Grieķijas krīze Ziemeļvalstu bankām draud ar jaunām problēmām Baltijā

Analītiskās publikācijas autore "Reuters" žurnāliste Mia Šenleja skaidro, ka Grieķijas parādu un budžeta problēmu dēļ Eiropas Savienības varas institūcijas varētu kļūt piesardzīgākas un uz laiku apturēt eiro zonas paplašināšanu, liedzot Igaunijai jau nākamgad kļūt par Eiropas Monetārās Savienības (EMS) 17.dalībnieci, lai arī tā būs izpildījusi visus Māstrihtas kritērijus.

Aplēses rāda, ka Igaunijas valsts budžeta deficīts pērn bijis 2,7% no iekšzemes kopprodukta pretstatā pieļaujamam 3% maksimumam. Savukārt valdības parāds veido aptuveni 10% no IKP, kas ir krietni mazāks nekā eiro zonas valstīm noteiktais 60% limits.

Ja Igaunijai dalība eiro zonā nākamgad tiks atteikta politisku vai ekonomisku iemeslu dēļ, tas varētu dot triecienu Baltijā plaši pārstāvētajām Ziemeļvalstu bankām un to akciju cenām, brīdina bankas UBS analītiķis Niks Deivijs.

"Ja kaut kas notiks un Igaunija neiestāsies eiro zonā tik ātri, kā plānojusi, tas mazinās Igaunijas un, protams, arī zviedru banku pievilcīgumu [tirgus dalībnieku vērtējumā]," norāda "Ohman Fondkommission" analītiķis Frensiss Dalērs.

Pēdējā gada laikā Baltijā visplašāk pārstāvēto zviedru banku "Swedbank" un SEB akciju cenas ir strauji cēlušās, valdot pārliecībai, ka Baltijas valstu ekonomiskajā situācijā ir noticis pozitīvs pavērsiens.

Pērn "Swedbank" akcijas cena cēlās par 180%, savukārt SEB akcijas vērtība vairāk nekā divkāršojās, bet Eiropas banku akciju indekss kopumā pieauga mērenāk jeb par 80%.

Analītiķi brīdina - ja Grieķijas nedienu dēļ Igaunija nākamgad netiks eiro zonā, zviedru bankas akcijas piedzīvos zaudējumus, jo šāda scenārija gadījumā samazināsies to kredītreitingi un palielināsies tēriņi finansējuma piesaistei.

"Ziemeļvalstu bankām, neraugoties uz to ierobežoto tiešo ekspozīciju uz Grieķiju, tagad atliek cerēt, ka Atēnas spēs atrisināt savas problēmas, pirms Eiropai jāizlemj jautājums par eiro zonas paplašināšanu," rezumē publikācijas autore.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips nesen brīdināja, ka ir iespējama stingrāku nosacījumu noteikšana iestājai eiro zonā, kam par iemeslu var būt finanšu krīze Grieķijā. Arī reitingu aģentūra "Fitch Ratings" paudusi bažas, ka dažu valstu finanšu sistēmu pašreizējā nestabilitāte var sarežģīt nosacījumus pārejai uz eiro.

Pašlaik eiro zonā neietilpst 11 ES dalībvalstis - Bulgārija, Čehija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Polija, Rumānija, Ungārija un Zviedrija. Lielbritānija, Dānija un Zviedrija nevēlas ieviest eiro, bet pārējās valstis pagaidām neatbilst eiro ieviešanas kritērijiem.

Igaunija eiro zonai plāno pievienoties 2011.gadā, bet Latvija un Lietuva - 2014.gadā.