Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 22. un 23. maijā
Sestdien Kuldīgā skanēs zvani, bet Līgatnē pūtīs taures. Savukārt Bauskas pusē šajās brīvdienās sabrauks spēcīgākie Eiropas autobraucēji, lai ar motora skaņām pierūcinātu Mūsas krastus.
Tikmēr saules peldi romantiski klasiskā gaisotnē dāmas baudīs Nacionālajā mākslas muzejā, bet Maskavas namā viņas meklēs idejas savām rotām. Ja sestdien gribas kaut ko ekstrēmāku un eksotiskāku piedzīvot Baltijas jūras krastā, tad jādodas „pūķoties” Lietuvas pierobežā – uz Papi. Toties laiskie rīdzinieki eksotiku varēs baudīt pašā pilsētas centrā, aizejot uz kinoteātri „Rīga”.
Atklājot peldsezonu, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē pludmali „ierīkojušas” visgleznieciskākās Latvijas peldētājas. Līdz 18. jūlijam tur ir skatāma izstāde „Peldētājas”. Izstāde rāda peldētājas un peldes mākslas laikmetu mijā no 19. gadsimta beigām līdz 21. gadsimta sākumam Latvijas mākslinieku un mākslinieču skatījumā.
Peldētāju tēma Rietumu mākslas vēsturē devusi ieganstu galvenokārt sievietes kailfigūras tēlojumam. Krāšņa sievišķīgu formu un plastikas parāde – „zemes meitas” un sapņu būtnes, atpūtnieces un sportistes – piedāvā „vielu”, ko uzlūkot, izjust, baudīt un salīdzināt kā dabas un mākslas „patiesības”, apcerēt kā ideālā ķermeņa meklējumus māksliniecisko uzdevumu mainībā vai analizēt no laikmetīga dzimumu attiecību izpētes viedokļa. Izstādi caurstrāvo centieni pēc cilvēka un dabas saskaņas, jutekliska interese par kailķermeni un erotiskums.
Kailu vai puskailu peldētāju tēlu attēlošanai patiesā aizrautībā ir pievērsušies virkne latviešu otas meistaru - Janis Rozentāls, Ģederts Eliass, Jānis Pauļuks, Boriss Bērziņš, Gustavs Šķilters, Ansis Cīrulis, Gustavs Klucis, Sigismunds Vidbergs, Auseklis Baušķenieks un daudzi citi.
Sākoties vasarai vairs nevar greznoties ar bagātīgu garderobi, kura nu ielikta skapī uz „ziemas guļu”. Tādēļ nepieciešams sevi izgreznot ar apjomu ziņā mazliet pieticīgākām rotām, bet tikpat siltām un pūkainām lietām kā kažoki un šalles. Šai ziņā perfekti noder skaistas un gaumīgas rotas.
Rīgā, Maskavas namā ir atklāta Latvijas pērļotāju biedrības un „Žagatas bodes” organizēta izstāde – konkurss „Pērlīšu maģija”, kurā pārstāvēti Latvijas pērļotāju talanti visā to krāšņumā - ar kvalitatīviem un skaistiem autordarbiem.
Uzsvars ir likts uz sēkliņpērlītēm, tātad vismaz puse darba ir darināta no tām, bet, protams, tur var būt ari citi materiāli, kā, piemēra, plastika un stikls. Izstādes apmeklējums būs ne tikai brīnišķīgs piedzīvojums, baudījums acij un sirdij, bet arī kolosāla ideju banka mīļākās rotas iegādei vai izgatavošanai pašu rokām.
Pērlītes ir ļoti sens materiāls, ko gadu tūkstošiem izmanto dažādas tautas no Amerikas indiāņiem un Āfrikas iedzimtajiem līdz pat Eiropai. Pērlītes ir ļoti dažādas pēc izmēriem, formas, krāsas un materiāla, no kurām var izveidot visdažādākos priekšmetus. Katrs no šiem priekšmetiem ir sevišķs, jo katrs ir radīts ar visu meistara sirdi un dvēseli. Var droši apgalvot, ka katra rota, katra rotaļlieta vai kāds cits priekšmets nes sevī tā radītāja dvēseles daļiņu. Un kā jau tapuši ar lielu mīlestību, tie arī tālāk nes šo mīlestību.
Bauskas autosporta kompleksā „Mūsa” sestdien un svētdien, 22. un 23. maijā atzīmēs apaļu jubileju - divdesmit gadus kopš tur notika pirmais
.
„Mūsas” trase, sākumā gan kā motokrosa trase, tika izveidota 1978. gadā, un tajā notika dažāda mēroga motokrosa un skijoringa, kā arī dažādas citas auto, moto, velo, šaušanas un vieglatlētikas sacensības. Sešus gadus vēlāk šī trase pārdzīvoja ievērojamas pārmaiņas un uzņēma pirmās Vissavienības autokrosa sacensības. Jaunizveidoto trasi un sacensību organizāciju augstu novērtēja gan sportisti, gan toreizējās auto un motosporta atbildīgās personas, līdz ar to jau 1986. gadā tur notika pirmās starptautiskās autokrosa sacensības – „Sociālistisko valstu draudzības kausa izcīņa autokrosā”.
Līdz ar sacensību organizēšanu Latvijā, citu valstu sportisti varēja tikai vērot, kā kopvērtējuma tabulā latvieši no visiem atraujas. Arī šajās brīvdienās latviešu autosportistiem spīd uzvaras.
Līdz šim Eiropas autokrosa čempionāti Bauskā kopš 1990. gada ir notikuši katru gadu. Izņēmums bija vienīgi 1991. gada augusta pučs, ar ko saistās arī kāds kuriozs.
Puča laikā sacensības pēdējā brīdī nācās atcelt sarežģītās politiskās situācijas dēļ. Visiem sportistiem tika izsūtīti faksi ar paziņojumu, ka ārkārtas apstākļu dēļ sacensības tiek atceltas, taču šo ziņu nebija saņēmis viens holandiešu sportists. Viņam, neskatoties uz pastiprināto robežapsardzi un patruļpunktiem uz ceļiem, bija izdevies nonākt līdz Mūsas trasei.
Sacensības Bauskā sāksies 22. maijā pulksten 11.30, bet 23. maijā pulksten 11.00 notiks sacensību atklāšana, kam sekos kvalifikācijas braucieni, bet pulksten 15.30 – fināli. Sīkāk par sacensību norisi var uzzināt interneta mājaslapā: www.musa.lv.
4. Vellapēdu zvani satricinās Kuldīgu
Būt par unikāla Baltijas rekorda dalībnieku vai liecinieku sestdien, 22.maijā varēs velobrauciena pasākuma „Velodiena Kuldīgā” laikā. Kuldīgā „uzstāsies” vienlaikus skanošais
.
Lai jaunais Baltijas rekords izvērstos par sevišķu notikumu, pasākuma rīkotāji ir vienojušies ar komponistu Valdi Zilveru, kurš īpaši šim rekorda gadījumam ir sarakstījis skaņdarbu, kurā velosipēdistiem vajadzēs ieskandināt zvaniņus. Skaņdarbam top arī teksts, kura autors ir Kurzemes radio dīdžejs Edgars Eglītis, kurš tekstu iecerējis, kā velopasākuma himnu.
Velodiena Kuldīga sāksies 22. maijā pulksten 11.00 Kuldīgas Rātslaukumā un ilgs līdz vēlai naktij, jo ir paredzēts ne tikai dienas, bet arī nakts brauciens.
Tie, kuri nevēlēsies mīt pedāļus, varēs vērot plašu kultūras un izklaides programmu. Pircējus gaidīs Zaļais tirdziņš Liepājas ielā, Snēpeles teātris spēlēs „Limuzīnu Jāņu nakts krāsās”, Svētās Katrīnas baznīcā notiks ērģeļmūzikas koncerts...
Sīkāk ar pasākumu programmu var iepazīties interneta mājaslapā: www.velo.kuldiga.lv
5. Līgatnē pūtīs uz nebēdu
Atpūsties un izpūsties „pa pilnu programmu” sestdien, 22. maijā varēs Līgatnē, kur notiks jau ceturtie tradicionālie Pūtēju orķestru svētki un brīvās mākslas festivāls „Balta lapa”.
No pusdienlaika – pulksten 12.00 visas dienas garumā pilsētas skvēros un uz divām brīvdabas skatuvēm muzicēs pūtēju orķestri, jauniešu rokgrupas, muzikālās ģimenes, bērnu ansambļi un uzstāsies deju kolektīvi. Savukārt pilsētas viesiem būs iespēja darboties radošajās darbnīcās.
Pulksten 19.30 sāksies svētku dalībnieku gājiens no viesu nama „Lāču miga” līdz ezeram pilsētas centrā, bet astoņos vakarā sāksies putēju lielkoncerts „Nakts skaņas”, ko vadīs Santa Didžus. No pulksten 23.00 nakts ballē spēlēs grupa „Pērkons”.
Ja apnīk pūtēju kņada un skaļums, jebkurš var doties klusumu baudīt tuvējā Dabas parkā vai noslēpties padomjlaika visslepenākajā bunkurā rehabilitācijas centrā „Līgatne”.
6. Rietumkurzemē salaidīsies pūķi
Gribot negribot saule un jaukais laiks mūs sauc pie jūras. Lai atpūta pie jūras neizvērsts vienkārši par laisku zvilnēšanu pludmales smiltīs, sestdien, 22.maijā „jālaiž” uz Rietumkurzemi pie pašām leišu robežām – uz Papi. Tur notiks
. Būs kaitbords, paraplanierisms, pūķu laišana un citas aizraujošas aktivitātes, ko organizēs atpūtas komplekss „Pūķarags”. Pie tam šajā dienā kempinga pakalpojumi visiem Pūķu dienas apmeklētājiem būs par brīvu.
Ārzemēs, kur ir piemērotas pludmales un laika apstākļi, kaitborda pasākumi ir ierasti, taču Latvijā šis sporta veids vēl nav iemantojis tik masveidīgu piekrišanu. Tāpēc komplekss „Pūķarags” aicinājis visus Latvijas kaitbordistus „iesildīties” sezonai ar piedalīšanos „Pūķu dienā 2010”.
Tāpat visiem interesentiem būs iespēja iepazīties ar paraplānisma pamatprincipiem, ar ko tie atšķiras kalnos un Latvijas apstākļos, bet pats galvenais – pašiem izmēģināt paraplānisma lidojumu tandēmā ar īpaši apmācītu instruktoru (instruktoram priekšpusē piesprādzē pasažieri, paceļ augšā un izvizina; viss, kas pasažierim jādara - jānoskrien desmit soļi).
Tie, kuriem kaitborda vai paraplanierisma aktivitātes šķiet par ekstrēmu, varēs atpūsties, laižot gaisā pūķus, bet dienas noslēgumā visiem Pūķu dienas apmeklētājiem būs iespēja izklaidēties diskotēkā pie ugunskura.
7. Japāņu eksotika Rīgas centrā
22. un 23. maijā kinoteātrī „Rīga” vēl var pagūt noskatīties kādu unikālu japāņu filmu Japāņu filmu festivāla ietvaros. Pie tam Japānas vēstniecība Latvijā tās piedāvā noskatīties bez maksas. Filmu programma:
22. maijā:
* pulksten 16.00 –
(animācijas filma, kuras darbība norisinās 19. gadsimta Japānā. Viesnīcas saimniece peldošā laivā atrod un paņem audzināšanā mazuli Džiro. Kad Džiro aprit 13 gadi viņš kļūst par nindzju un pamazām atklāj, kas bijuši viņa vecāki); * pulksten 18.30 –
(filmas darbība galvenokārt risinās 1945. gada pavasarī, kad Japāna izmisīgi centās novērst sakāvi Otrajā Pasaules karā).
23. maijā:
pulksten 13.30 –
(Šajā viesnīcā ir tikai viena istaba viesiem, pārējā ēkas daļā savas dienas laimīgi vada deviņus gadus vecā Mieko kopā ar tēvu, māti, vecmāmiņu, pusmāsu un pusbrāli); pulksten 16.00 –
(Filmas sižets vērpjas ap reālu notikumu – lidmašīnas katastrofu Gunmas prefektūrā 1985. gada 12. augustā, kurā aizgāja bojā 520 no 524 pasažieriem).
Filmas demonstrē japāņu valodā ar subtitriem angļu valodā un sinhrono tulkojumu latviešu valodā.
Elmārs Barkāns
