Lombardos strauji samazinās ķīlu izpirkšana

To biznesa portālam "Nozare.lv" atklāj pašvaldības uzņēmuma SIA "Rīgas pilsētas lombards" valdes priekšsēdētājs Jānis Semeņako.

Ekonomiskās krīzes laikā lombardu klientu skaits lavīnveidīgi pieaug, un lombardi ātri reaģē, samazinot izsniedzamo aizdevumu summas, kas klientus neatbaida, jo tiem steidzami nepieciešami vismaz kaut kādi naudas līdzekļi, bet uzņēmumi, kuri normālā situācijā izsniedza kredītus strādājošajiem, un bankas strauji ierobežo kreditēšanu. Tā rezultātā lombardos strauji samazinās procentu nomaksa un ķīlu izpirkšana. Būtiski samazinās arī neizpirkto ķīlu pārdošana.

Šķiras no dārgmetāliem

Patlaban lombardā galvenokārt ieķīlā dārgmetālus, daļēji pašvaldības lombards pilda arī sociālās funkcijas - pieņem kristālus, apģērba gabalus, ko neviens cits lombards nepieņem. Liela preču grupa ir kažoki, mēteļi, mājsaimniecības piederumi, kristāla trauki, servīzes, galda piederumi.

Jau 2009.gadā strauji samazinājās ķīlu izpirkšana, neizpirkto ķīlu realizācija samazinājās procentuāli daudz vairāk, nekā samazinājās nepārtikas preču mazumtirdzniecība valstī. "Aizvien vairāk pieaug to ķīlu skaits, par kurām klienti nemaksā kredītprocentus," norāda pašvaldības lombarda vadītājs.

Bez cerībām izpirkt

"Klienti 99% gadījumu ieķīlā lombardā mantas, ja viņiem ir cerības ķīlu izpirkt. Ja cerību nav, tad viņi mantas cenšas pārdot, ko var izdarīt par lielāku summu, nekā ir no lombarda saņemtais kredīts. Aizvien vairāk rodas šādu iedzīvotāju, kuriem nav cerību ķīlas izpirkt," stāsta Semeņako.

Daudzi privātie lombardi izmanto šo situāciju, izkarot paziņojumus "Uzpērk zeltu", jo zelta cenas pasaulē strauji cēlušās. "Pagājušajā gadā tika pārdots daudz zelta, kurš tika uzkrāts iepriekšējos gados, un faktiski ieņēmumiem no pārdošanas būtu bijis jābūt mazākiem, jo neizpirkto mantu ķīlu un juvelierizstrādājumu ar dārgakmeņiem tirdzniecība strauji kritās," situāciju pašvaldības lombardā komentē Semeņako.

Vidējais iesniegto ķīlu skaits gadā ir 12 000-15 000. Aizdevumi kopumā svārstās ap miljonu latu gadā. Ja 2005. un 2006.gadā izpirkums bija aptuveni 90% no ieķīlātajām mantām, patlaban tas nedaudz gājis uz leju, bet vienalga ir pietiekami labs - 2009.gadā tas bija 71,63%, informē pašvaldības lombarda vadītājs.

Viņš arī norāda, ka pašvaldības lombardā ir ļoti maz zagto mantu, jo visas ķīlas tiek noformētas, uzrādot pasi un datus ievadot datorā. "Gadās, bet pamatā mēs rūpīgi atlasām klientus - vismaz 50% ir pastāvīgie klienti."

Mīts par rindām

Tas ir mīts, ka ekonomiskās lejupslīdes laikā lombardiem rodas pieaugums un lombardos stāv rindas. "Sākot ar pagājušā gada vidu, bija aizvien vairāk jūtams, ka iedzīvotāju rīcībā ir aizvien mazāk naudas. No pagājušā gada novembra līdz šim brīdim esam zaudējuši aptuveni pusi no saviem klientiem," norāda Semeņako.

SIA "Rīgas pilsētas lombards" apgrozījums 2008.gadā bija 464 921 lats, savukārt peļņa - 24 932 lati. 2009.gadā uzņēmuma peļņa samazinājusies līdz 439 011 latiem, bet peļņa pieaugusi līdz 133 714 latiem.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Rīgas pilsētas lombards" pieder Rīgas domei. Lombards izsniedz kredītus pret ķīlām: zeltu, sudraba izstrādājumiem, dārgakmeņiem, kažokiem, apģērbu, traukiem, sadzīves elektroniku, profesionālu mākslinieku gleznām u.c. mantām. Ieķīlājamos briljantus, dārgakmeņus bez maksas novērtē diplomēts vērtētājs. Darbojas neizpirkto ķīlu veikals.

LETA