Piekrastes pašvaldības draud ar protesta akcijām

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē atrodas 16 vietējās pašvaldības, kuras, tuvojoties vasaras sezonai, uztrauc fakts, ka Latvijā vēl arvien nav sakārtots jautājums par piekrastes joslas un pludmales juridisko statusu un joslas apsaimniekošanu, jo, kaut arī juridiski pludmale piekrīt valstij, valsts to nepārvalda un neapsaimnieko.

Saskaņā ar Civillikuma normām piekrastes josla pieder pie publiskajiem ūdeņiem un pieder valstij līdz vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.

Piekrastes pašvaldību sapulcē apspriesta koncepcija "Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas reģistrēšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda" īstenošanas problēmas un pieņemta deklarācija, lai piespiestu valdību beidzot reģistrēt valsts īpašumu - piekrastes joslu - zemesgrāmatā un pārtraukt gadiem ieilgušo absurdo situāciju, ka valdība spiež pašvaldības pārkāpt likumu un izšķērdēt pašvaldību līdzekļus cita īpašnieka - kādas valsts pārvaldes institūcijas - īpašuma uzturēšanai.

Kā diskusijā pastāstīja Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks, Ventspils novadam ir valstī garākā jūras piekraste, tāpēc šī problēma ir sevišķi aktuāla. "Mums kopējā jūras piekraste ir turpat 100 kilometri, un šīs problēmas mums ir ļoti aktuālas un sāpīgas. Ir tāda paradoksāla situācija, ka mēs, pašvaldības, saimniekojam svešā īpašumā, jo mums ir kauns, ja piekraste netiek sakārtota un sakopta. Ir jāatrod risinājums šim jautājumam, lai valsts mūs finansiāli pabalstītu, kaut kā ar līgumiem to visu atrunājot, lai mēs varētu sakārtot, jo es neticu, ka valsts pati sakārtos piekrasti. Tas nav darīts līdz šim. Ir izstrādāti dabas aizsardzības plāni, bet vēlamo rezultātu tas nav devis," sacīja Mucenieks.

Deklarācijas pieņemšanai ir būtiska nozīme, pastāstīja Latvijas piekrastes pašvaldību apvienības valdes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons. "Daudzus gadus esam mēģinājuši šo jautājumu izkustināt, diemžēl bez rezultātiem, tāpēc mēs bijām spiesti pieņemt šādu deklarāciju. Domāju, ka tā liks ministrijām sarosīties un pievērst lielāku uzmanību šīm lietām. Tas arī daudz naudas neprasa. Deklarācija tiks nosūtīta Saeimas Juridiskajai komisijai, lai tā tiktu ņemta vērā, kad skatīs jautājumu par [piekrastes joslas] ierakstīšanu Zemesgrāmatā. Tā nav mūsu iegriba. Tā ir dzīves realitāte, kas prasa risinājumu," pastāstīja Pētersons.

Prasību neizpildes gadījumā piekrastes pašvaldības izskatīs iespēju 2010.gada sezonā rīkot akcijas, atsakoties uz laiku (piemēram, no 5.jūnija līdz 15.jūnijam un no 15.augusta līdz 30.augustam) no līdz šim veiktās piekrastes pārvaldības un apsaimniekošanas (atkritumu savākšanas un izvešanas, peldvietu labiekārtošanas un pārraudzības, drošības pasākumiem), neatbildot par šīs atteikšanās sekām.

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes josla joprojām nav ierakstīta zemesgrāmatā, kaut arī pirmā koncepcija "Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda" tika apstiprināta 2004.gada sākumā.

Savukārt 2008.gada 29.aprīlī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu "Par koncepciju par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda", kurā noteikts, ka piekrastes josla ierakstāma zemesgrāmatā uz dažādu ministriju (lielākā daļa) un pašvaldību (niecīga daļa) vārda, bet, lai to izdarītu, lietderīgi akceptēt pludmales zemesgabalu plānu izstrādi ar kamerālo metodi. Tomēr, lai izmantotu kamerālo metodi, tā jāiekļauj likumos.

Saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" pamatā Finanšu ministrija ir valstij piederošās jūras piekrastes joslas valdītājs ar visām no tā izrietošām tiesībām un pienākumiem.

Saskaņā ar Ķemeru nacionālā parka likumu valstij Vides ministrijas personā piekrīt pludmales josla Ķemeru nacionālajā parkā.

Kamēr piekrastes josla nav ierakstīta zemesgrāmatā uz dažādu ministriju un pašvaldību vārda, tās valdītājs un attiecīgo pienākumu veicējs ir Finanšu ministrija un Ķemeru nacionālajā parkā - Vides ministrija.

Iepriekšējos gados, lai neatstātu nepārvaldītu un neapsaimniekotu nacionālas nozīmes vērtību - piekrastes joslu un pludmali, pašvaldības to ir apsaimniekojušas un iespēju robežās attīstījušas.

Šajā sezonā vairākumam piekrastes pašvaldību, ņemot vērā finanšu situāciju, būtībā nebūs iespēju veikt šos darbus. To veikšana sagādās grūtības arī pārējām pašvaldībām.

Īpašuma apliecinošu dokumentu vai ilgtermiņa nomas līgumu neesamība par piekrastes joslas un pludmales izmantošanu kavēs Eiropas Savienības Zivsaimniecības fonda aktivitāšu īstenošanu.

Piekrastes pašvaldību sapulce prasa, lai Saeima nekavējoties izskatītu grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" attiecībā uz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti, grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā attiecībā uz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti par uzmērīšanas kamerālo metodi vai uzdotu Ministru kabinetam vai Tieslietu ministrijai steidzamības kārtībā sagatavot normatīvo aktu, kas noteiktu īpašu kārtību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanai zemesgrāmatā, izmantojot kamerālo metodi.

Tas nepieciešams, lai varētu pēc iespējas ātrāk piekrastes joslu un pludmali ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgo ministriju personā, kā arī uz pašvaldību vārda un būtu skaidri noteikta atbildība par katra pludmales nogabala pārvaldi un apsaimniekošanu.

Sapulce aicina Finanšu ministriju uzņemties piekrastes un pludmales pārvaldību un attiecīgos pienākumus vai līdz vasaras sezonai noslēgt nomas līgumus ar konkrētiem apsaimniekotājiem vai piekrastes pašvaldībām par piekrastes joslas un pludmales apsaimniekošanu, paredzot tām attiecīgu finansējumu.

Sapulce aicina Vides ministriju nodrošināt, ka Dabas aizsardzības pārvalde veic piekrastes joslas un pludmales apsaimniekošanu Ķemeru nacionālā parka teritorijā, un Zemkopības ministriju nodrošināt, ka VAS "Latvijas Valsts meži" veic piekrastes joslas un pludmales apsaimniekošanu teritorijās, kuras piekļaujas "Latvijas Valsts mežiem".

LETA