Skandalozā baņķiera Laventa ārsts runā par humānismu

­ Lejnieks uzstājies ar akadēmisku uzrunu „Humānisms medicīnā”, kas veltīta grāmatas „Klīniskā medicīna” 1. daļas atvēršanas svētkiem.

„Ārstam jābūt slimnieka advokātam, nevis prokuroram. Par spīti masu mediju spiedienam,” priekšlasījumā savus uzskatus klāstīja dakteris. „Es vienmēr izturos pret katru savu pacientu, kā gribētu, lai izturētos pret mani. Es nenododu savus pacientus, lai arī kāds būtu sabiedrības spiediens,” atklāj Lejnieks. Lai arī priekšlasījumā viņš nevienu savu slimnieku vārdā nenosauca, tomēr daudzu atmiņā viņš ir ārsts, kurš aprūpēja eksbaņķieri Aleksandru Laventu.

Apcietinājums, kurā no 1998. gada septembra līdz 2005. gada maijam atradās Lavents, bija krietni komfortablāks un daudz humānāka nekā vienkāršiem cietumniekiem. Ievērojami lielāko daļu sava nebrīves laika eksbaņķieris pavadīja slimnīcā „Linezers”, dziednīcas direktora, profesora Lejnieka aprūpēts. Piecarpus gadus no visa apcietinājuma laika Lavents pavadīja dažādās ārstniecības iestādēs, lielāko daļu „Linezerā”. Par to, ka cietumnieka vajadzībām bija pielāgotas divas luksus palātas, bijušais baņķieris slimnīcai pēc oficiāla cenrāža samaksāja vairākus desmitus tūkstošu latu. Divas palātas bija pārvērstas par privātajiem apartamentiem. Arī ainava, kas pavērās pa eksbaņķiera palātas logu, ir tīkamāka nekā caur cietuma restotajiem logiem — priežu mežs un koku šalkas, kas veldzēja pat pusdienlaika tveicē.

Laventa diagnoze — nestabila stenokardija, vecs miokarda infarkts un sirds išēmiskā slimība. Eksbaņķiera atlabšanu apgrūtinot pacienta pastāvīgā psihoemocionālā slodze, rehabilitācijas trūkums, depresija, — savulaik skaidroja Lejnieks. Viņš ar augstu atbildības izjūtu sargājis savu pacientu no liekiem veselībai bīstamiem uztraukumiem un preses uzmanības. Parasti pacienti ar šādu diagnozi tik ilgi slimnīcā neuzturas, bet turpina ārstēties sanatorijā. Tomēr, tā kā Laventam sanatorija apcietinājumā nebija pieejama, slimnīcas apstākļi pēc iespējas tuvināti sanatorijas režīmam.

Toreizējā veselības ministra Āra Audera izveidotā ārstu komisija 2003. gadā atzina, ka Laventu varēja ārstēt arī ārpus slimnīcas, viņa veselības stāvoklis vērtējams kā stabils jau kopš 2001. gada 4. augusta. Tomēr Medicīnas aprūpes un darbspējas kvalitātes kontroles inspekcijas vadītāja Rūta Bļodniece atzina, ka Lejnieks ārstēšanas kursu veicis kvalitatīvi un viņu nevar vainot.

Pēc izdevīga sprieduma Lavents strauji atlaba

Lavents vārguļoja slimnīcā līdz pat 2005. gada maijam, kad Rīgas apgabaltiesa piesprieda septiņus gadus un septiņus mēnešus, kurus viņš nebrīvē, galvenokārt luksus palātā, bija pavadījis jau pirms tiesas. Šis spriedums ļoti labvēlīgi iedarbojās uz Laventa veselību.  Eksbaņķieris iznāca brīvībā un ļoti strauji atlaba.

Periodu, kad Lejnieks bija Laventa ārsts, pats profesors raksturojis kā aizvainojošu un ļoti smagu, kādu vairs negribētos piedzīvot. Bet, ja atkal kas līdzīgs gadītos, Lejnieks gatavs par spīti visam saglabāt savu humānisma pieeju pacientam un rīkoties atbilstoši savai profesionalitātei un sirdsapziņai. Protams, likuma robežās, viņš apgalvo.  

Acīgie jūrmalnieki jau 2003. gadā ziņoja žurnālistiem, ka Lejnieks ceļ lepnu māju it kā par Laventa samaksātu honorāru. Tomēr pēc skrupulozas žurnālistiskas izmeklēšanas, ieskaitot Lejnieku ģimenes iepirkšanās paradumu zinātāju aptauju un visu legālo ienākumu saskaitīšanas, izrādījās, ka dakteru ģimene to var atļauties bez jebkādām „pateicībām” no Laventa.

Nule kā iznākušās grāmatas „Klīniskā medicīna” 1. daļu rakstījuši Latvijas zinošākie ārsti profesora Lejnieka vadībā. Gandrīz 1000 lapaspušu biezais A4 formāta sējums veidots kā mūsdienīgs mācību līdzeklis topošajiem mediķiem. Par šo grāmatu priecājās arī praktizējoši ārsti.

Šo darbu Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras kolektīvs veicis kopš 2005. gada. Grāmatā nav ievietotas farmācijas kompāniju reklāmas, un visi fundamentālā darba autori strādājuši bez jelkādas autoratlīdzības.