Deputāts Seržants: "Valsts iekšējās drošības stiprināšanai jānodrošina mediju pieejamība pierobežā"
Valsts iekšējās drošības stiprināšanai jāizmanto pieejamie līdzekļu avoti gan mediju pieejamības nodrošināšanai, gan ekonomiskās situācijas uzlabošanai, mazinot arī bezdarba līmeni, sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas biedrs deputāts Kārlis Seržants (ZZS).
To viņš pauda, komentējot Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra (LNAA DSPC) veiktā pētījuma atziņas par sabiedrības destabilizācijas iespējamību Latvijā.
Seržants norādīja, ka līdzšinējās darbības iekšējās drošības panākšanai ir bijušas samērīgas un pietiekamas, taču ir nepieciešams risināt problēmu ar Latvijas kanālu slikto uztveršanu Latgales pierobežas teritorijā. Viņš pozitīvi novērtēja satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) doto uzdevumu atbildīgajām amatpersonām izpētīt, kādas ir nepieciešamās investīcijas situācijas uzlabošanai.
Taujāts, vai būs politiskā griba, lai piešķirtu nepieciešamos līdzekļus, politiķis retoriski atvaicāja, kādēļ lai tādas nebūtu, un kā vienu iespējamo līdzekļu avotu minēja Latvijas Valsts radio un televīzijas centru, kura rīcībā esot ievērojami līdzekļi.
Savukārt pētījumā minētās ekonomiskās problēmas, piemēram, bezdarbu, būs iespējams risināt ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, kas būs atvēlēti uzņēmējdarbības stiprināšanai. "Ja pratīsim šos līdzekļus pareizi izmantot, varēsim samazināt bezdarba līmeni," norādīja Seržants.
Komentējot to, ka apmēram piektā daļa aptaujāto uzskata, ka krievvalodīgo tiesības tiek pārkāptas un ka tas būtu pamatojums Krievijai iejaukties, Seržants norādīja, ka daļa iedzīvotāju šādās aptaujās mēdz paust vēlamo, nevis reālo pozīciju. Zinot, kāda ir situācija pašā Krievijā, politiķis domā, ka krievvalodīgie nebūtu gatavi dzīvot šādos apstākļos.
Kā ziņots, pētījumā secināts, ka, lai gan Latvijā ir lielas iedzīvotāju grupas, kas atbalsta Krievijas vēstījumus, masu protestu iespējamība un plašs aktīvs atbalsts Krievijas veiktām provokācijām ir maz ticams.
Pētījuma autori norāda, ka ir grūti paredzēt, kādus inovatīvus hibrīdkara mērķus Krievija potenciāli varētu lietot Latvijā, taču, raugoties uz Krievijas darbībām Ukrainā, var secināt, kādus vēstījumus Krievija izmanto, lai radītu etnisko spriedzi, diskreditētu valsts pārvaldes iestādes un palielinātu atbalstu savām darbībām.
Viens no Krievijas tautiešu politikas mērķiem ir bijis palīdzēt etniskajiem krieviem saglabāt saikni ar Krieviju. 12,7% aptaujāto atzinuši, ka jūtas piederīgi Krievijai.
Krievija arī cenšas diskreditēt Latvijas valsti, ekonomisko stāvokli Latvijā raksturojot kā "katastrofālu". 14,5% aptaujāto atzinuši, ka kopumā savu dzīvi Latvijā vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu.
Cits svarīgs temats Krievijas tautiešu politikā ir cilvēktiesību aizstāvība un krievvalodīgo aizsardzība ārvalstīs. 21,7% visu respondentu piekrīt vai daļēji piekrīt, ka "krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un intereses Latvijā tiek pārkāptas tādā mērā, lai Krievijas iejaukšanās būtu nepieciešama un pamatota". Vēl lielāks skaits - 27% - respondentu uzskata, ka Latvijā tiek diskriminēti cilvēki, kas nezina latviešu valodu.
Pētījumā cita starpā arī secināts, ka Latvijā Krievijas ietekmei no visām ienākumu grupām salīdzinoši visatvērtākie ir cilvēki ar zemiem ienākumiem, bezdarbnieki un fiziska darba darītāji.
Pētījumu veikuši NAA DSPC pētnieki Toms Rostoks, Nora Vanaga, Mārtiņš Hiršs un Ieva Bērziņa.
