Kā Latvija atdos parādus?
Šķiet, nu jau arī valdošās koalīcijas pārstāvji vairs nemēģina apgalvot, ka Latvija varēs norēķināties ar starptautiskajiem aizdevējiem noteiktajos termiņos un apmēros. Izskan jēdziens „pārfinansēšana”, respektīvi, aizņemsimies, lai atdotu iepriekšējos parādus.
Nestrīdoties par to, cik tas ir jēdzīgi no viedokļa tā arī netikt vaļā no ievērojamas parādu nastas, virkne ekonomistu atzīst, ka šāda refinansēšana var neizdoties tā iemesla dēļ, ka diez vai Latvijai izdosies aizņemties tik lēti kā no SVF un EK. Tēlaini sakot, būtu neprāts aizņemties par 15%, lai atdotu kredītu ar 5% likmi. Vai tātad jāsecina, ka Dombrovskis & Co. blefo? Grūti teikt, jo iespējams, ka viņi cer: Latvijai pārfinansēšanos nevajadzēs veikt tirgos, bet izdosies atkal pierunāt SVF un EK. OK, nebūs iepriekšējās likmes, bet tomēr lētāk, nekā piedāvājot tirgum parādzīmes. Cerība nav gluži atmetama, tomēr bažas ir par to, vai tuvākajos gados SVF un EK būs morāli gatava un finansiāli spējīga būt tik pretimnākoša saviem parādniekiem (lai gan cilvēki, kuri orientējas Grieķijas situācijā, apgalvo, ka SVF un EK gluži labi apzinās, ka aizdevumus šai valstij nāksies pārfinansēt).
Labi – ja šis parādu pārfinansēšanas ceļš vēl, kā saka, ar dakšām ūdenī, kādi vēl varianti? Mūsu neformālo sarunu biedri, Ekonomiskās augstskolas pasniedzēji, saka: defolts. Jāatzīst, pirmā reakcija bija: kā jūs to, kungi, iedomājaties?! Latvija ir ES un NATO dalībvalsts, neviens mums neļaus aizdevējiem pateikt: atvainojiet, bet mēs jums varam atdot, teiksim, 10 centus no katra aizņemtā eiro, par pārējo varat aizmirst. Pasniedzēji (atvainojos par izplūdušo formulējumu, tomēr var saprast, ka šie cilvēki brīvāk pauž savu viedokli anonīmi) saka: nu, tik prasti tas nenotiek. Defolts šajā gadījumā izpaužoties nevis kā atsacīšanās maksāt vispār vai maksāt pienācīgo summu, cik aizdevēju „iepriecināšana” pavēstot, ka atdosim, protams, atdosim, bet , teiksim, desmit gadu vēlāk nekā bija norunāts.
Nezinu šo mācībspēku politiskās simpātijas, tomēr ir pamats uzskatīt, ka viņi zina noskaņas politiskajās aprindās, tādēļ sliecos ticēt stāstītajam, ka politiskajā elitē diskusijas esot tieši par šiem diviem ceļiem, jo laikā un apjomā precīzi atdot Latvijas parādus neviens politiķis patiesībā neuzskata par iespējamu.
Māris Zanders
