Kurš uzvarēja Dombura un Šķēles duelī?
Lai Tautas partijas priekšsēdētāju Andri Šķēli piedabūtu runāt, raidījuma „Kas notiek Latvijā?” vadītājs Jānis Domburs vakar bija spiests mainīt ierasto kārtību – publisko debašu vietā notika intervija – duelis. Šādu formātu piedāvāja Šķēle un Domburs tam piekrita.
Daudzas savas atbildes Šķēle sāka ar vārdiem: „Domburkungs... Bet Dombura kungs...” – tādējādi iegūstot dažu sekunžu laiku, lai apdomātos un atietu no raidījuma vadītāja piedāvātā tempa. Vakar notikušais lielā mērā bija psiholoģisks duelis – kurš kuru iedzīs stūrī?
Brīžiem nesenais TP ierindas biedrs šķita pārliecinošs un neietekmējams, brīžiem sāka mulst, taču centās to neizrādīt. Uz daudziem būtiskiem jautājumiem – par valsts nozagšanas mēģinājumiem, privāto interešu bīdīšanu un citiem konkrētas atbildes tā arī netika saņemtas.
Šķēle: lata devalvācija nav dienaskārtībā, bet...
Lai arī tuvākajā laikā lata devalvācija neietilpst politiskajā dienaskārtībā, tomēr, neatsākoties ekonomikas izaugsmei, varētu pienākt robeža, kad to tomēr nāksies īstenot, raidījumā sacīja Andris Šķēle.
Sagaidāms, ka, neīstenojoties ekonomikas izaugsmei, varētu nākties izšķirties par devalvāciju, teica Šķēle. Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka vismaz līdz vēlēšanām TP priekšlikumu par lata devalvāciju nevirzīs, ziņo BNS.
"Ir notikusi būtiska izšķiršanās, notikusi būtiska ekonomikas saspiešana, ir uzņemti milzīgi parādi - izvēlēts pilnīgi cits ceļš," skaidroja Šķēle un piebilda, ka līdz ar to vismaz līdz vēlēšanām jautājums par devalvāciju nebūs aktuāla. Latvija izvēlējusies kļūt par nabadzīgu valsti ar lieliem parādiem, bet stabilu valūtu, tā vietā lai kļūtu par ne pārāk turīgu valsti ar nelieliem parādiem un nestabilu valūtu.
Šķēle uzsvēra - izvēloties devalvācijas ceļu, būtu bijis iespējams samazināt budžeta deficītu. Turklāt, devalvējot latu, pieprasījums pēc importa precēm kristos, atbrīvojot nišas pašmāju uzņēmumiem.
Iepriekšējā TP vadība – pārāk mīksta
"Neapšaubāmi TP līderi, kas ir bijuši šajos straujās izaugsmes gados, nav bijuši pietiekami noteikti, nav attiekušies ar to nopietnību, kas bija manā laikā, kad es vadīju valdības," teica viņš. Kā vienu no kļūdām viņš minēja pārāk mazo budžeta pārpalikumu ap 2004. gadu, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, ziņo BNS.
"Tā ir kļūda, tā neapšaubāmi bija kļūda, tā bija nespēja nostāties pretī tam spiedienam, kas bija no arodbiedrībām un arī tiem spēkiem, kas šobrīd ir valdībā, par būtisku tēriņu samazināšanu," pauda Šķēle un piebilda: "es šeit negribu noniecināt nekādā veidā kādu no TP bijušajiem vadītājiem, nekādā veidā, bet mēs visi varam atzīt, ka bija šī nenoteiktība, nespēja skaidri un stingri uzsist kulaku galdā un pateikt: "Nē, mēs nedrīkstam vairāk palielināt budžeta izdevumus...".
"Es uzskatīju, ka šīs noteiktības pietrūkst un jāspēj TP līderiem būt daudz, daudz skarbākiem" pauda TP dibinātājs.
Šķēle, runājot par nodokļu paaugstināšanu, norādīja, ka TP pārstāvji kļūdījušies, taču norādīja, ka laikā, kad šie lēmumi tika pieņemti, "tā bija cita partijas vadība". To viņš atzina, runājot par pievienotās vērtības nodokļa pieaugumu un īpaši tūrisma un viesmīlības nozarei.
Vaicāts, vai tādā gadījumā šiem cilvēkiem par savu kļūdu nebūtu jāatbild, Šķēle norādīja, ka kļūdas labošana būtu pietiekami adekvāts solis šajā gadījumā.
Kasjauns.lv/Foto:LETA
