Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 17. un 18. aprīlī

Kā arī meklēsim Mākslas dienu pārmijniekus un domāsim kā virtuvē uz palodzes izaudzēt mūžīgās jaunības eliksīru.

1. Jaunzēlandes noslēpumainā burvība Velvju zālē

Līdz aprīļa beigām Ārzemju mākslas muzeja Velvju zālē Rīgas pilī ir skatāmi Jaunzēlandes ainavu fotogrāfa Krega Pottona darbi.

Pottons ir viens no vadošajiem Jaunzēlandes ainavu fotogrāfiem, kura uzmanības centrā ir nepieradinātās dabas skati, un ievērojams dabas aizsardzības darbinieks. Mākslinieks ir apceļojis visu Jaunzēlandi, subarktiskās salas, Antarktikas Sauso ieleju, Rossa jūru un Nepālas Himalajus. Viņš ar savām fotogrāfijām piedalījies tādu filmu uzņemšanā kā „Gredzenu pavēlnieks”, „Pīters Pens” un „Lauva, ragana un drēbju skapis”.

Grāmatā „Mirklis un atmiņa” autors raksta: „Laba fotogrāfija var būt kā trāpīga bulta: tā var precīzi norādīt vai pēkšņi izvilināt kontaktu ar dažādām lietām. Tā ir mākslas daba un pašas dabas veids kā pastumt mūs tālāk par to šauro realitāti, kurā nereti mēs tiekam iesprostoti, lai sniegtu mums jaunas vai sen aizmirstas sajūtu jomas.”

Palūkoties uz Jaunzēlandes ainavu būs aizraujoši ne tikai tādēļ, ka tā ir tāla un skaista zeme, bet arī tāpēc, ka Pottona foto mums ļaus arī mazliet pavērt valdzinošā misticisma noslēpumu priekškaru. Jaunzēlandes nosaukums tās iedzimto – maoru valodā nozīmē: „Garā Baltā Mākoņa Zeme”. Miera, saskaņas, dabas gleznainuma caurausta, maoru kultūras apgarota un rituālo deju spēcināta, vulkānu sasildīta un geizeru apslacīta, - tāda ir Jaunzēlande.

Arī sveiciens no tālās zemes ir īpatns – aborigēnu tuvināšanas rituāls, saberzējot degunus. Ja arī izstādes apmeklētāji diez vai Rīgas pilī dosies saberzēt degunus netālu esošajā Valsts prezidenta kancelejā, tad Jaunzēlandes dabas ainavas gan apmeklētājiem pozitīvi „saberzēs” sirds  sajūtas.

2. Vācijas studenti spēlē teātri Ģertrūdes ielā

Ģertrūdes ielas teātrī (Rīgā, Ģertrūdes ielā 101a) pašlaik viesojas Gīsenes (Vācija) Teātra institūta studentu teātris. Jāteic, ka Gīsenas Teātra institūts teātra profesionāļu vidū ir ieguvis stabilu vietu kā atzīta mācību iestāde ar savu novatorisko stilu, ko bieži sauc par „Gīsenas skolu”. Šajā mācību iestādē ir mācījušies pasaules slavu ieguvuši teātra teorētiķi un praktiķi.

Latvijas skatītājam uz skatuves ieraudzīt topošos „teātra guru” var izrādīties par neaizmirstamu teatrālu piedzīvojumu. Sestdien,17 aprīlī pulksten 19.00 Gīsenes studentu teātris mūsu pašu „Ģertrūdenē” izrādīs lugu „Aļaska”.

Izrādes pamatā ir jautājums par grupas kā vienota ķermeņa funkcionalitāti. Kas ir grupa vai komanda? Kurš ir stiprākais, un vai vājākais ir jāaizstāv? Uz skatuves izrādes laikā ir četri mākslinieki, kas, vadoties pēc iepriekš sastādīta un horeogrāfiski veidota skatuves kustību mustura, ievilinās skatītāju gaidīšanas, sacensību, kā arī spraigā meditācijas un pacietības procesā.

3. Dāņi sevi izrāda uz Rīgas kinoekrāniem

Līdz 20. aprīlim kirnogardēžiem ir iespēja Rīgas kinoteātrī „KSuns” apmeklēt ikgadējās Dānijas Filmu dienas, kurās skatītājiem tiek piedāvāts sešas mākslas filmas, no tām četras pieaugušajiem un divas bērnu un pusaudžu auditorijai. Katru dienu notiks vairāku dāņu filmu seansi, ar kuru programmu var iepazīties internetā – www.kinogalerija.lv.

Dānijas kino vairs nevajag īpaši reklamēt jo kinomīļi jau zina, ka dāņi piedāvā kvalitatīvu, savdabīgu un psiholoģiski spēcīgu kino.

Šogad Dānijas Filmu dienās „lielo ļaužu” auditorijai rādīs:

* psiholoģisko drāmu „Nebaidi mani” – stāstu par kārtīgu ģimenes tēvu, kas, ikdienas pelēcības nomākts, nolemj pieteikties jaunu antidepresantu testiem. Pēkšņo panākumu apskurbis, viņš izjūt vajadzību kontrolēt arī citu cilvēku dzīves;

* drāmu „Briesmīgi laimīgi”, kas vēsta par ciemata policistu Robertu, kas pieņēmis šo amatu, lai atgūtu labo slavu, bet sastopas ar negaidītām grūtībām un baismīgiem provinciāliem likumiem;

* politisko trilleri „Tas, ko neviens nezina” par militārajā inteliģencē strādājošā tēva dēlu, kuram pēc māsas pazušanas jāatšķetina kāda mīkla un

* „Divas pasaules” - stāstu par Jehovas liecinieku ģimeni, kurā jaunas meitenes mīlestība liek tai apšaubīt savu likteni un tradicionālās ģimenes vērtības.

Bērnu auditorijai tiek piedāvāts

* jautrais, atraktīvais un viegla humora pilnais stāsts par dejojošo odu Dagmāru un riteņodu Egonu filmā „Riteņods un deju ods” un

* komēdija „Karlas pasaule” par desmitgadīgās Karlas cīņu zem viena jumta sapulcināt ģimeni.

4. Botānika skaistuma cienītājiem

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā Rīgā ir atklāta izstāde „Augi tavā kosmētikā”. To būtu vērts apskatīt gan tiem, kas īpaši rūpējas par savu skaistumu un labsajūtu, gan tiem, kuri dižķibeles laikā vēlas ietaupīt un krēmus, smaržvielas un citus „jaunības tonikus” grib audzēt puķupodā virtuvē uz palodzes.

Ikviens interesents izstādē Palmu mājā varēs ne tikai iepazīt dažādu ziedu, augļu, mizu, stumbru un sakņu īpašības, bet arī iegūt idejas, kā mājas apstākļos pagatavot sev piemērotus ķermeņa kopšanas līdzekļus.

Izstādes apmeklētājiem būs iespēja izmēģināt dažādus krēmus, eļļas, skrubjus, ziepes un citus skaistumkopšanas līdzekļus, kuri sastāv no augu izcelsmes produktiem. Izstādē būs aplūkojami vairāk nekā 80 augu, drogu, augļu, sēklu un cita augu materiāla, ko skaistumkopšanā izmantojusi Kleopatra, par ko stāsta acteku leģendas vai ko pazinuši jau senie latvieši.

Te gan jāpiebilst, ka senie latvieši savai skaistumkopšanai savulaik izmantoja ne tikai jāņu zāles, bet arī citus produktus, kuriem Botāniskais dārzs nav tā īstākā vieta. Viena no latvju zelteņu nepieciešamākajām lietām seno laiku kosmētikas somiņā bija sūkalas. Ne jau velti latviešu tautas dziesmās tiek dainots par mutes mazgāšanu pienā. Ja var ticēt dainās teiktajam, tad sūkalas bijušas skaistumkopšanas līdzeklis.

5. Mākslas dienu pārmija Rīgas Mākslas telpā

Mākslas dienas ir klāt! „Rīgas mākslas telpa” Rātslaukuma zemzemē piedāvā Mākslas dienu izstādi „Pārmija”, kurā apskatāmi vairāk nekā 70 mākslinieku darbi.

„Pārmija” ir izstāde par domu, skatu, ieskatu, attēlu, sajūtu un svārstību apmaiņu. Tā ir par runāšanu un spriešanu, klausīšanos un dzirdēšanu, par jaunām trajektorijām un apmaiņas procesiem. Par izstādes moto kļuvis Imanta Ziedoņa 1965. gadā rakstītais dzejolis, kas sākas ar rindām: „Es tieši uz ielas eju tev klāt, es gribu ar tevi parunāt...”

Izstāde „Pārmija” aicina domāt par mākslas un sabiedrības dialogu, par to, kāds tas varētu būt šobrīd un vai tas ir iespējams un nepieciešams. Mākslas dienas to ziedu laikos 20. gadsimta 60.-80. gados ir bijušas kā sociāli aktīvs process, kurā mākslinieki komunicēja ar sabiedrību un atklāti pauda savu attieksmi. Tie bija svētki, kad mākslinieki ar savu „citādību” mainīja ikdienu. Iespējams, mākslinieks vairs nav „citādais”, bet ir parasts sabiedrības loceklis. Iespējams, šiem procesiem ir jāmainās. Izstāde rosina meklēt atbildes uz jautājumiem, domājot par mākslas dienām: „Vai šādi sociāli aktīvie mākslas procesi ir nepieciešami arī šobrīd?”

Vienlaikus ar mākslas dienu izstādi var aplūkot vēl vienu - „Dinamo Rīga mākslas diena“. Jau vairākkārt ir dzirdēts, ka hokeja komanda „Dinamo Rīga“ piedalījusies mākslinieku Jāņa Anmaņa un Ludmilas Kolomenskas glezniecības meistarklasēs. Lai gan meistarklasē gleznotie darbi tika izsolīti un iegūtie līdzekļi tika ziedoti jaunajiem talantiem, „Dinamo Rīga” spēlētāju gleznotie darbi tika iemūžināti un no tiem sagatavoti mākslas darbu plakāti, kuri nu ir izstādīti Rīgas mākslas telpā.

Būs interesanti ieraudzīt, ko tad ar paleti un otu rokās ir „sastrādājis” Sandis Ozoliņš, Edgars Masaļskis, Miķelis Rēdlihs un citas hokeja zvaigznes.

6. Marģeram Zariņam – 100

Orķestra „Sinfonia Concertante” sezonas noslēguma koncerts svētdien, 18.aprīlī pulksten 15.00 būs veltīts neordinārajam simtgadniekam Marģeram Zariņam.

Šo ekscentrisko un neatkarīgo komponistu pirmām kārtām godinās kā rakstnieku. Viņa romāns „Viltotais Fausts jeb pārlabota un papildināta pavārgrāmata” ir inspirējis orķestra dibinātāju un galveno diriģentu Andri Vecumnieku radīt jaundarbu – koncertu diviem fagotiem ar orķestri „Fagottissimo!”, kura muzikālajā pamatā ir neliels ieskats un parafrāzes par pasaules mūzikas literatūrā sastopamajam tā saucamā fagota orķestra grūtībām, kur savijoties divu fagotu un orķestra sacensībā iegūst nevaldāmu, nekontrolējamu un nebeidzamu virtuozitāti. Solisti – LNSO fagotu grupas ilggadējais koncertmeistars Andris Arnicāns un viņa jaunā daudzsološā studente – Lauma Tuča.

Jāatgādina, ka Zariņš ir savdabīga, leģendāra un talantīga personība Latvijas mūzikas pasaulē. Pietiek vien minēt faktu, ka viņš jau 13 gadu vecumā iestājās Latvijas Konservatorijā,  lai publikai par viņa daiļradi rastos interese.

7. Uldis Rudaks

Elmārs Barkāns