroja Šķesters, "botneti" rodas, neaizsargātos vai vāji aizsargātos datoros un datortīklos iesūtot viltīgas programmas, kas daļēji atņem kontroli pār datora darbību tā īstajam saimniekam. "Labas" zombēšanas programmas darbojas, īpašniekam nemanot, un tās var izķert tikai ar speciālistu palīdzību.
Šķesters, kura uzņēmums cita starpā nodarbojas ar antivīrusu un citu datu drošības risinājumu izplatīšanu, uzsvēra, ka ziņas par elektronisko uzbrukumu "no Latvijas" nebūt nenozīmē, ka to rīkojušas ar Latvija saistītas personas.
"Tas tikai liecina par mūsu viduvējo drošības līmeni un augsto interneta kvalitāti, jo ar lielākiem ātrumiem var blīvāk sūtīt kaitīgus izsaukumus pakalpojumu bloķēšanas uzbrukuma upurim," akcentēja Šķesters. Viņš raksturoja Latvijas uzņēmumu un iestāžu drošības līmeni kā spektru "no ļoti augstas drošības bankās un dažos uzņēmumos" līdz datu tīkliem, "kur valda pilnīgs bardaks".
Šķesters skaidroja, ka tā rezultātā Latvijā ir samērā viegli slepus ierīkot visai lielus "botnetus", kurus var izmantot dažādām aktivitātēm ārpus datoru patieso īpašnieku kontroles un bieži arī ārpus likuma. Izredzes atklāt, kas īstenībā rīkojis uzbrukumu britu "Vispa", viņš raksturoja kā niecīgas.
Kā iespējamus motīvus uzbrukumam Šķesters, atsaucoties uz pieredzi pasaulē, minēja "vienkāršu huligānismu, šantāžu, atriebību, negodīgu konkurentu rīcību, pat iekšējas nesaskaņas". Tas nozīmē, ka patiesie uzbrucēji varēja arī būt briti, taču izmantojot Latvijas datorus kā savus ieročus.
LETA
