„Boņuka” balvas tiek arī žūrijai
Kultūra
2010. gada 17. marts, 10:27

„Boņuka” balvas tiek arī žūrijai

Jauns.lv

Ar nelielu skandālu nule sadalītas Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2009” - rūpīgāk papētot balvas saņēmēju sarakstu, atklājas, ka tajā lasāmi arī žūrijas locekļu uzvārdi. „Vīni tī poši žurejā i nominantūs. Ci tys ir pareizai???” satraucas latgalieši.

Patiešām — 30 cilvēku žūrijas sastāvā ir gan titula "Gada kultūras darbinieks" ieguvējs Antons Slišāns, gan "Spilgtākās publikācijas presē" autore filoloģijas doktore Ilze Sperga, gan dziedošās Igauņu ģimenes galva Gunārs Igaunis, gan "Gada debitants mūzikā" un "Labākā mūzikas albuma" autors Sovvaļnīks jeb Ingars Gusāns, gan viņa dzīvesbiedre literatūrzinātniece Ilga Šuplinska, gan arī mūzikas grupas „Bez PVN” dibinātāji Kristaps un Guntis Rasimi.

Mūziķis: "Par sevi nebalsojām"

 „Piekrītu, tas no malas ir nedaudz dīvaini,” atzīst viens no pasākuma organizatoriem, grupas „Bez PVN” mūziķis Guntis Rasims. „Ļoti labprāt atnāktu uz pasākumu, apsēstos kaut kur zālē un, ja būtu pelnījis, aizietu un saņemtu balvu. Bet diemžēl citi neņemas šo pasākumu rīkot,” skaidro Rasims. Lai izvairītos no subjektīviem vērtējumiem, žūrijas dalībnieki vērtēja vien tās nominācijas, kurās paši nav iesaistīti. Tomēr, ja kādam rodas šaubas par balsojuma godīgumu, Rasims ir gatavs parādīt, kā tas veidojies un pašam pārliecināties, ka iesaistītie par sevi nemaz nevarēja nobalsot.

„Visa lieta – cik ir to aktīvo latgaliešu,” skaidro filoloģijas doktore Ilze Sperga. Viņas publikācija " Latvīšus saskaiteit, na atjimt latgalīšus " ieguvusi balvu kā "Spilgtākā publikācija presē".

Sperga apliecina, ka par sevi balsot nebija iespējams, tāpat kā ietekmēties vienam no otra. 30 cilvēku žūrija nebija sapulcējusies vienkopus vienā zālē, bet gan savus vērtējumus izteica elektroniski. Pēc tam iegūtos punktus summēja un atbilstoši rezultātiem izvēlējās balvas ieguvējus.  

"Boņuks" arī dziedošajiem Igauņiem un Eriņiem

Sperga steidzās paskaidrot, ka materiālā ziņā apbalvotajiem guvums ir vien Vēsmas un Aivara Ušpeļu gatavota māla figūriņa – Jānis Klīdzēja romāna „Cilvēka bērns” varonis puisēns Boņuks ar sunīti rokās. Nauda šajā konkursā netiek dalīta, vien gods. Nomināciju ir daudz, jo gada balvas mērķis ir veicināt latgaliešu tradicionālās un populārās kultūras attīstību reģionā un ārpus tā robežām. Risks pastāv, jo šaura vide, nav bezgala daudz

Dziedošā Igauņu ģimene, tāpat kā viņu kolēģi Eriņi, par dalību TV šovā "Dziedošās ģimenes" saņēmuši balvu "Labākā publicitātes akcija latgaliešu kultūrā". „Es nemaz nezināju, ka esmu nominēts balvai – man piesūtītajās anketās Igauņu uzvārdu neatradu,” atzīstas mūzikas instrumentu darbnīcas vadītājs dziedošās Igauņu ģimenes galva Gunārs Igaunis. „Tā ir brīva griba un patriotisma vilnis labā nozīmē,” par jauniešu aktivitāti latgaliešu kultūras saglabāšanā saka Igaunis, lai gan zināmā mērā iznācis „paši pūta, paši dega”. Tie, kam svarīga latgaļu valodas un kultūras saglabāšana varēja paši ieteikt pretendentus balvai „Boņuks 2009”  portālā lakuga.lv (Latgalīšu Kulturys Gazeta). Igaunis ir pārliecināts, ka ir vēl daudzi šīs balvas cienīgi novadnieki, taču viņu veikumam pietrūcis publicitātes.

Tikai otro gadu

Jau otro gadu pēc kārtas latgaliešu sabiedriskās organizācijas rīko Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” pasniegšanas pasākumu. Uz šo balvu var pretendēt personas un personu grupas, kas savā darbībā un jaunradē lieto latgaliešu valodu un kas atbilst kādai no balvas nolikumā nosauktajām nominācijām. Balvu piešķir par kvalitatīvu sabiedrības un profesionāļu ievērības guvušu darbību vai jaunradi aizvadītajā gadā.  

Gada balvas „Boņuks” ideja un mērķis ir veicināt latgaliešu tradicionālās un populārās kultūras attīstību reģionā un ārpus tā robežām, apkopot labākos pagājušā gada veikumus, rosināt kvalitātes pieaugumu un oriģinalitāti mūsdienu latgaliešu kultūrā. Balvu pasniedz trīs kategorijās — „Sabiedrība un kultūra”, „Mūzika” un „Literatūra”.

Latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks 2009” organizē Latgaliešu sabiedriskās organizācijas „Kukuži”, „Latgolys Zvaigzne”, „Latgolys Studentu centrs”, „Latgolys Etnokulturys centrs”, „Latgolys Producentu Grupa” un retāk lietoto valodu organizācija LatBLUL.

Anda Leiškalne / Publicitātes foto