Inese Kārkliņa, LNT Ziņu dienesta vadītāja
„Mēs esam ieviesuši tādu praksi un to arī turpināsim, apliecinot, ka jebkurš Latvijas valstij lojāls pilsonis var strādāt un veidot sižetus televīzijā. Tas ir tikai normāli, ja cittautieši runā ar krievu valodas akcentu. Manuprāt, šādi pārmetumi ir absolūti nevietā. Tiem cilvēkiem, kuriem tas nepatīk, vajadzētu apskatīties apkārt, palūkoties, ka pasaules pieredzē ir daudz šādu gadījumu, ka cilvēki veiksmīgi integrējas un strādā televīzijā. Konkrēti runājot par Natāliju – viņa ļoti labi runā latviešu valodā, turklāt pirms viņas pie mums ir strādājuši arī citi krievvalodīgie. Es te gribētu piebilst, ka cilvēku attieksme ir nievājoša arī pret cilvēkiem, kuri nāk no Latgales un runā ar akcentu, kas man ir absolūti nepieņemami.”
„Latvijas Televīzija ir sākusi un noteikti arī turpinās praksi, ka sabiedriski nozīmīgajos raidījumos kā to veidotāji tiek aicināti piedalīties mūsu valstī dzīvojošie nacionālo minoritāšu pārstāvji, sava amata profesionāļi. Līdzīga prakse ir izplatīta arī citās Eiropas valstīs. Šādā veidā Latvijas Televīzija veicina integrācijas procesu reālajā dzīvē, ne tikai uz papīra.
Es kā uzņēmuma vadītājs esmu pārliecināts, ka Latvijas Televīzija turpinās pildīt savu sabiedriskā medija misiju, un mēs esam izvēlējušies pareizo ceļu, lai lojāliem Latvijas Republikas iedzīvotājiem parādītu, ka mums rūp viņu attieksme pret mūsu valsti.”
„Manuprāt, tieši dažādu cilvēku domu un darbības atspoguļojuma iekļaušana mediju saturā var veicināt saprašanos starp dažādām sabiedrības grupām. Ne velti vairāki pētījumi parādījuši nedabisko sadalījumu Latvijas mediju saturā, ka krievu medijos ir krievu speciālisti, bet latviešu presē – latviešu speciālisti un eksperti. Tāpat sadalījušies mediju profesionāļi, bet tā ir mākslīga realitāte, kas atsvešina un norobežo cilvēkus, kuri ikdienā dzīvo kopā, kuriem ir kopīgas intereses. Piemēram, BBC un citās TV kompānijās jau sen tiešraidēs ne vien kā žurnālisti, bet arī kā ziņu un raidījumu vadītāji strādā dažādu tautību un rasu cilvēki. Te dzirdams indiešu, slāvu, itāļu akcents. Līdzīga situācija ir arī citās valstīs. Tāda ir mūsdienu pasaule, kurā cilvēka vērtību un tiesības strādāt noteiktā profesijā nenosaka viņa nacionālā piederība. Visos medijos vairāk vajadzētu strādāt gan dažādu tautību cilvēkiem, gan arī saturā vajadzētu iekļaut daudzveidīgākus informācijas avotus. Tas ir muļķīgi, ka cilvēka viedokļa izvēli, piemēram, par inflāciju vai bērnudārzu pieejamību nosaka viņa tautība. Tomēr situācija jau nav tik bēdīga – populārajos šovos kā dalībnieki un kā žūrija piedalās dažādu tautību cilvēki, ziņās redzam cilvēku viedokļus dažādās valodās, arī žurnālistikā etniskajai izcelsmei nav nozīmes, jo vairāku valodu zināšanas ir nepieciešamas ikdienas darbā. Es priecājos, ka Miroslavs Kodis LTV strādā ļoti profesionāli, viņš ir liels ieguvums LTV Ziņu dienestam.”
