Iznākusi mācību grāmata ar krievu lamuvārdiem

­­

Ilutas Dalbiņas un Ineses Lāčaunieces mācību grāmatas „Latviešu valoda vidusskolām. 1. daļa” 86. lappusē pārpublicēts fragments no valodnieces Intas Urbanovičas priekšlasījuma „Stilistiski pazeminātā leksika internetā” konferencē „Mātes valoda publiskajā telpā”.

Urbanovičas teksts nevis māca lietot „trīsstāvīgos” vārdus, bet gan nosoda to lietošanu. Lūk, daži citāti no valodnieces priekšlasījuma:

* „Viens no faktoriem, kas rada sašutumu par interneta valodas attīstības tendencēm, ir nenormatīvās leksikas straujā izplatība.”

* „Vulgārismu lietošana neiederīgās situācijās liecina par indivīda izglītības līmeni un prasmi pielāgoties tradīcijām, kas sabiedrībā ir nostabilizējušās. Internetā bieži vērojami vulgārismi no citām valodām, kas funkcionē kā ekspresīvi izsauksmes vārdi: bļin, bļa, bļeģ, pizģets, huiņa, ibio, zajebis, jobana, ahujenna, pohuj, fak u.c. Runātajā valodā tie bieži parādās kā parazītvārdi, kurus valodas lietotājs producē neapzinoties, bet interneta rakstu valodā tiem ir vērojama noteikta emocionālā un stilistiskā slodze.”

* „Tā kā dažos interneta pakalpojumu veidos pastāv zināma cenzūra, valodas lietotāji rupjības cenšas slēpt, izmantojot rakstu valodas iespējas, piemēram, sača..., ap…,ap---rš, apd:rš, d..š, di#š, d***t, atsū**t, d’rst, ats.kāt, kro**is, di@sa, piz...c, p!zdec. Dažkārt šos vulgārismus aizstāj ar paromāzes eifēmismiem, piemēram, bļāviens, bļoda, ej cirst!, bitīte matos!”

Skandālu par „slaveno” grāmatas 86. lappusi sacēla TV raidījuma „Bez cenzūras” vadītājs Andrejs Mamikins, kurš šai grāmatai veltīja divus raidījumus, apgalvodams, ka grāmatā bērniem tiek skaidroti un mācīti vairāki „mātes vārdi”, kuri pat nav iekļauti tekstā, piemēram, vārds „pīzda”.

Grāmatas izdevēja – izdevniecības „RaKa” redaktors Vilnis Purēns kasjauns.lv teica: „Pat mācību programma pieprasa skolēniem skaidrot slenga izcelsmi. Grāmatas autores aicina nelietot šos vārdus. Nekorekti no Mamikina puses bija tas, ka viņš raidījumā teica, ka grāmatā ir iekļauti tādi „mātes vārdi”, kuru tur pat nav.”

„Bez cenzūras” Daugavpils raidījumā vairāki Latvijas otrs lielākās pilsētas pedagogi kategoriski atteicās šo grāmatu ienest mācību iestādes telpās.

Jādomā, lai nedabūtu „starp acīm”

Grāmatas autores - Dalbiņa un Lāčauniece ir Rīgas Pļavnieku ģimnāzijas pedagoģes, kuru skolā jau tiek izmantota jaunā latviešu valodas mācību grāmata. Dalbiņa kasjauns.lv par grāmatas saturu teica:

„Mūsu valstī ir pierasts, ka kaut ko izrauj no konteksta. Mūsu grāmatā iekļautais valodnieces Urbanovičas teksts skolēniem nav ne skaļi jālasa, ne jāmācas no galvas. Tas rosina skolēnus domāt. Cik esmu dzirdējusi atsauksmes par šo grāmatu, tad skolotāji saka, ka tā ir laba. Ja mēs šādus vārdus sakām uz ielas, tad mums sola „starp acīm”, grāmata arī rosina skolēnus domāt par šo jautājumu. Mums jāliek jaunatnei domāt! Skandāls ap slaveno 86. lappusi nav vis pedagoģiskas dabas, bet gan politisks jautājums.”

Ministrijā grāmata nav redzēta

Valsts Izglītības satura centra pārstāve Kristīne Ilgaša kasjauns.lv teica, ka Izglītības un zinātnes ministrijā  jaunā mācību grāmata vēl nav redzēta, jo „RaKa” to vēl neesot atnesusi uz akreditāciju.

Pašreiz mācību grāmata ir tīrs „biznesa projekts”. Ja kāds arī grib mācīties pēc šīs grāmatas, tad tā par pilnu cenu ir jāpērk grāmatnīcās, valsts dotācijas šai mācību grāmatai nav paredzētas. Jāatzīmē, ka pedagogiem nav arī noteikts pēc kādas konkrēti mācību grāmatas skolā jāmāca attiecīgie priekšmeti. Galvenais ir tas, lai skolotājs, audzēkņiem nodrošinātu mācību standartā noteikto zināšanu apjomu. Tā var darīt dažādi – gan ar akreditētām, gan neakreditētām mācību grāmatām, gan izmantojot interneta resursus, gan arī kopējot mācību tekstus.

Pedagogiem pašiem vai šīs mācību grāmatas izmantošana ir vai nav lietderīga. Ilgaša gan saka: „Domāju, ka sabiedrības lielākā daļa neatbalstītu ideju, ka mācību grāmatā ir skaidrota „trīsstāvīgo mātes vardu” nozīme.”

Savukārt Purēns kasjauns.lv izvairīgi komentēja to, vai „RaKa” nesīs jauno mācību grāmatu akreditēt uz Izglītības un zinātnes ministriju, nosakot: „Iespējams, ka tā būs.”

Elmārs Barkāns/Foto: raka.lv