LU rektoram atteikta pielaide valsts noslēpumam

­ Auziņšvērsīsies SAB, lūdzot šo lēmumu pārskatīt. Rektors lūdzis pielaidi valsts noslēpumam, jo tādas bijušas prasības saistībā ar Policijas akadēmijas pievienošanu viņa vadītajai LU.

Auziņš pauda cerību, ka šis lēmums par pielaides nepiešķiršanu neietekmēs viņa darbu LU.

Likums par valsts noslēpumu noteic, ka valsts noslēpums ir militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.

Pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata vai dienesta pienākumiem, vai konkrētu darba uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kuras ir saņēmušas speciālas atļaujas.

Pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta.

Tāpat pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegtai personai, kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

Pieeja liegta arī personai, kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā, personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu un personai, kura ir ārstniecības iestāžu uzskaitē sakarā ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību vai gara slimību.

Nolēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju persona var pārsūdzēt SAB direktoram desmit dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo nolēmumu.

SAB direktora lēmumu persona var pārsūdzēt desmit dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo lēmumu, ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tas nosūtāms izpildei valsts drošības iestādei.

SAB direktora lēmums par pieeju ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētajai informācijai ir galīgs un nav pārsūdzams.

Likums "Par valsts noslēpumu" nosaka, ka pēc galīgā lēmuma par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu persona nekavējoties pārceļama darbā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu, vai ar to izbeidzamas darba attiecības.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Auziņš dzimis 1956.gadā un 1979.gadā absolvējis LU Fizikas un matemātikas fakultāti. Darbojies dažādās ārvalstu universitātēs - Ķīnā, Kanādā, Lielbritānijā, Vācijā, ASV, kā arī LU Atomfizikas un spektroskopijas institūtā, kurā 1998.gadā iecelts par direktoru.

1992.gadā Auziņš kļuvis par LU docentu, 1997.gadā - par profesoru. 1998.gadā kļuvis par Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi.

1998.gadā Auziņš ievēlēts par LU Senāta priekšsēdētāju, 2002.gadā kļuvis par LU Fizikas un matemātikas fakultātes dekānu. Auziņš par LU rektoru tika ievēlēts 2007.gadā, nomainot šajā amatā Ivaru Lāci.