Latvijas mīklaino nāvju saraksts (turpinājums)
Sestdienas publikācijā „Mīklainās nāves Latvijā” ieskicējām vairākas dīvainas un līdz šim neatklātas lietas. Taču to saraksts ir krietni vien garāks.
Noslēpumaini mirušie „Latvenergo” un „Latvijas Kuģniecības” pārstāvji nav vienīgie Latvijā dīvainie nāves gadījumi. Kasjauns.lv lasītāji atgādina, ka šis traģiskais saraksts ir vēl garāks. Paldies lasītājiem par līdzdalību mūsu portāla satura veidošanā.
Ja šajā sarakstā iekļautie cilvēki būtu dzīvi, iespējams, Latvija būtu nedaudz citāda.
(1950—1992) dokumentālā kino režisors, leģendārās filmas „Vai viegli būt jaunam?” autors, noslēpumaini noslīka Zvirgzdu ezerā niršanas laikā.
(1955 — 1990), Nacionālo kultūras biedrību asociācijas dibinātāja, Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāja, Augstākās Padomes deputāte, „Sieviete Latvija 90” noslīka Vidusjūrā, Itālijā. Traģēdija notika divas dienas pirms Kozakevičas ilgi gaidītās vizītes pie pāvesta.
Kārlis Gailītis (1936. — 1992), luterāņu arhibīskaps, gāja bojā autokatastrofā, steidzoties uz Mirušo piemiņas dienas dievkalpojumu Sabilē. Bija iesaistījies luterāņu mācītāju atmodas kustībā „Atdzimšana un atjaunošanās”, kuras mērķis bija panākt Baznīcai demokrātiskus darbības apstākļus, atdzimšanu Baznīcas iekšienē.
(1955—1990), „Daugavas vanagu” centrālās valdes priekšsēdētājs, luterāņu mācītājs gāja bojā autoavārijā. Bija versija par „čekas roku”, jo traģēdijas mirklī bijis kopā ar Valsts drošības komitejas majoru Aivaru Veļičevski. Čekists guva tikai vieglus ievainojumus. Tomēr atklājās, ka Akmentiņš pie stūres sēdies alkohola reibumā.
(1933—1997), Aizsargu priekšnieks, ar vairākiem bises šāvieniem nogalināts Matīsa ielas 101. nama pagalmā. Slepkavība nav atklāta, lai arī Drošības policija par to izlielījās 1998. gadā, dodot mājienu „Pērkoņkrusta” virzienā.
„Helsinki-86” vadītājs, pēdējo reizi redzēts 1998. gada 16. martā pie Brīvības pieminekļa, uzrunājot tautu Leģionāru piemiņas dienā. Pēc tam iekāpis autobusā uz Kuldīgu, un kopš tā laika ir pazudis. Pāris nedēļas pirms tam viņš bija saņēmis pensiju no Vācijas, lielu summu, kas dzīvoklī nav atrasta. Lāma ir viens no tiem, kas iekustināja Latvijas brīvības kustību.
1947—1997), Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, trīs bērnu tēvs, nošāvies. Bija šajā amatā, kad notika pirmās un otrās Saeimas vēlēšanas atjaunotajā Latvijas Republikā. Viena no versijām — strīds ar sievu.
(1959—1997), pēc Kramiņa nāves kandidāts uz Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatu, bijis Saeimas deputāts, Nacionālās drošības padomes loceklis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Nošāvās, būdams pilnīgi skaidrā prātā. Zināms gan, ka vairākus gadus viņu mocījusi smaga slimība, juties vientuļš.
Aleksejs Lepse (1950—1999), Rīgas apgabaltiesas tiesnesis, nošāvies savā bijušajā darba kabinetā. Nedēļu iepriekš Saeima viņu bija atbrīvojusi no amata par tiesneša necienīgu rīcību, kas kompromitē tiesu varu, neesot ticis galā ar pienākumiem, darbā ieradies alkohola reibumā.
Jānis Ozoliņš, Zāļu valsts aģentūras direktors, gāja bojā 2005. gada aprīlī autoavārijā netālu no Rīgas Siguldas—Allažmuižas šosejas 13. kilometrā. Ozoliņa vadītā „Mazda” ietriecās kokā un aizdegās. Ozoliņš automašīnā bija viens. Policija atzina, ka nelaimi izraisījusi ceļa apstākļiem neatbilstoša braukšanas ātruma izvēle, kas varēja būt apmēram 115 kilometri stundā.
