Ziemas viducī piedzimis žurkķengurs
Rīgas zoodārza Tropu mājā tvērējastes žurkķenguri pārsteiguši kopējus ar mundru mazuli, kas apmēram trīs mēnešu vecumā jau manīts ziņkāri snaikstāmies no somas.
Klusākos brīžos tas pat mēdz doties patstāvīgos klejojumos.
Šie dzīvnieki atšķirībā no citiem ķenguriem ir krēslas dzīvnieki, un Tropu mēneša ietvaros ik sestdienu un svētdienu nakts dzīvnieku ekspozīcijā, izmantojot sarkanas gaismas lukturīti, tos palīdz aplūkot zoodārza lektori. Retumis gadās novērot arī to, kā tvērējastes žurkķenguri migas gatavošanai vāc sausas zāles stiebrus — uz noskatīto vietu tos pārnesot, satvertus astes gredzenā.
Ekspozīcijā šie dzīvnieki mīt kopā ar mazajiem planētājkuskusiem. Vislabāk žurkķengurus vērot pēcpusdienā, kad tie aktīvi aplēkā savu teritoriju un dodas mieloties pie barības bļodiņām. Ligzdu vietas ir vairākas, un dzīvnieki tās regulāri maina. Atšķirībā no savvaļas zoodārzā žurkķenguru pāris dzīvo kopā pastāvīgi.
Šī suga kā jau ķenguri mīt tikai Austrālijā un ir ļoti reta, iekļauta Pasaules Sarkanajā grāmatā kā daļēji apdraudēta. Agrāk tie plaši izplatīti, bet tagad savvaļā sastopami tikai Austrālijas dienvidrietumos. Par žurkķenguru galvenajiem ienaidniekiem kļuva kaķi un lapsas, kurus kontinentā ieveda ieceļotāji no Eiropas. Vainojama arī koku un krūmāju izciršana, lauksaimniecības platību ierīkošana, ugunsgrēki. Rīgas Zooloģiskais dārzs piedalās žurkķenguru vairošanas Eiropas programmā. Savvaļā žurkķenguru galvenā barība ir sēņu pazemes augļķermeņi, zoodārzā — dārzeņi, augļi, granulas un kukaiņu kāpuri.
Šīs nedēļas nogalē no pulksten 12 līdz 16 Tropu mājā, Terārijā un Akvāriju mājā apmeklētājus gaidīs arī pārsteigumi un negaidītas tikšanās (ar tūkstoškāji, viltīgo papagaili, iguānu un spļāvējzivi). Apmeklētājus priecē arī ledus skulptūras ar milzu Sniega Tīģeri centrā. Biļešu cenas joprojām siltas un draudzīgas (lats bērniem, divi lati pārējiem), kases būs atvērtas līdz 18.30 (zoodārzu slēdz pulksten 20).
