Vēsturiski slapjākie Jāņi bijuši Kurzemē
Jāņos nokrišņu varbūtība dažādos Latvijas reģionos ir no 20% līdz 50% un vēsturiski vislielākā varbūtība sagaidīt nokrišņus bijusi Kurzemē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Laika periodā no 1966. līdz 2015.gadam vislielākā varbūtība lietum bijusi Stendē - 50%. Dobelē un Rucavā iespēja sagaidīt lietu bijusi 38%, Kolkā 37% un Mērsragā - 35%. Salīdzinoši mazāka varbūtība, ka Jāņu naktī līs, līdz šim bijusi Mežotnē (26%) un Rīgā (27%).
Meteorologi arī secinājuši, ka pēdējo 50 gadu laikā Jāņu dienā parasti līst biežāk nekā Jāņu naktī un nokrišņu iespējamība 24.jūnijā ir no 28% līdz 54%. Vislielākā varbūtība, ka Jāņu dienā līs lietus, ir Skrīveros, mazākā - jūras piekrastē.
Lietainākā Jāņu nakts bijusi 1997.gadā, kad vidēji nolija 12,3 milimetri nokrišņu. Savukārt pēdējās desmitgades laikā lietainākie Jāņi bijuši pērn, kad vidēji Latvijā nolija 6,9 milimetri. Slapjākie pērn bijuši Jāņi Skrīveros.
Savukārt pēdējo 50 gadu laikā ir bijušas deviņas Jāņu naktis, kas aizvadītas bez nokrišņiem. Pēdējā no tām bija 2009.gadā.
Svētku dienās vidējā gaisa temperatūra aizvadītajos gados bijusi no plus 14 līdz plus 16 grādiem. Auksta Jāņu nakts bijusi 1992.gadā, kad gaisa temperatūra Latvijā bija no plus 1 līdz plus 8 grādiem. Vissiltākā Jāņu diena līdz šim bijusi 1964.gadā, kad Daugavpilī gaiss sakarsis līdz plus 31,8 grādiem. Tikmēr vēsturiski vēsākā tā bija 1994.gadā, kad Saldū bija vien plus 10,6 grādi.
