Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinājies par 3,5%

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kuras aktīvi meklē darbu. Gandrīz divas trešdaļas jeb 65% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 69,1%, bet sieviešu - 61,5%.

Kopumā valstī bija nodarbināti 932 600 cilvēku, kas ir 52,2% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tikai 4,1% no tiem dažādu iemeslu dēļ (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības) nestrādāja.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2009.gada pēdējos trīs mēnešos samazinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā.

Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma metodoloģiju nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauti 19 000 cilvēku, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti, piemēram, praktizēja darbu pašvaldībās, saņemot 100 latu stipendiju, iesaistījās kompleksajos atbalsta pasākumos, piedalījās aktīvajā nodarbinātības projektā "Pasākums noteiktām personu grupām" vai strādāja algotus pagaidu darbus.

Nodarbināto kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu - attiecīgi 52,4% un 47,6%.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ respondenti uzrādījuši vairākus ienākumu avotus. Gandrīz pusei jeb 47,6% iedzīvotāju minētajā vecuma grupā būtiskākais no tiem bija darba samaksa.

Par darba meklētājiem uzskatāmas personas, kuras pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba, pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. To skaitā ir gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kuras meklēja darbu, izmantojot citas darba meklēšanas iespējas.

Tāpat apsekojuma rezultāti liecina, ka 2009.gada ceturtajā ceturksnī Latvijā bija 229 400 darba meklētāju jeb 19,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā palielinājies, salīdzinot gan ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 118 700 cilvēku, to īpatsvars bija 9,9%, gan 2009.gada trešo ceturksni, kad darbu meklēja 214 900 cilvēku un to īpatsvars bija 18,4%.

No visiem ekonomiski aktīvajiem vīriešiem darbu meklēja 23,6%, bet no visām ekonomiski aktīvajām sievietēm darbu meklēja 15,9%.

69 300 jeb 30,2% no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies vairāk nekā divas reizes - par 41 100 cilvēkiem

Esošajā ekonomiskajā situācijā, kad darba devēji samazina darbinieku skaitu un darba tirgū sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, pieaug to darba meklētāju skaits, kuriem ir darba pieredze. Ceturtajā ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 197 000 jeb 85,9% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 107 100 un 90,3%.

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku - tie ir ekonomiski neaktīvi. 2009.gada ceturtajā ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 624 400 cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir palielinājies par 5,5%.

2009.gada ceturtajā ceturksnī vairāk nekā divas piektdaļas jeb 44,1% no ekonomiski neaktīvajām personām bija pensionāri, gandrīz katrs trešais (30%) bija skolēns vai students, kas mācījās pa dienu un nestrādāja, katrs divpadsmitais (8,6%) bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds, bet katrs trīspadsmitais (7,9%) ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku..

Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kas ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2009.gada ceturtajā ceturksnī valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 44 400 jeb 7,1% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. Salīdzinot ar 2008.gada ceturto ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir palielinājies divas reizes - par 22 700 cilvēku.

CSP apsekojuma laikā atlasīja 6000 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7800 cilvēkus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

LETA