Pielikts punkts Daugavas rakšanas idejai
Satiksmes ministrija neatbalsta un nevirzīs izskatīšanai valdībā divu akciju sabiedrību piedāvātos priekšlikumus Daugavas baseina apsaimniekošanai.
Līdz ar to ir pielikts punkts Daugavas rakšanas idejai, SM noraidot pat priekšizpētes iespēju par valsts vai Eiropas Savienības (ES) fonda līdzekļiem.
Lēmumu neatbalstīt Daugavas kuģošanas ideju pieņēmusi darba grupa, ko izveidoja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards, lai izvērtētu AS "Enerģētika un ūdens transports" un AS "Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa" piedāvātos priekšlikumus.
SM informē, ka tranzīta jomas un SM speciālisti apšauba idejas autoru norādītās potenciālās kravu plūsmas. Šāda kuģošanas ceļa izveide atstāšot negatīvu ietekmi uz dzelzceļa pārvadājumiem, kas Latvijā pašlaik ir prioritāri.
Dzelzceļa sektoram esot īpaša loma ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā, un tā infrastruktūras uzlabošanā Baltkrievijas virzienā jau tagad esot ieguldīti lieli ES struktūrfondu līdzekļi kapacitātes paaugstināšanai. Tāpat kravas varot tikt atņemtas arī autotransportam, kā arī mazināt Ventspils un Liepājas ostu konkurētspēju.
SM uzsver, ka ne "Enerģētika un ūdens transports", ne "Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa" darba grupai nav iesniegusi pietiekamu informāciju, lai vērtētu ietekmi uz hidroelektrostaciju darbību un kuģošanas ceļa izveides tehniskajiem nosacījumiem.
Vides speciālisti darba grupā pauduši visnoraidošāko attieksmi pret iespējamu Daugavas baseina apsaimniekošanu. Viņi uzskata, ka Latvijas teritorijā ir pilnīgi nepamatoti pat uzsākt jebkādus priekšizpētes darbus, lai noskaidrotu, kā Daugavu pārvērst par kuģojamu kanālu. "Enerģētika un ūdens transports", pirms īstenot pašu projektu, aicināja veikt izpēti par valsts vai ES fondu līdzekļiem.
Ņemot vērā finanšu situāciju valstī, SM neredz iespējas veikt Daugavas apsaimniekošanas priekšizpēti nedz par valsts līdzekļiem, nedz piesaistot ES līdzfinansējumu.
Jau ziņots, ka, pēc AS "Enerģētika un ūdens transports" valdes priekšsēdētāja Ulda Pumpura aprēķiniem, Daugavas ūdensceļa izveidošana varētu izmaksāt aptuveni divus miljardus eiro (1,4 miljardus latu). Pumpurs uzskata, ka Daugavas kuģošana tālāk par Baltkrieviju ir lieka. Citas organizācijas - "Jaunā Zīda ceļa" -vadītāji ir aprēķinājuši, ka izpētes veikšanai vien nepieciešami 40 miljoni eiro jeb 28,1 miljons latu, bet kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 90 miljardi eiro jeb 63 miljardi latu un jākuģo līdz Melnajai jūrai.
Satiksmes ministrija šī gada sākumā izveidoja darba grupu Daugavas kuģošanas pētīšanai, savukārt VAK aicina vākt parakstus pret šiem plāniem.
