Ja tiktu pārrauts Pļaviņu HES... Šaušalīgs plūdu scenārijs

­ Sešas stundas pēc Pļaviņu HES sabrukšanas ūdens vienu pēc otra aprij Latvijas galvaspilsētas kvartālus. Pats pārsteidzošākais ir tas, ka cilvēki ar sausām kājām var palikt Vecrīgas centrālajā daļā, kas uz dažām stundām būs palikusi par salu trakojošajos Daugavas ūdeņos.

Citas ģeogrāfijas skatījuma portāls „Neogeo” ir modelējis situāciju, kas notiktu gadījumā, ja lielu plūdu gadījumā tiktu pārrauts Baltijā pēc jaudas lielākās Pļaviņu HES aizsprosts. Jāteic, ka situācija nav modelēta pēc Holivudas katastrofu filmu scenāristu noteikumiem, bet gan analizējot reālus faktus un apkopojot pieejamo tehnisko informāciju.

„Plīst” visu trīs HESu aizsprosti

Pārraujot Pļaviņu HES aizprotu notiktu ķēdes reakcija un drīz vien tiktu sagrauti arī pārējo divu Daugavas HES – Ķeguma un Rīgas aizsprosti. Visu triju hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs esošās milzīgās ūdens masas (viens miljarda kubikmetru) īsā laikā trauktos pa Daugavu un atnestu lielu nelaimi Daugavas krastos dzīvojošajiem.

Vissmagāk cieš Jaunjelgava

Lūk, dažas iespējamās katastrofas sekas, ko apraksta neogeo.lv:

* pārraujot Pļaviņu HES aizsprostu, pāri tam ik sekundi gāžas 20 000 m3 ūdens;

* pēc 40 minūtēm mežonīgā ātrumā sāk applūst Jaunjelgava. Jaunjelgava ir pilsēta, kas šajā katastrofā cieš visvairāk. 2/3 pilsētas atrodas zem ūdens;

* pēc divām stundām un desmit minūtēm ar ātrumu pieci centimetri minūtē sāk celties ūdens līmenis Ķeguma HES ūdenskrātuvē;

* pēc divarpus stundām tiek pārrauts Ķeguma HES aizsprosts;

* pēc divām stundām un 50 minūtēm sāk applūst Ogre – vispirms Pārogre, bet pēc tam Grīvas rajons un Jaunogre;

* pēc piecām stundām un 20 minūtēm tiek pārrauts Rīgas HES aizsprosts. Ap desmit metrus augsta plūdu viļņa fronte ar ātrumu 22 kilometri stundā, traucoties pa Daugavas gultni, sāk savu iznīcinošo ceļu uz Rīgu;

* pēc piecām stundām un 45 minūtēm ūdens vilnis sasniedzis Ķengaragu. Pirmie to sagaida

Dārziņu un Doles salas iedzīvotāji;

* pēc sešām stundām ūdens ieplūst starp Ķengaraga daudzstāvu namiem. Daugavas kreisajā krastā izveidojas jauna sala, kuras krastā slejas Katlakalna baznīca;

* pēc sešām stundām un 15 minūtēm Daugavas dzelmē pazūd Lucavsala un Zaķusala. Virs ūdens redzama tika televīzijas torņa smaile. Visa Krasta iela pazūd zem trīs, četrus metrus dziļa ūdens;

* pēc sešām stundām un 45 minūtēm ar ātrumu 1,5 centimetrs minūtē sāk celties ūdens līmenis Vecrīgas apkārtnē. Piecu stundu laikā tur Daugava sasniedz savu plūdu maksimumu – 5 – 5,5 metri virs normālā ūdens līmeņa. Ūdens Rīgā laužas iekšā pa Lāčplēša, Dzirnavu, Turgeņeva,

13. Janvāra, Marijas un Satekles ielu;

* maksimālajā applūduma brīdī 11 – 13 stundas pēc Pļaviņu HES aizsprosta pārrāvuma Rīgas centrs ir applūdis līdz līnijai, ko ierobežo Ģertrūdes, Avotu un Dzirnavu iela. Applūst Centrāltirgus, Centrālā stacija, autoosta... Lai arī ūdens dziļums Rīgas ielās nav katastrofāls (0,5 – 1 metrus dziļš), tomēr ir iespaidīga milzīgā applūšanas teritorija;

* interesanta situācija veidojas Vecrīgā. Tā applūst tikai daļēji un uz 5 - 7 stundām paliek par salu;

* applūst gandrīz puse no Torņakalna, Māras dīķis savienojas ar Daugavu. Jaunuzceltā Nacionālā bibliotēka ir aptuveni divus metrus dziļu plūdu ūdeņu ieskauta. „Saules akmens” stikla fasādi taranē un sagrauj ūdens nestie koki un baļķi.

Lielākās avārijas Daugavas HESos

Jāteic, ka līdz šim Daugavas hidroelektrostacijā ir piedzīvotas trīs nozīmīgas avārijas:

*

1956. gada

pavasara palos, izjūkot ledus sastrēgumam virs Ķeguma ūdenskrātuves, radās plūdu vilnis ar ūdens masu ap 14 000 m³ sekundē, kā rezultātā Ķeguma HES mašīntelpās ieplūda ūdens;

*

1980. gada

Pļaviņu HES pakājē parādījās dubļaini pazemes ūdeņu izskalojumi, kas rodas, būvēm sēžoties. PSRS Enerģētikas ministrs izdeva slepenu pavēli par avārijas situācijas novēršanu Pļaviņu HES. Steidzami tika veikti papildus urbumi, lai mazinātu pazemes ūdeņu radīto spiedienu;

*

1986. gadā

, veicot pārbaudi, sagāzās Ķeguma HES tilta laidums. Bija cilvēku upuri.

Elmārs Barkāns/Foto: LETA/

neogeo.lv/