Valdība lems par apzīmējuma "šampanietis" lietošanu Latvijā
Šodien valdības sēdes slēgtajā daļā tiks skatīts Zemkopības ministrijas iesniegtais informatīvais ziņojums par apzīmējuma "šampanietis" lietošanu Latvijā, liecina Ministru kabineta darba kārtība. Ziņojums varētu ļaut valdībai vienoties par Latvijas nostāju jautājumā par tirdzniecības zīmola "šampanietis" izmantošanu.
Lai gan Eiropā lielākā valstu daļa ir jau atteikusies no šī nosaukuma lietošanas, Latvijā ar to joprojām tiek apzīmēts dzirkstošs alkoholisks dzēriens.
Kā pirms vadības sēdes žurnālistiem atzina zemkopības ministrs Jānis Dūkavs (ZZS), Latvija esot saņēmusi aicinājumu vēlreiz izvērtēt situāciju ap šo firmas zīmi un zināmus brīdinājumus par iesējamu tiesvedības atjaunošanu.
Jautājums tiek skatīts valdības slēgtajā daļā, jo saistīts ar konkrēta uzņēmuma finanšu datiem, norādīja ministrs. Noprotams, ka runa ir par AS "Latvijas Balzams", un, kā uzsvēra Dūklavs, uzņēmums jau iepriekš tiesvedībā ir uzvarējis, bet tad Latvija nebija ES dalībvalsts, un patlaban situācija esot mainījusies.
Diskusija par to, vai dzirkstošajam alkoholiskajam dzērienam drīkst būt piemērojams nosaukums šampanietis, Eiropas Savienībā noris jau vairākus gadus. Franču valodā vārds "champagne" nozīmē vietu - Šampaņas apgabalu Ziemeļfrancijā netālu no Beļģijas robežas, tikai tur ražotais dzirkstošais vīns var būt šampanietis. Tāpat kā konjaku no brendija, tekilu no meskala, šampanieti no citiem dzirkstošajiem vīniem atšķir un nosaukumu aizsargā likums - visus dzirkstošos vīnus Francijā nedrīkst saukt par šampanieti.
Francijā izstrādātā šampanieša ražošanas metode nosaka, ka vīnam jābūt divreiz izraudzētam pudelē, tā ražošanā izmanto melnās "Pinot Noir'' un baltās "Chardonnay" vīnogas. Augstākās klases paraugiem ražošanas process ilgst līdz pat sešiem gadiem.
LETA
