Satversmes tiesa: strādājošajiem vecākiem pabalstus samazināt drīkst
Satversmes tiesa par atbilstošu Satversmei atzinusi strādājošo vecāku pabalstu samazināšanu. Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
ST pērn jūlijā ierosināja lietu par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam" 5.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 1., 91. un 110.pantam, kuri noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, kā arī to, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.
Apstrīdētā norma noteic, ka laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 2.maijam personai, kura ir obligāti sociāli apdrošinātā persona - darba ņēmējs vai pašnodarbinātais -, noteikto vecāku pabalstu izmaksā 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.
Savā spriedumā ST norāda, ka vecāku pabalsta mērķis ir kompensēt personai darbā gūstamos ienākumus, kurus tā zaudē bērna kopšanas dēļ, un sniegt atbalstu ģimenei, kurā ir bērns. Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību vienlīdzības principam, tiesa secināja, ka nestrādājošie vecāki un strādājošie vecāki neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Personas, karas vienlaikus saņem darba algu un vecāku pabalstu, ir labākā situācijā nekā tās personas, kuras ir bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem tikai vecāku pabalstu. Pirmajā gadījumā pēc vecāku pabalsta saņemšanas ģimenes labklājības līmenis palielinās, bet otrajā - paliek iepriekšējā līmenī.
Tādēļ tiesa secināja, ka no vienlīdzības viedokļa ir pieļaujams dažāds pabalsta apmērs strādājošajiem un nestrādājošajiem vecākiem.
Tiesa arī secinājusi - apstrīdētā norma šobrīd neliedz personai, kura strādā un kurai ir bērns līdz viena gada vecumam, saņemt vecāku pabalstu kā tādu. Tātad likumdevējs ir saglabājis iespēju visām personām, kuru ģimenē ir bērns līdz viena gada vecumam, saņemt valsts atbalstu - vecāku pabalstu vai bērna kopšanas pabalstu. Tādēļ ir izpildīts Satversmes 110.pantā noteiktais pienākums sniegt atbalstu ģimenēm un bērniem.
Tiesa norādīja, ka tiesiskās paļāvības ierobežošana ir pieļaujama, ja tā kalpo sabiedrības kopējam labumam.
Ieviešot vecāku pabalstu, izveidojās tāda situācija, ka ģimenes varēja izvēlēties vecāku pabalstu noformēt uz viena vecāka, proti, tā vecāka vārda, kurš pirms bērna piedzimšanas bija saņēmis lielāku atalgojumu. Piemēram, ģimenē, kurā līdz bērna piedzimšanai viens no vecākiem nestrādāja, bet otrs strādāja, pabalstu saņēma nevis tas no vecākiem, kurš nestrādāja un atradās kopā ar bērnu, bet gan tas, kurš strādāja un saņēma algu. Savukārt gadījumos, kad abi vecāki pirms bērna piedzimšanas bija strādājuši, viņi vecāku pabalstu lūdza piešķirt tam, kuram ir lielāka alga, lai gan mājās ar bērnu palika otrs vecāks, kuram vecāku pabalsts būtu jāsaņem 70% apmērā no savas vidējās algas.
Ievērojot iepriekš minēto, izveidojās tādu personu grupa, kuras bērna kopšanas laikā nebija sociāli apdrošinātas.
Lēmums veicinās vecāku nelegālu nodarbinātību
Satversmes tiesas (ST) lēmuma rezultātā daudzi vecāki izvēlēsies strādāt un ienākumus saņemt nelegāli, aģentūrai LETA atzina "Māmiņu kluba" vadītāja Sandija Salaka, komentējot ST spriedumu, kas par atbilstošu Satversmei atzinis strādājošo vecāku pabalstu samazināšanu.
Kā skaidroja Salaka, daudzi vecāki ir atklāti pateikuši, ka nelegālu ienākumu saņemšanu viņi redz kā vienīgo iespēju, lai uzturētu ģimeni. Līdz ar to valstij tas būs zaudējums un nelegālās nodarbinātības līmenis varētu pieaugt, uzskata "Māmiņu kluba" pārstāve.
Salaka uzskata, ka ST lēmums vēlreiz apliecina to, ka Latvijā ģimene nav vērtība un valstij nav skaidras vīzijas par to, kā ģimenēm ar bērniem palīdzēt nākotnē, kā arī par to, kā veicināt dzimstību nākotnē.
Skumji vecākiem ir ne tikai tāpēc, ka tiek samazināti vecāku pabalsti, bet drīzāk gan tāpēc, ka valsts politika nav vērsta uz to, lai atbalstītu ģimenes, turklāt arī katra ministrija vainu noveļ viena uz otru, līdz ar to nav skaidrības, kurš par to visu ir atbildīgs. "Nav skaidrs, pie kā iet un kam sūdzēties, jo visi atstumj," saka "Māmiņu kluba" vadītāja.
ST bija vecāku pēdējā cerība, jo, ja pensionāri tomēr tika atbalstīti, tad kāpēc šis atbalsts tika liegts ģimenēm, retoriski vaicā Salaka.
Viņa uzsver, ka vecāku mērķis nav karot, bet gan diskutēt un meklēt risinājumus situācijas uzlabošanai nākotnē. Patlaban "Māmiņu kluba" advokāti izvērtē spriedumu, un pēc tam tiks domāts par to, kā rīkoties tālāk.
LETA/Foto:LETA
