Atkal sarosās spekulanti?
Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā arvien biežāk izskan dažādu nekustamā īpašuma kompāniju vērtējumi, ka zemākais cenu punkts ir sasniegts.
Esat dzirdējuši? Gan jau esat. No vienas puses, tā ir labā ziņa hipotekāro kredītu ņēmējiem – viņu īpašumu vērtība vairs nepazeminās, kas nozīmē, ka mazāk asa kļūst tā iespēja, ka īpašuma vērtība vairs nenosedz ņemto kredītu. No otras puses, nekā laba tur nav. Piemēram, Eiropas pētījumu centra direktors Aleksandrs Gapoņenko un investīciju baņķieris Ģirts Rungainis šonedēļ, apspriežot stāvokli tirgū (“Delovoj Telegraf”, 11.01.2010.), pieļāva iespēju, ka cenu kāpums var provocēt bankas atņemt klientiem, pēc banku domām, šaubīgu maksātspēju īpašumus, ko bankas lejusplīdoša tirgus apstākļos varbūt nedarītu. Grūti spriest, vai tā būs, tomēr tas tikai nozīmē, ka ar valsts atbalsta programmu kredītņēmējiem būtu jāpasteidzas.
Esam arī dzirdējuši no ekspertiem, ka nu ir īstais laiks nekustamos īpašumus pirkt, jo zemāk cenas nebūšot. Un esot arī, kas pērk. Esam tā dzirdējuši? Esam. Tad jautājums: visi atzīst, ka pat tie cilvēki, kuriem ir darbs un kaut cik jēdzīgi ienākumi, baidās ieguldīt, pietaupa naudu; tad kas ir šie pircēji? Firmas “Latio” analītiķis Māris Grīnbergs šonedēļ atzina (TV24, 12.01.2010.), ka pērk dažādi fondi un turīgu cilvēku grupas, kuri to uztver kā vidēja termiņa investīciju. Nav jau ko pārmest, bet... Var gadīties, ka tad, kad situācija Latvijā normalizējas un t.s. vidējais slānis tā kā būtu gatavs atkal kaut ko iegādāties tieši savām vajadzībām, piedāvājums jau būs paplicināts un daļēji šādu spekulantu, atvainojiet, investoru rokās.
Māris Zanders
