Kampars ārsta receptes met miskastē

„Mēs labi zinām, ka dakteriem un ģimenes ārstiem ir ļoti cieša sasaiste ar farmācijas kompānijām,” portālam tvnet.lv atzina ekonomikas ministrs Artis Kampars. „Es pats esmu vairākkārt gājis ar tādu vieglu vainu. Teiksim, man uzraksta piecas receptes, bet es tās izmetu miskastē, jo zinu, ka, visticamāk, no tā nebūs labuma nevienam,” atklāj ministrs.

„Tā ir strukturāla problēma, ar kuru saskaras visā pasaulē vienmēr. Farmācijas bizness ir ļoti liels un spēcīgs. Visā pasaulē tas spēj lobēt. Daudz ko esam dzirdējuši, piemēram, pat cūku gripa esot izdomāta kā PR [sabiedrisko attiecību] pasākums. Tomēr Latvijā mēs līdz šim neesam spējuši atrisināt šo problēmu,” viņš atzina.

Par augstās amatpersonas izteikumiem ir šokēta Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. „Nekompetences augstākais kalngals! Lai nerunā par lietām, no kurām neko nesaprot! Ja Kampars neuzticas ārsta padomiem, tad nav ko vispār iet pie ārsta, lai dzer tējiņas un izmanto pūšļotāju padomus! Mēs mediķi ārstēšanā izmantojam zinātniskos pētījumos balstītas lietas, tostarp arī zāles. Daudziem cilvēkiem ir hroniskas slimības un ir nepieciešams regulāri lietot medikamentus. Dažiem pat četrus, piecus un pat sešus dienā, lai saglabātu savu veselību un dzīves kvalitāti.

Es varu saprast, ka Kampara kungam ir lieli parādi un varbūt nav naudas izrakstītajām zālēm, taču pastāv iespēja aptiekā konsultēties ar farmaceitu un lūgt aizvietot šos medikamentus ar analogiem, bet lētākiem,” Kozlovska skaidro vienkāršu paņēmienu kā neatbalstīt tās farmācijas kompānijas, kuru ražojumus ieteicis ārsts.

„Un lai viņš nerunā par cūku gripu!” Dakterei Kozlovskai, kas ikdienā aprūpē Balvu un Balvu rajona pacientus ir pilnīgi cits pašas praksē balstīts redzējums. „Tieši pateicoties zinātnieku laikā izgudrotām vakcīnām pasaulē ir apkarotas daudzas smagas infekcijas slimības, piemēram, poliomielīts jeb bērnu trieka, bakas. Jebkura vakcīna iziet lielu pētniecības un pārbaudes ciklu, pirms to atļauj lietot,” skaidro Kozlovska, praksē ne vienreiz vien pārliecinājusies par vakcinācijas pozitīvo lomu.

Aizstāv monopolistus nefarmaceitus

Līdzīgi Kampars izteicies par aptieku sektoru. Viņš izteicis gatavību palielināt aptieku konkurenci, mīkstinot noteikumus aptiekām un to īpašniekiem: „Kaut kādā brīdī tūlīt vispār stāsies spēkā noteikumi, ka aptiekas īpašnieks var būt tikai farmaceits. Tas man liekas diezgan aplami. Tas ir pārejas noteikumos, bet mēs to noteikti neatbalstīsim. Mēs noteikti pieprasīsim, lai tie arī nestātos spēkā,” ministrs atklāj. Ministrija rosināšot šo prasību atcelt, pirms vēl tā stāsies spēkā. Tāpat svarīgi atcelt prasību, ka aptiekas var atrasties tikai 200 metrus viena no otras, kā arī citus ierobežojumus.   

„Farmācijas likums tika pieņemts 2001.gadā. Šī likuma 36. panta (1) daļa nosaka, ka Vispārēja tipa aptieku drīkst atvērt tikai farmaceits vai - ar veselības ministra atļauju - pašvaldība tās administratīvajā teritorijā,” informē Latvijas farmaceitu biedrības prezidente Līga Krīgere. „Vispārēja tipa aptieka var piederēt tikai farmaceitam vai pašvaldībai. Tajā tika paredzēti 10 pārejas gadi, lai neatbilstošos aptiekas uzņēmumus pārkārtotu atbilstoši likuma 36.panta (1) daļas prasībām. Diemžēl daži tirgus dalībnieki atļāvās klaji ignorēt likumā noteikto, kad aptieka drīkst piederēt tikai un vienīgi farmaceitam, turpinot uzpirkt aptiekas ar domu, ka mūsu valstī nepastāv tiesiskā paļāvība un likumu var grozīt kādas grupas interesēs.”

 Likumam ir Pārejas noteikumu 14. punkts, kurā teikts, ka aptiekas, kuras neatbilst šai normai ir jāpārkārto atbilstoši Farmācijas likuma 36.pantam līdz 2010 gada 31.decembrim. „Tā kā tīklu aptieku īpašnieki - nefarmaceiti to ļoti labi zināja, bet kārtējo reizi grib pierādīt, ka Latvijā nepastāv tiesiskās paļāvības princips un likumi nav jāievēro. 10 gadu laikā viņiem tika dotas tiesības izmācīties par farmaceitu un strādāt šajā nozarē, bet viņi ir izvēlējušies citu ceļu!,” farmaceitu portālā farmacija-mic.lv komentē kāda farmaceite. Sarp citu, kādreizējais „Mēness aptieku” ķēdes īpašnieks, bioloģijas zinātņu doktors Guntis Belēvičs jau savlaicīgi augstskolā apguva arī farmaceita profesiju.

Kāds farmaceits uzskata, ka Latvijā jau noziedzīgi saaugusi monopolā viena zāļu lieltirgotava, ar to saistītā aptieku ķēde un ar tiem saistītie doktorāti. „Tikai mūsu Konkurences padome izliekas to neredzam, jo formāli atšķiras lieltirgotavas, aptieku tīklu un doktorātu nosaukumi,” ir sašutis speciālists. Šī „astoņkāja” sekas ir jau jūtamas zāļu cenās. „Vācijā, kur ir stingri reglamentēts aptieku skaits un tās nedrīkst atrasties pat blakus ārstniecības iestādei,  zāles ir 30 – 40 % lētākas, nekā pie mums, kaut gan Vācija ir dārga zeme. Latvijā lieltirgotava, kas saistīta ar vairāk, nekā 400 aptiekām var diktēt savus noteikumus arī ražotājiem. Lieltirgotavai, kura ir monopolists, nav izdevīgi tirgot lētākas zāles, jo gan tās, gan aptieku peļņa būs mazāka — likums nosaka cik procenti no ražotāja cenas drīkst būt lieltirgotavas un cik aptiekas piecenojums. Zāļu ražotāji ir spiesti izpildīt monopolista lūgumus, jo pretējā gadījumā viņu ražotās zāles var pazust no vairāk nekā 400 aptiekām,” skaidro farmaceits.

Arī farmaceitu portālā farmācija-mic.lv profesionāļi aktīvi apmainās viedokļiem.

Sviests: „Nesapratu tikai vienu Kampara domu. Kā var mazināties konkurence, ja no viena liela monopola radīsies 200 individuāli komersanti. Kas ir lielāka konkurence - ja tirgū ir 3 milzīgi uzņēmumi vai 800 aptiekas??? (Ekonomikas ministram bija sūdīga matemātikas skolotāja. Un ekonomikas lekcijas universitātē laikam arī baigi bastoja, sevišķi tās, kur par konkurenci bija runa.)”

„Nav daudz jāmin kāpēc šādas domas mūsu ekonomikas ministram. Viņš raksta, ka samazināsies konkurence aptieku tirgū. Ja šobrīd 50% aptieku legāli pieder aptieku ķēdēm, kurām aiz muguras ir lieltirgotavas un ražotāji, tad ja tiktu šīs aptiekas atsevišķu farmaceitu rokās - tas viņaprāt nozīmētu, ka samazinātos konkurence?!”

Starp peļņu un pacientu

Kampars iestājies pret normām, ka aptieku skaits Latvijā tiek regulēts un nedrīkst atrasties tuvāk nekā 200 metrus viena no otras, kā arī pavisam drīz beigsies pārejas periods likumam, kas reglamentē, ka aptieka drīkst piederēt farmaceitam.

„Ir jau piedzīvots, ka aptieku īpašnieki, kam nav saistošs farmaceitu ētikas kodekss, par būtiskāko šajā jomā izvēlas nevis pacienu farmaceitisko aprūpi, bet gan biznesu. Tā vietā, lai pārdotu pacientiem piemērotākās un bieži vien lētākās zāles, šie biznesmeņi saviem darbiniekiem uzspiež ieteikt un pārdot to preci, kas viņam tajā mirklī izdevīgāka. Ir farmaceiti, kas nespēdami iet pret savas profesijas ētiku, aizgājuši no darba,” atklāj farmaceits.

Arī aptieku skaits, jo sevišķi pilsētās ir valstiski regulējams un tā tas notiek daudzās valstīs. Latvijā, jo sevišķi lielajās pilsētās, ir pārāk daudz aptieku — uzskata farmaceits. Galvenais aptiekas uzdevums ir pārdot zāles un sniegt farmaceitisko aprūpi. Ja pārāk lielas konkurences apstākļos aptiekai jāizdzīvo, zāļu cenas nekritīsies, bet aptiekas sortiments un farmaceitiskā aprūpe gan. Sāks zelt puslikumīgas zāļu mārketinga programmas.

„Vai jūs gribētu iegādāties zāles kā lielveikalā pie kases, kad aiz jums rindā gaida vēl pieci pircēji? Aptiekas īpašniekam peļņa palielinātos, taču zāļu pircēji nesaņemtu farmaceitisko aprūpi. Saruna ar aptiekāru par piemērotākajām zālēm, to lietošanu un konsultācijas vieglāku saslimšanu gadījumā ir būtiska un bieži vien konfidenciāla. Ir vēl vairāki iemesli, kāpēc aptieku biznesu nevar pielīdzināt parastai tirdzniecībai un kāpēc ne vien Latvijā, bet arī citur pasaulē šo biznesu regulē papildus likumi,” skaidro farmaceits.

  „Farmācijas nozare tiešām nav sakārtota, jo tas ir absurdi, ka vienai lieltirgotavai, kurai pieder pāri par 150 aptiekām,(vertikālā integrācija, pret ko cīnās arī Eiropā), diktē cenu politiku gan ražotājiem, gan aptiekās. Mīļie pacienti, tāpēc jau ir tās augstās zāļu cenas! Šis monopols jau pārņem slimnīcas, veselības centrus un diktē savas cenas pacientu pakalpojumiem. Tas jau ir monopols! Mēs farmaceiti esam par sakārtotu farmācijas nozari, par objektīvu, viegli kontrolējamu zāļu un farmaceitiskā pakalpojuma cenu. Šobrīd mūsu nozarē valda mistiskas tirgus cenas zālēm, kuram nav praktiski nekāda paskaidrojoša pamatojuma. Mēs esam par to, lai Valsts iegūtu sakārtotu nozari, kura balstās uz pārbaudītām tradīcijām, nevis uz biznesa veiksmēm, kuru pamatā ir aizdomīgi politiski lēmumi. Nozare tikai, tad iegūs prestižu un pacientu uzticību ,ja tajā strādās profesionāļi, kuri veiks neatkarīgu (no malas neuzspiestu) kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi,” par savas profesijas godu ir norūpējusies farmaceite.

Arī ES ģenerāladvokāts Īvs Bots ir argumentējis, ka aptiekām jāpieder tikai farmaceitiem, jo „farmaceits ir saistīts ar sabiedrības veselību, kas lielā mērā nav saderīga ar tīri komerciālu loģiku, kas tieši orientēta uz peļņas gūšanu. Farmaceits rūpējas par ekonomisko interešu un sabiedrības veselības aizsardzības līdzsvaru. Tikai farmaceitam drīkst piederēt aptieka un tikai farmaceits drīkst vadīt aptieku, tas ļauj nodrošināt augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni. Mērķis aizsargāt sabiedrības veselību ir svarīgāks par ekonomiskajām interesēm”.   

Divus gadus visi Eiropas farmaceiti gaidīja Eiropas Kopienu Tiesas lēmumu lietā, kur tirgus liberalizācijas pieprasītāji vērsās pret Vācijas un Itālijas valstīm. Tiesas lēmums bija labvēlīgs to valstu nostājai deleģēt aptieku īpašumtiesības vienīgi farmaceitiem. Eiropas Kopienu Tiesa ,Vācijas un Itālijas lietās par farmaceitu īpašumtiesību ekskluzivitāti, ir lēmusi, ka īpašumtiesību ierobežojumi nav pretrunā ar brīvu kapitāla kustību un uzņēmuma dibināšanas brīvību, jo farmaceitu ekskluzīvo īpašumtiesību saglabāšana ir sabiedrības interesēs. Ģenerāladvokāts norādīja, ka saistība starp profesionālo kompetenci farmācijas nozarē un aptiekas piederību ļauj īpašniekam pareizi novērtēt, kādas būs komerciālo lēmumu sekas, pildot viņam uzlikto uzdevumu sabiedrības interesēs, proti, pienācīgi apgādāt sabiedrību ar zālēm. Visā pasaulē cīnās pret vertikālo integrāciju medicīnas nozarē, kad vienu un to pašu biznesmeņu rokās nonāk gan lieltirgotavas, gan aptiekas, gan ražošanas uzņēmumi, gan ārstniecības iestādes.

„Latvijas farmaceitu biedrība uzskata, ka atceļot prasību, par aptieku piederību tikai farmaceitiem, tiks pārkāpts tiesiskās paļāvības princips un tiks turpināts un pastiprināts monopolstāvoklis farmaceitiskajā darbībā, jo, jau tagad lielākajam aptieku tīklam pieder 167 aptiekas. Vai konkurence monopolstāvoklī ir iespējama?” pauž Krīgere.

Anda Leiškalne/Foto: Rojs Maizītis un LETA